Rīga 2030: kāda varētu būt galvaspilsēta pēc 13 gadiem?

14. Marts

Pirms jaunā gada Rīgā noslēdzās iepazīstināšana ar 11 tematisko plānojumu projektiem, kas noritēja jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros. Projekti sniedz redzējumu par galvaspilsētā iespējamajiem uzlabojumiem līdz 2030.gadam. Piemēram, kādas varētu būt ielas un transports, kur varētu tikt ierīkots jauns parks vai pludmale, un kur varētubūvēt jaunu dzīvojamo ēku masīvu vai lielu bērnu laukumu. Savas idejas piedāvāja arī Rīgas iedzīvotāji. Pilsētas attīstības departaments ir apkopojis visus saņemtos priekšlikumus.


Kas ir tematiskais plānojums?

Tematiskais plānojums  ir jauns instruments teritoriju attīstības plānošanas praksē.  Tas ļauj atrisināt kādas noteiktas pilsētas attīstības problēmas, piemēram, transporta kustību vai uzņēmējdarbību. Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes pamatā ir Pilsētas attīstības departamenta izstrādāta koncepcija, kas balstīta uz 11 tematiskiem plānojumiem:

  • Teritoriju valsts un pašvaldības funkciju nodrošināšanai tematiskais plānojums
  • Mājokļu attīstības tematiskais plānojums
  • Teritoriju uzņēmējdarbības funkciju nodrošināšanai tematiskais plānojums
  • Transporta attīstības tematiskais plānojums
  • Meliorācijas attīstības tematiskais plānojums
  • Ūdens teritoriju un krastmalu tematiskais plānojums
  • Apstādījumu struktūras un publisko telpu tematiskais plānojums
  • Ainavu tematiskais plānojums
  • Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju tematiskais plānojums
  • Aizsargjoslu un aprobežojumu tematiskais plānojums
  • Rīgas brīvostas tematiskais plānojums.

Ar tematisko plānojumu palīdzību, katru no iepriekšminētajām pilsētbūvnieciski nozīmīgajām tēmām, iespējams analizēt detalizētāk, nekā tas izdarāms teritorijas plānojumā, kur visi jautājumi tiek skatīti kompleksi.

11 tematisko plānojumu izstrādes pamatojuma būtība ir padziļināta esošās situācijas izpēte un problēmu analīze, kas izriet no Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030. gadam.  

Piemēram, stratēģijā noteikto mērķi “Ērta, droša un iedzīvotājiem patīkama pilsētvide”, teritorijas plānojumā īsteno, nosakot risinājumus, kas sniedz iespējas ilgtermiņā realizēt vienotu telpiski nepārtrauktu pilsētas zaļo un zilo struktūru, nodrošinot optimālu publiskās ārtelpas teritoriju (parku, skvēru, koplietošanas pagalmu un ūdensmalu) pieejamību.

Iedzīvotāju priekšlikumi ir ļoti svarīga plānošanas procesa sastāvdaļa, kas tiks izvērtēti jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes gaitā.

Foto: riga.lv

Kopumā iedzīvotāji dzīvesvietas tuvumā pozitīvi vērtē dabas elementu tuvumu - mežs, parks vai ūdenstilpne ir apkaimes pievienotā vērtība. Labs sabiedriskā transporta nodrošinājums, pakalpojumu pieejamība, centra tuvums ir faktori, kas ceļ apkaimes dzīves kvalitāti.

Taču ir arī negatīvās lietas, kā, piemēram, neapmierinošs ielu un ēku tehniskais stāvoklis, nolietots vai neesošs koplietošanas pagalmu labiekārtojums, vides piesārņojums – troksnis, smakas, perifērijā neapmierinoša sabiedriskā transporta satiksme.

Katrai no 58 apkaimēm situācija un problemātika ir atšķirīga, līdz ar to arī plānojuma risinājumi ir dažādi. 

Lai labāk komunicētu par problemātiku un iepazīstinātu sabiedrību ar plānojuma risinājumiem, tika sagatavotas infografikas par katru no 11 tematiskajiem plānojumiem, kas ir pilnīgi jauns plānošanas dokumenta pasniegšanas veids, tādējādi padarot šo komplicēto projektu uztveri vieglāku un saprotamāku.  Ar tiem var iepazīties departamenta mājaslapas sadaļā teritorijas plānošana.

Papildu informācija:

Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes process sākts 2012. gadā. Līdz šim veiktas vairāk kā 20 dažādas izpētes, kas nepieciešamas gan izejas datu iegūšanai un esošās situācijas apzināšanai, gan arī prognozēm un plānoto risinājumu pamatojumam, piemēram, par uzņēmējdarbībai nepieciešamām teritorijām, auto novietņu attīstību u.c.

Tāpat īstenoti dažādi sabiedrības informēšanas un līdzdalības pasākumi, piemēram, apkaimes iedzīvotāju aptaujas, sanāksmes, tematiskie semināri, diskusijas, teritoriju apsekošana u.c.

Rīgas teritorijas plānojums ir Rīgas pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kur noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi Rīgas administratīvajā teritorijā. Rīgas teritorijas plānojums tiek izdots ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, kas nozīmē, ka tas ir saistošs jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai.

Pašlaik ir spēkā Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam.

Tematisko plānojumu pilnveidošana

Šobrīd tiek precizētas tematisko plānojumu redakcijas atbilstoši sabiedrības pārstāvju un institūciju sniegtajiem komentāriem un priekšlikumiem. Pirms apstiprināšanas Rīgas domē, notiks atkārtota sabiedrības iepazīstināšana ar 11 tematiskajiem plānojumiem, kad būs pieejams arī saņemto priekšlikumu izvērtējums.

Jauno teritorijas plānojumu plānots nodot publiskajai apspriešanai ne vēlāk kā 2018. gada sākumā, savukārt apstiprināšanas termiņš, atkarībā no publiskās apspriešanas rezultātiem, plānots 2018. gada beigās.

Jaunais Rīgas teritorijas plānojums līdz 2030.gadam

Paralēli šobrīd notiek darbs pie jaunā Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam redakcijas izstrādes. Kopš 2006. gada ir saņemti vairāk nekā 800 attīstības priekšlikumi, kas attiecas uz funkcionālo zonējumu un apbūves augstumu.

Kādus tieši priekšlikumus teritoriālās plānošanas ietvaros ierosinājuši rīdzinieki, lasiet šajos materiālos.

Rīga 2030: pilsēta paredzēta 700 tūkstošiem iedzīvotāju

Rīga 2030: nozīmīgākie projekti

Rīga 2030: Bērni vēlas atkal ieviest kuģīti no centra uz Mežaparku

Rīga 2030: Rūpnīcu koncentrācijas vieta – Pētersala un Šķirotava

Rīga 2030: rīdzinieki grib uzlabot apstādījumu un publiskās ārtelpas kvalitāti

Rīga 2030: krastmalu iespējamā attīstība

Rīga 2030: iedzīvotāji vēlas atbrīvot dzīvojamās apkaimes no automašīnām