Rīga 2030: kā galvaspilsēta risinās autoparku problēmu

29. Novembris

Lielākā daļa rīdzinieku dzīvo apkaimēs ar padomju laika apbūvi, un to infrastruktūra nespēj tikt līdzi iedzīvotāju automobilizācijas tempiem. Kā pilsēta plāno risināt automašīnu stāvvietu nepietiekamību iekšpagalmos? Šo situāciju pēta portāls RĪGA.LV.


Mājas no pagātnes, automašīnas no tagadnes

Cīņa par brīvajām autostāvvietām iekšpagalmos jau sen ir tipveida daudzdzīvokļu māju iemītnieku ikdienas realitāte. Dzīvokļu īpašnieku biedrības apvienojas un pieņem lēmumus “slēgt” savu pagalmu svešiniekiem, norobežojoties ar zīmēm. Sociālo tīklu grupās, kurās apvienojušies apkaimju iedzīvotāji, vairākas reizes dienā tiek publicēti brīdinājumi par policistu reidiem noteiktos pagalmos…

Konfliktu sakne slēpjas tajā, ka tā saucamie Rīgas jaunie mikrorajoni ir radušies laikā no 1955. līdz 1980. gadam. Tad galvaspilsētā noritēja visintensīvākā mājokļu būvniecība, ekspluatācijā vidēji nodotas 105 dzīvojamās mājas gadā. Apmēram 90% rīdzinieku joprojām dzīvo mājās, kas būvēta pirmajās divās pēckara desmitgadēs. Pēc pētījuma “Dzīvojamo rajonu apzināšana un inventarizācija Rīgas pilsētā dzīvojamo rajonu atdzīvināšanas (revitalizācijas) projekta ietvaros”, ko pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma veicis uzņēmums “ARHO”, dati liecina, ka divas trešdaļas galvaspilsētas dzīvojamā fonda ir būvētas pēc Otrā pasaules kara. Dzīvojamie masīvi, kas būvēti pagājušā gadsimta 60.-80. gados, mūsdienu prasībām neatbilst.

Kaut gan tā laika pilsētplānotāji šajās apkaimēs ir paredzējuši gan bērnudārzus un bērnu laukumus, gan skolas, gan dažādu pakalpojumu sniegšanas iespējas, viens nav ņemts vērā – straujais automobilizācijas (personīgo automobiļu skaits uz tūkstoš iedzīvotājiem) pieaugums. 70. gados bijušajā PSRS uz tūkstoš iedzīvotājiem bija aptuveni 5 automašīnas. 80. gadu vidū šis rādītājs pieauga līdz apmēram 45 mašīnām uz tūkstoš iedzīvotājiem.

2016. gadā, pēc “Eurostat” datiem, Latvija automobilizācijas līmenis bija sasniedzis 341 automašīnu uz 1000 iedzīvotājiem. Tas ir, nedaudz vairāk kā 40 gadu laikā automobilizācijas līmenis ir pieaudzis gandrīz 70 reizes.

Vienas ģimenes rīcībā mūsdienās var būt divas un pat trīs mašīnas un pēckara sērijveida dzīvojamās mājas ar slodzes pieaugumu netiek galā. Pagalmu pārvēršana par akmens laukumiem, kuros vieta ir tikai automašīnām nav izeja: jāatstāj vieta bērnu laukumiem un zaļajām zonām.

Jau ir skaidrs, ka atrisināt autostāvvietu problēmu tikai uz pagalmu rēķina diez vai ir iespējams, pašvaldībai būs jāpiedāvā citi risinājumi, bet iedzīvotājiem nāksies pierast pie domas, ka automašīnas var “nakšņot” ne tikai tieši zem dzīvokļa loga.

Apkaimju ielas “apaugs ar kabatām”

Viens no pagalma autostāvvietu deficīta problēmas risinājumiem ir atrast teritorijas autostāvvietu izveidei netālu no autobraucēju dzīvesvietām.

Tā, piemēram, Rīgas domes Satiksmes departaments uzsācis bezmaksas autostāvvietu būvniecību apkaimēs, veidojot “kabatas” ielu sarkano līniju robežās. 2017. gadā uzsākta autostāvvietu būvniecība Malienas, Lielvārdes un Hipokrāta ielās. Departamenta 2018. gada būvdarbu plānā norādīta autostāvvietu izbūve Kurzemes prospektā, Rostokas, Akadēmiķa M. Keldiša, Rušonu, Valdeķu un Ēbelmuižas ielās. Kopumā departaments ar “kabatām” plāno aprīkot 16 Rīgas ielas, nodrošinot autostāvvietas aptuveni 1000 transportlīdzekļiem.

Kur automašīnas novietos 2030. gadā?

Ar atsevišķiem pasākumiem apkaimju autostāvvietu problēmu atrisināt nevar, ir nepieciešama kompleksa pieeja. Lūk, kādus risinājumus piedāvā Transporta attīstības tematiskais plānojums, kas ir neatņemama Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam neatņemama sastāvdaļa.

Galvenais princips ir atslogot iekšpagalmus, veidojot autostāvvietas uz pašvaldības zemes, kas arī pakāpeniski tiek īstenots (piemēram, ar “kabatām” apkaimju ielās).

Foto: publicitātes

Jau sastādīta perspektīvo autostāvvietu atrašanās vietu karte.

No tās var secināt, ka Rīgas Kurzemes rajonā plānots izbūvēt 11 stāvvietas 3072 vietām;

Zemgales priekšpilsētā paredzētas 10 stāvvietas 2390 vietām.

Rīgas vēsturiskajā centrā – 10 stāvvietas 2625 vietām.

Latgales priekšpilsētā – 10 stāvvietas 662 vietām.

Vidzemes priekšpilsētā plānots izbūvēt 9 stāvvietas 1109 vietām.

Ziemeļu rajonā – 7 stāvvietas 1440 vietām.

Tādējādi galvaspilsētā kopumā jāizveido 11 298 jaunas vietas, kur novietot automašīnu.