Rīga 2030: kā attīstīsies pilsētas transports un ceļu tīkls?

29. Janvāris

Gājējs – velosipēdists – sabiedriskais transports – privātais transports – kravas transports – tā izskatās hierarhiskā sistēma, kas ir un būs Rīgas transporta infrastruktūras turpmākās attīstības pamatā.


Un, lai gan pilsēta nākotnes attīstībā atvēlēs lielāku lomu gājējiem, velosipēdistiem un sabiedriskā transporta pasažieriem, nevis cilvēkam pie stūres, Rīgas transporta infrastruktūras pārmaiņas tomēr labāk sākt aplūkot no jaunu ceļu izbūves perspektīvas, kas visvairāk ir nepieciešams autobraucējiem. Plānojums paredz – būs jauni maršruti visiem transporta kustības dalībniekiem.

KRAVU UN TRANZĪTA TRANSPORTS. GALVENAIS MĒRĶIS – IZVEIDOT LOKA APVEDCEĻUS AP PILSĒTAS CENTRU

Galvenais – jābūvē apvedceļi kravas (un tranzīta) transportam, kas ļautu smagajām mašīnām izveidot maršrutus, neiebraucot pilsētas centrā. Turklāt transporta infrastruktūrai būs jāapmierina arī Rīgas brīvostas vajadzības, kas plāno pārcelt savu darbību tuvāk Daugavas grīvai, un tas lielā mērā noteiks satiksmes virzienu attīstību.

Nākotnē Rīga ir jāietver vietējo apvedceļu lokā. To veidos jau uzbūvētais Dienvidu tilts, vēl neuzceltais, bet vajadzīgais Ziemeļu šķērsojums pāri Daugavai (saskaņā ar vispārējo plānu projektu jācenšas sākt realizēt plānošanas periodā līdz 2030. gadam), kā arī Dienvidu–Ziemeļu savienojums abos krastos. Labajā krastā šīs funkcijas jau daļēji pilda nepabeigtā Austrumu maģistrāle (no Slāvu pārvada Ķengaragā līdz Viestura prospektam Mežaparkā un Sarkandaugavai), kreisajā krastā ir jāizstrādā Rietumu maģistrāles izbūves tehniskais risinājums (Vienības gatves teritorija, Ziepniekkalna iela, Kārļa Ulmaņa gatve, teritorija gar Rīgas – Bolderājas dzelzceļa līniju.). Protams, no loka ir jābūt ērtiem atzarojumiem dažādos virzienos.

Šeit iespējams apskatīt, kā nākotnē plānots organizēt kravas transporta satiksmes kustību

Apvedceļu izveide dos labumu visiem satiksmes dalībniekiem, tostarp privāto automašīnu īpašniekiem, pilsētas centrs būs mazāk noslogots un nokļūšana no apkārtnes uz apkārtni būs iespējama, neiebraucot centrā.

Nepilnīgais apvedceļa loks rada vairākas problēmas Rīgā:

  1. Joprojām nav pabeigta Austrumu maģistrāles būvniecība, tāpēc kravas transports izmanto nepiemērotu infrastruktūru, kas izraisa satiksmes sastrēgumus un vides piesārņojumu.
  2. Tilta ielas un sliežu ceļu Rīga–Skulte (Sarkandaugavas pārbrauktuve) vienlīmeņa krustojuma nepietiekamās caurlaidspējas dēļ rodas satiksmes sastrēgumi Duntes ielā, Ganību dambī, Tvaika un Tilta ielā, Viestura un Meža prospektā, un tas samazina iespēju ērti nokļūt līdz tādām vietām kā Vecmīlgrāvis un Vecāķi.
  3. Kamēr nav realizēts Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekts, Dienvidu tilta 4. posms un Rietumu maģistrāle, pilsētas centrā ir pārāk intensīva satiksme un satiksmes sastrēgumi.
  4. Maršruts, kas ved cauri Vecmīlgrāvim, Vecdaugavai un Vecāķiem, ir pārāk garš un rada šo apkaimju ielās kravas transporta sastrēgumus, kas palielina vides piesārņojumu.
  5. Bolderājas apkaimes centra ielas ir pārslogotas ar kravas transportu.

Ir ierosināti šādi operatīvi risinājumi šīm problēmām:

  1. Ieviest aizliegumu kravas automašīnām braukt pa Krasta ielu, 11. novembra krastmalu un Eksporta ielu posmā no Vanšu tilta līdz Hanzas ielai (te jāņem vērā, ka pieaugs transporta noslogojums citās ielās).
  2. Pabeidzot Austrumu maģistrāles posma no Vietalvas ielas līdz Gustava Zemgala gatves pārvadam (Vairoga ielas tilts pie VEF Kultūras pils) izbūvi un Dienvidu tilta 4. kārtu, kravas transporta kustības aizliegumu attiecināt arī uz Akmens un Salu tiltu.
  3. Pārskatāmā nākotnē realizēt Rietumu maģistrāles 1. kārtas alternatīvo risinājumu – caur Babīti, Slokas ielu (vai pa Jūrmalas gatvi), Kurzemes prospektu, Kleistu, Buļļu, Spilves, Lidoņu ielu, saslēdzoties ar Daugavgrīvas ielu, kas ved uz ostas termināļiem. Šis risinājums, kas paredz ielu krustojumu pārbūvi un pielāgošanu kravas transportam, neprasīs tik daudz laika un resursu kā Rietumu maģistrāle.
  4. Īstenot Raņķa dambja un Vienības gatves savienojumu, lai atslogotu Vanšu un Akmens tiltu no vieglajām automašīnām, iepriekš precizējot tehnisko risinājumu un ekonomisko pamatojumu.
  5. Līdz 2030. gadam ir jāīsteno arī vairāki projekti, kas atvieglos kravu nokļūšanu Rīgas brīvostā (vienlaikus uzlabojot dzīvi visiem autovadītājiem, kuri arī brauc pa ostas apkaimes ielām):
  • satiksmes pārvada izbūve pār sliežu ceļu Rīga–Skulte Tvaika ielas rajonā, kas samazinās pārbrauktuves noslogojumu;
  • Tvaika ielas pārbūve;
  • Albatrosu ielas savienojuma izveide ar Laivinieku ielu pāri Audupei un Laivinieku ielas savienojuma izveide ar Vecāķu prospektu;
  • izmaiņas Bolderājas kustības organizēšanā, atbrīvojot centrālos rajonus no kravu pārvadājumiem.

Šeit iespējams iepazīties ar Transporta infrastruktūras shēmu, kurā ņemtas vērā gaidāmās izmaiņas

PRIVĀTAIS TRANSPORTS: STĀVPARKU TĪKLS UN PILSĒTAS CENTRA ATBRĪVOŠANA NO PRIVĀTĀ TRANSPORTA

Autobraucējiem būs jāpieņem fakts, ka Rīga, tāpat kā citas Eiropas galvaspilsētas, ir apņēmusies samazināt privāto transportlīdzekļu lomu pilsētas satiksmē.  Pilsētas centrā prioritāte tiks piešķirta sabiedriskajam transportam, velosipēdistiem un gājējiem. Pilsētas centra atbrīvošana no kravas un privātā transporta palīdzētu samazināt gaisa piesārņojumu un trokšņa līmeni.

Apkārt pilsētas centram jāveido tā saukto stāvparku tīkls, kas, pats būtiskākais, atrastos netālu no sabiedriskā transporta pieturvietām. Aizbrauc līdz autostāvvietai, atstāj mašīnu un pārtopi par sabiedriskā transporta pasažieri vai riteņbraucēju. Ir svarīgi, lai šādi stāvparki būtu labi integrēti ar sabiedriskā transporta sistēmu, samazinot pārsēšanās laiku no automašīnas līdz sabiedriskajam transportam līdz minimumam, tādējādi atvieglojot nokļūšanu pilsētas centrā ne tikai autobraucējiem, kuri dzīvo galvaspilsētas apkaimēs, bet arī tiem, kuri dzīvo piepilsētā un katru dienu dodas uz darbu Rīgā. Patlaban Rīga, vērtējot no ilgtermiņa attīstības viedokļa, tiek aplūkota Rīgas aglomerācijas kontekstā, kas ietver ne tikai galvaspilsētu, bet arī apkārtējās apdzīvotās vietas, tostarp Jelgavu, Jūrmalu, un turpinās gandrīz līdz pat Cēsu novadam, kas nosaka satiksmes plūsmas intensitāti un virzienus.

Šeit iespējams iepazīties ar karti, kurā atzīmēti pašvaldībai piederoši zemes gabalu ar perspektīvu tajos izvaidot autostāvvietas

Plānošanas periodā līdz 2030. gadam viens no galvenajiem izaicinājumiem Rīgai būs būtiski mainīt  iedzīvotāju pārvietošanās paradumus, lai nokļūšanai galamērķī cilvēki galvenokārt izvēlētos sabiedrisko transportu un pārvietošanās ar velosipēdu vai kājām.

Viena no šā perioda galvenajām problēmām – atrisināt privāto transportlīdzekļu stāvvietu problēmu dzīvojamo rajonu daudzdzīvokļu ēku pagalmos. Piedāvātais risinājums – mainīt pagalmu plānojumus, efektīvāk izmantojot autostāvvietu laukumus un saglabājot zaļo zonu. Turklāt ir ļoti svarīgi risinājumu meklējumos iesaistīt arī iedzīvotājus. Bet ir skaidrs, ka apstākļos, ka vienā ģimenē tiek lietotas divas automašīnas, šis risinājums nedos rezultātus. Tāpēc pilsētai ir jāturpina iekārtot autostāvvietas ielās, kas atrodas ap mikrorajoniem, tuvumā dzīvojamām mājām, vienlaikus rūpējoties par kvalitatīvu publisko ārtelpu šajās teritorijās, lai autostāvvietu nodrošināšana nemazinātu citus dzīvojamās vides kvalitātes aspektus. Lai ilgtermiņā risinātu auto novietošanas problēmas, laika posmā līdz 2030. gadam Rīgas mikrorajonos, iespējams, būs jaunas pazemes un daudzstāvu autostāvvietas, uz kurām no pieblīvētajiem pagalmiem pārcelsies automašīnas.

Protams, neviens autovadītājs nevēlas stāvēt sastrēgumos. Laika gaitā pilsētas centrs – ar apvedceļu loka izbūvi (vairāk skat. iepriekšējā nodaļā) – tiks atbrīvots no kravas un tranzīta transporta. Apvedceļus varēs izmantot arī privāto automašīnu īpašnieki.

Tuvākajos gados pilsētai, lai uzlabotu transporta kustību, ir jāpaveic arī šie darbi:

  • jānodrošina savienojums starp Raņķa dambi un Vienības gatvi, atslogojot Vanšu un Akmens tiltu (šis projekts tiek aplūkots Rail Baltic, multimodālā centra Torņakalnā kontekstā u. c.);
  • jāizveido Valmieras ielas savienojums ar Satekles un Pērnavas ielu;
  • visā pilsētā jāpārveido vairākas ielas un transporta mezgli, palielinot to caurlaides spējas un sakārtojot ielas un krustojumus atbilstoši C kategorijas ielu profilam;
  • un, visbeidzot, skatoties ilgtermiņā – ir jāuzbūvē Hanzas šķērsojums zem Daugavas, kas savienotu Pārdaugavu un Rīgas centru Andrejsalas un Ķīpsalas rajonā. Tomēr šā vērienīgā projekta realizācijai pilsēta, visticamāk, nevarēs pieķerties līdz 2025. gadam.

SABIEDRISKAIS TRANSPORTS: TRAMVAJA LĪNIJAS TĪKLA ATTĪSTĪBA UN LOKVEIDA MARŠRUTU IZVEIDE

Tramvajs, nenoliedzami, ir videi nekaitīgākais un vienlaikus ātrākais sabiedriskā transporta veids Rīgā, kas turklāt pat visintensīvākās satiksmes laikā nav spiests nīkt sastrēgumos. Tāpēc pilsēta tuvāko gadu laikā attīstīs tieši tramvaju satiksmi.

Visperspektīvākā ir Skanstes līnija, kas ļaus nākotnē nodrošināt tramvaju satiksmi uz visblīvāk apdzīvotajiem galvaspilsētas rajoniem – Purvciemu un Pļavniekiem. Patlaban pilsētas centrs ar mikrorajoniem labajā krastā ir savienots tikai ar tramvaja līniju, kas iet pa Krišjāņa Barona ielu. Bet šī līnija, pa kuru kursē 6. un 11. maršruta tramvaji, jau tagad ir noslogota, intervāli ir ļoti mazi, un palaist vēl kādu maršrutu pa šo līniju nav iespējams. Tādēļ ir jāveido alternatīva tramvaja līnija no pilsētas centra, kas ļautu nākotnē veidot atzarus uz Purvciemu un Pļavniekiem. Skanstes līnijas izbūve ir priekšnosacījums šādu perspektīvu līniju izbūvei – ideālā gadījumā šai līnijai centrā būs savienojums ar jau esošo 5. un 9. maršrutu, kas kursē uz Sarkandaugavu. Attiecīgi Pētersalā ir jāveido multimodāls transporta krustojums.

Vēl tālākos plānos ir ierīkot tramvaju uz Ziepniekkalnu, bet tam ir jāveic liela mēroga transporta infrastruktūras pārbūve (Dienvidu trases, Raņķa dambja un Vienības gatves savienojuma, divu līmeņu šķērsojuma Ulmaņa un Vienības gatves krustojumā attīstība). Pavisam futūristisks projekts – izveidot tramvaja kustību uz Ķekavu.

Pilsēta atceras par plānu pagarināt tramvaja līniju no Juglas (1. un 6. maršruts) līdz Bukultiem un Berģiem un tramvaja līniju no Ķengaraga (7. un 9. maršruts) līdz Rumbulai.

Visbeidzot, Rail Baltic projekts (Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, autoostas un blakus esošo teritoriju rekonstrukcija, jauna dzelzceļa tilta būve pār Daugavu, multimodālā centra Torņakalnā izveide) ienesīs izmaiņas sabiedriskā transporta struktūrā. Proti, starp dzelzceļa staciju un lidostu ir jāizveido ātrs un ērts savienojums, tāpēc nākotnē starp tām caur attīstīto Mārupes rajonu varētu izveidot ātrgaitas tramvaju.

Sīkāk ar projektu “Rail Baltic” iespējams iepazīties šeit

Visas idejas veidot tramvaja līnijas no galvaspilsētas uz citām pašvaldībām (Ķekavu, Mārupi) attiecas uz tālu nākotni, tomēr skaidri identificē attīstības perspektīvas. Rīga ir pievilkšanas punkts (darba un studiju vieta) galvaspilsētas tuvumā esošo pašvaldību iedzīvotājiem, un tas diktē sabiedriskā transporta risinājumu izvēli.

Patlaban darba kārtībā ir sabiedriskā transporta problēmas:

  1. Autotransporta radīto sastrēgumu dēļ kopumā samazinās sabiedriskā transporta ātrums. Šo problēmu var atrisināt tikai kompleksi: ir jābūvē jaunas maģistrāles, jāpārveido krustojumi, kravas un tranzīta satiksme jānovirza prom no pilsētas centra. Ir jāattīsta tramvaju kustība, kas ir vismazāk atkarīgi no pārējās satiksmes plūsmas. Un vēl – galvaspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā ir jāintegrē elektriskais vilciens, piemēram, to grafiku saskaņojot ar pilsētas tramvaju, trolejbusu un autobusu grafiku.
  2. Rīgas sabiedriskais transports pamatā joprojām savieno pilsētas centru un apkaimes (73% maršrutu). Bet nokļūt no apkaimes uz apkaimi, neiebraucot centrā, ir sarežģītāk. Nākotnē plānots izveidot lokveida maršrutus, kas ļautu iedzīvotājiem pārvietoties no rajona uz rajonu, nebraucot uz centru. Arī attālāko rajonu iedzīvotāji varēs sasniegt loka līniju un tur pārsēsties. Te vēl jāpatur prātā, ka nākotnē Rīgā būs divi multimodālie transporta centri – Torņakalnā (saistībā ar Rail Baltic projektu) un Pētersalā (šim centram būs sasaiste ar Skanstes tramvaja līniju).

VELOSIPĒDISTI: MARŠRUTI STIEPSIES LĪDZ JŪRAS PLUDMALĒM

Kopš 2009. gada velobraucēju skaits pilsētā nepārtraukti pieaug: 18% Rīgas iedzīvotāju regulāri pārvietojas ar divriteni. 40% iedzīvotāju velosipēds ir transportlīdzeklis, kas ļauj pārvietoties pa pilsētu, 60% brauc sev par prieku, dodot priekšroku šādam aktīvajam atpūtas veidam. Patlaban veloceļu (velosipēdistu ceļi vai velosatiksmes joslas) garums Rīgā ir aptuveni 70 kilometru.

Pilsēta neplāno apstāties pie tā.  Pirmkārt, ar laiku veloinfrastruktūrai būs jāsasaista ar veloceļiem visas apkaimes, un no katras apkaimes būs jābūt iespējai ar divriteni nokļūt pilsētas centrā. Un, otrkārt, Rīgā attīstīsies tā sauktie rekreatīvie jeb atpūtas maršruti – pastaigu un ainavu.

Sīkāku informāciju par plānotajiem velomaršrutiem var atrast šeit.

Kartē ir skaidri redzams, ka realizācijas stadijā ir veloceliņa Imanta–Daugavgrīva (ar atzaru no veloceliņa Centrs–Imanta tuvējā Pārdaugavā) būvniecība – tas nozīmē, ka iedzīvotāji varēs nokļūt pludmalē ar velosipēdu. Tiks uzbūvēts veloceļš CentrsMežaparksVecāķi noslēdzošais posms VecmīlgrāvisVecāķi, un arī tas ir ceļš uz jūru.

Un vēl – veloinfrastruktūra nenozīmē tikai velosipēdistu ceļus. Tās ir arī autostāvvietas, kurās cilvēks atstāj automašīnu un pilsētas centrā nokļūst ar velosipēdu, kā arī velonovietnes. Mikrorajonos un atpūtas vietās velosipēdistu ceļus var izmantot arī skrituļbraucēji. Sniegotās ziemās, ja tādas Rīgā vēl būs, velosipēdu celiņus var pārvērst par slēpošanas trasēm.

GĀJĒJI: KOMFORTA ZONA – PUSOTRU METRU PLATAS GĀJĒJU IETVES

Gājējiem dzīve Rīgā ir samērā brīva – tādu cilvēku pūļu kā milzīgajās metropolēs, piemēram, Maskavā vai Londonā, mums nav. Tomēr arī šeit ir, ko uzlabot, jo gājēju ietves dažviet nav visaugstākajā kvalitātē un atsevišķās vietās gājēju ietvēm ir ierobežota caurlaides spēja. Gājēju ietvēm gan ir stingra prasība – tām jābūt vismaz pusotru metru platām katrā brauktuves pusē ar augstumu, ne mazāku par 0,15 metriem.

Gājēju ietves dažās vietās ir jāsalāgo ar veloinfrastruktūras objektiem – lai divkājainie un divratainie  kustības dalībnieki netraucētu viens otram, kaut kur jāizlīdzina apmales nobrauktuves, lai padarītu ērtāku dzīvi māmiņām ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kaut kur citādi jāizvieto ceļazīmes, jāierīko puķu dobes, jānoņem vai jāpārvieto pakāpieni.

Ērtām jābūt arī sabiedriskā transporta pieturvietām, lai tās neradītu problēmas gājēju plūsmai.

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm

Šīs mājaslapas pārzinis ir nodibinājums “Riga.lv”. Lietojot šo mājaslapu, Jums ir iespēja pieņemt mājaslapas sīkdatņu izveidošanu un iespēja attiekties no mājaslapas sīkdatņu izveidošanas (ja vien Jūsu pārlūkprogramma nav iestatīta nepieņemt sīkdatnes). Jums jāņem vērā, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija par mājaslapas veidotajām sīkdatnēm apskatāma šeit.

Sīkdatnes šajā mājaslapā var viegli akceptēt vai noraidīt, izvēloties vienu no šīm saitēm.

Uzzināt vairāk