Rīga 2030. gadā: kur un kā dzīvos rīdzinieki?

8. Februāris

Jebkuras pilsētas dzīvojamā fonda attīstība ir tiešā veidā atkarīga no iedzīvotāju skaita dinamikas. Pašlaik Rīgā dzīvo nedaudz vairāk kā 700 tūkstoši pilsētnieku, taču tikai pirms ceturtdaļgadsimta iedzīvotāju skaits tuvojās miljonam. Taču attīstības perspektīvas dzīvojamā sektorā ir saskatāmas. Pirmkārt, šo gadu laikā ir mainījies priekšstats par dzīvesvietas komfortu – tiek īstenoti jauni projekti, par perspektīvām tiek uzskatīta individuālo māju būvniecība. Otrkārt, Rīgā vēl aizvien ir mājas ar daļējām ērtībām. Treškārt, pilsētai vienmēr ir jāskatās uz priekšu, tāpēc Rīgas teritorijas plānojumā 2030 ir noteiktas teritorijas, kurās nākotnē varētu būvēt dzīvojamās mājas.


RĪDZINIEKU SKAITS IR SAMAZINĀJIES

Kopš 1990. gada Latvijas iedzīvotāju skaits imigrācijas, zemas dzimstības un augstas mirstības dēļ ir samazinājies par aptuveni pusmiljonu. Rīgā, kas arī visu šo gadu laikā ir pakāpeniski zaudējusi iedzīvotājus, pagājušajā gadā bija novērojams iedzīvotāju skaita kāpums. Ja 2016. gada 1. janvārī galvaspilsētā bija deklarējuši 698 529 iedzīvotāji, tad 2017. gada sākumā šis skaits sasniedza 704 476.

Protams, ka šādos apstākļos runa drīzāk ir par jau esošo mājokļu kvalitātes uzlabošanu un noteiktu objektu būvniecību, nevis par vērienīgu jaunu mikrorajonu būvniecību.

Iedzīvotāju skaits konkrētos Rīgas rajonos ir mainījies nevienmērīgi. Uz kopējās iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenču fona tādi lieli mikrorajoni ar attīstītu infrastruktūru kā Purvciems, Pļavnieki, Imanta un Ķengarags ir cietuši salīdzinoši nelielus zaudējumus. Saskaņā ar pēdējās tautas skaitīšanas datiem 2011. gadā mikrorajonos ar sērijveida apbūvi neapdzīvoti bija 10–15 % dzīvokļu.

Interesanti, ka laikposmā no 2011. līdz 2014. gadam ir nedaudz palielinājies iedzīvotāju skaits Pleskodālē, Mīlgrāvī un Vecdaugavā, kā arī divos faktiski jaunizveidotos pilsētas rajonos – Dreiliņos, kur pašvaldība uzbūvēja sociālos mājokļus, un Skanstē, kas pretendē uz prestižas un dārgas dzīvesvietas statusu.

Rīgas dzīvojamo rajonu karte (ņemot vērā apbūves veidus) patlaban izskatās šādi

RĪGAS REĀLIJAS: 28,5 KVADRĀTMETRI UZ VIENU CILVĒKU

Var šķist, ka situācijā, kad notiek pilsētas iedzīvotāju skaita samazināšanās, mājokļu attīstības jautājumiem nevajadzētu būt aktuāliem. Taču tā nav.

Pirmkārt, ceturtdaļgadsimtu senā pagātnē mājokļu kvalitātei tika izvirzītas pavisam citas prasības. Piemēram, tagad pieauguši bērni, ieguvuši finansiālu neatkarību, ne tikai tiecas dzīvot atsevišķi no vecākiem, bet, atšķirībā no iepriekšējām paaudzēm, viņiem ir iespēja iegādāties vai īrēt savu dzīvokli. Otrkārt, ir izveidojies sociālais slānis, kas var atļauties ieguldīt līdzekļus sava dzīves komforta līmeņa paaugstināšanā: kāds pārceļas uz jauno projektu ēku, kāds dod priekšroku privātmājas iegādei, jo nevēlas dzīvot daudzdzīvokļu namā. Treškārt, Rīgā 90 % iedzīvotāju mitinās labiekārtotos mājokļos (ar ūdensapgādi, kanalizāciju un centrālapkuri). Savukārt 10 % rīdzinieku dzīvo ēkās ar krāsns apkuri, bet 8 % – ēkās, kas nav pievienotas kanalizācijas sistēmai. Vislielākās mājokļu labiekārtojuma problēmas pastāv Latgales priekšpilsētā, Āgenskalnā, Avotu ielas rajonā, Torņakalnā, Grīziņkalnā un pilsētas centrā. Un šajā ziņā ir, pie kā pastrādāt.

92 % Rīgas dzīvojamā fonda vecums pārsniedz 25 gadus. Aptuveni 14 % dzīvojamo ēku ir celtas pirms 1918. gada, bet 6 % galvaspilsētas iedzīvotāju mitinās ēkās, kas būvētas laikposmā no 1919. līdz 1945. gadam. Taču absolūtais vairākums jeb 72 % rīdzinieku dzīvo ēkās, kas celtas laikā no 1946. līdz 1990. gadam. Ēkās, kas uzbūvētas jau pēc neatkarības atjaunošanas, mitinās tikai 8 % rīdzinieku.

Arī dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju Rīgā nav liela: tikai 28,5 kvadrātmetri. Vidējais rādītājs valstī ir 35 m2, bet Rīgas apkaimēs – galvaspilsētu ieskaujošajos ciematos – tas ir 44 m2.

Viena no Rīgas galvenajām problēmām ir mājokļu daudzveidības trūkums. Rīdzinieku absolūtais vairākums – 93 % – mitinās daudzdzīvokļu namos (kas lielākoties celti padomju laikā), 5 % – individuālās mājās, bet 2 % – rindu mājās vai dubultmājās. Un arī šajā ziņā Rīga atpaliek no citām Latvijas pilsētām, kurās viena vai divu dzīvokļu ēku segments veido vidēji 16 % no visa dzīvojamā fonda.

Šādas dzīvojamā fonda struktūras dēļ Rīga konkurences cīņā par iedzīvotāju piesaistīšanu zaudē galvaspilsētas tuvumā esošajām pašvaldībām. Turīgākie rīdzinieki, kuri vēlas dzīvot privātmājās, pārceļas uz piepilsētu – un attiecīgi maksā nekustamā īpašuma nodokli, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokli (kas ir galvenais pašvaldības budžeta ienākumu avots) savās dzīvesvietās. Turklāt piepilsētas iedzīvotāji parasti strādā Rīgā un ik dienu izmanto galvaspilsētas infrastruktūru, kas pirmām kārtām attiecas uz transportu.

JAUNI MĀJOKĻI: KUR TIE TIKS BŪVĒTI?                                 

Mājokļu attīstības tematiskajā plānojumā laikposmam līdz 2030. gadam ir izvirzīti trīs galvenie mērķi.

Pirmkārt, Rīga ir ieinteresēta intensīvi attīstīt nedaudz pamestībā slīgstošo centru un tādu prioritāru teritoriju kā augošo Skanstes rajonu. Pilsētas centrā tiks veicināta daudzstāvu apbūve (lai tā iekļautos esošajā vidē, nosakot ierobežojumu līdz sešiem stāviem). Skanstē būs atļauts būvēt augstākas ēkas – ar 15 stāviem.

Otrkārt, pilsēta, nevēloties konkurences cīņā zaudēt galvaspilsētas apkaimēm, grasās attīstīt individuālo mājokļu sektoru. Šāda veida individuālo vai rindu māju rajoni var tikt veidoti Trīsciemā, Mangaļsalā, Juglā, Berģos un perspektīvā – arī Kleistos, Spilvē un Bolderājā.

Treškārt, lai veicinātu pievilcīgu dzīvojamo vidi pilsētā, no centra attālākās teritorijās veidojamā jaunā daudzstāvu apbūve iecerēta ne augstāka par 3 – 6 stāviem.

Ar to, kādas teritorijas tiek uzskatītas par perspektīvām no mājokļu būvniecības viedokļa, var iepazīties šeit

PADOMJU LAIKOS BŪVĒTIE MĀJOKĻI: KAS SAGAIDA VAIRUMU RĪDZINIEKU?

Mājokļu attīstības tematiskajā plānojumā ir atspoguļotas arī perspektīvas, kas sagaida padomju laikā būvētos mikrorajonus, kur dzīvo lielākā daļa (60 %) rīdzinieku. Šajā jomā situācija ir atkarīga no šādas apbūves izveides īpatnībām, ēku un zemesgabalu īpašuma struktūras, kā arī iedzīvotāju maksātspējas.

Laikā no 1958. līdz 1990. gadam Rīgā tika uzbūvēti 13 mikrorajoni ar sarežģītiem plānojuma principiem un telpisko kompozīciju. Daudzdzīvokļu nami veido kompleksus ar plašiem kvartālu iekšpagalmiem, kas paredzēti rekreācijas mērķiem (bērnu rotaļu laukumiem un zaļajām zonām, ko tagad „izspiež” autostāvvietas). Kvartālos tika atvērti veikali, sadzīves pakalpojumu centri, skolas un bērnudārzi. 

Tagad, ņemot vērā padomju laika dzīvojamā fonda nolietojumu, priekšā ir neizbēgama daudzdzīvokļu namu renovācija. Ņemot vērā, ka dzīvokļi šajos namos ir privatizēti, iedzīvotājiem būs jāveic renovācija galvenokārt uz sava rēķina, pieņemot attiecīgu lēmumu dzīvokļu īpašnieku biedrības sapulcē (pašvaldība no savas puses ieviesīs mehānismus, kas veicina šādu lēmumu pieņemšanu – vairāk informācijas var atrast šeit). Vienlaikus pastāv milzīga problēma, kurai ir juridisks raksturs un kura bremzē dzīvojamā sektora attīstību, – denacionalizācijas rezultātā ir radusies situācija, ka dzīvojamā ēka var piederēt vienam īpašniekam (parasti tā ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums), bet zemesgabals – citam īpašniekam. Šī problēma ir jārisina valsts līmenī.

Tomēr, neraugoties uz sarežģīto īpašumu struktūru,  mikrorajonu atjaunošana nevar notikt stihiski un atsevišķos punktos, bet ir nepieciešama kompleksa pieeja, lai veidotu kvalitatīvu pilsētvidi, saglabātu mikrorajonu telpiskā plānojuma specifiku un uzlabotu dzīvojamo vidi. Renovācija ir jāveic kvartālu ietvaros, vienlaikus risinot pagalmu pārplānošanu un labiekārtošanu, pielāgojot tos mūsdienu situācijai un nodrošinot teritorijas gan rekreācijai un atpūtai, gan autonovietnēm.

Papildus tam pilsētai ir jāparedz vieta izīrējamu pašvaldības sociālo mājokļu būvniecībai, jo šādi mājokļi joprojām ir nepieciešami sociāli neaizsargātākajām rīdzinieku kategorijām – maznodrošinātām daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem, pensionāriem, kuri nespēj apmaksāt pārāk plašus mājokļus, kā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kam nepieciešami dzīvokļi ar speciālu plānojumu.

Lasiet arī: 

Rīgas galvenais arhitekts: par apkaimju nākotni, situāciju mājokļu tirgū un "Rail Baltica" projektu

Kas nākotnē sagaida apkaimju padomju laika ēkas?

Pagalmu adreses, kurās 2018. gadā tiks veikti remontdarbi

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm