Rīdzinieks, kurš strādā par ziedu

1. Aprīlis, 2016

Daudzi rīdzinieki un pilsētas viesi Rīgas ielās sastapuši jaunus cilvēkus, tērpušos ziedu kostīmos. Viņi dejo ielu malās, lēkā, visiem māj ar roku un smaida. Kas ir šie cilvēki, ģērbušies tik jautros kostīmos? Kāpēc izvēlējušies šādu darbu? Artūram ir 24 gadi, uz par ziedu viņš strādā no pagājušā gada sākuma.


Pārģērbšanās par ziedu – tas šobrīd ir mans vienīgais ienākumu avots.

Esmu pabeidzis vidusskolu, un pagaidām mani neinteresē kaut kur iet mācīties tālāk.

Šo darbu dabūju, pateicoties nu jau bijušajai draudzenei.

Viņa tirgoja ziedus, teica, ka meklējot cilvēku. Apmēram pirms gada atnācu šurp, un man iepatikās.

Es dāvāju cilvēkiem smaidu. Tieši tas mani visvairāk saista šajā darbā.

Tas ir tik forši – cilvēki brauc garām, smaida, smejas, pamāj. Cenšos izvēlēties vietas, kur neapdraudu satiksmes drošību – esmu zaļš, spilgts, cilvēki skatās uz mani, nevis koncentrējas uz braukšanu.  

Protams, ir cilvēki, kas, ieraugot mani, reaģē negatīvi.

Sēžot pie stūres, rāda dažādus nepieklājīgus žestus, lamājas. To var redzēt, bet ne dzirdēt. Taču tādu cilvēku ir ļoti maz.

Visvairāk mani mīl bērni.

Nekad mierīgi nepaiet garām un nevar noslēpt prieku, ieraugot milzīgu ziedu.

Piektdienās cilvēki ir labsirdīgāki.

Un to vienu procentu, kam es nepatīku, gandrīz vai nesatieku. Laikam tas tādēļ, ka cilvēki jau ir brīvdienu gaidās un noskaņojums viņiem labāks.

Vasarā kostīmā man nav karsti – tas ir plāns.

Bet ziemā es ļoti silti saģērbjos, kostīmu uzvelku pa virsu.

Reiz gadījās, ka piedzērušies garāmgājēji gribēja man no galvas noraut cepuri – pumpuru.

Taču šāda reize ir bijusi vienīgā.

Foto: Gints Ivuškāns
Foto:

Izejot ielās, nejūtos samulsis.

Šajā kostīmā tiek zaudēta identitāte – neviens tevi neatpazīst. Tāpēc nekautrējoties var dziedāt, dejot, lēkāt, visiem māt.

Draugiem pret manu darbu ir ļoti laba attieksme.

Pirmajā darbadienā es nofotografējos un fotogrāfiju ievietoju sociālajos tīklos – draugi rakstīja sajūsminātus komentārus, atzina, ka esmu sagādājis viņiem prieku.

Lai kustēšanās būtu jautrāka, kā arī tempa uzturēšanai – vienmēr klausos radio.

Jo enerģiskāka mūzika, jo labāk.

Šajā kostīmā sevi asociēju ar šo ziedu… Nezinu, kā to sauc

(norāda uz hortenziju). Esmu vīrietis, un man eksistē tikai vieni ziedi – rozes.

Visvairāk man patīk stāvēt uz Ģertrūdes ielas.

Mums pavisam ir septiņas vietas, taču šeit ir vislabāk. Satiksme intensīva, automašīnu daudz, divos virzienos. Arī vilcieni brauc garām – dažreiz mašīnisti man signalizē.

Mana darbadiena atkarīga no manas varēšanas.

Dažreiz spēka pietiek pat septiņas stundas nolēkāt, bet citreiz – tikai vienu.

Vasarā garāmgājēji dažreiz cienā ar saldējumu.

Tas ir ļoti patīkami!

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm