Rīdzinieki jautā: kur pazuduši baloži?

8. Augusts, 2017

Barot baložus lielpilsētu centrālajos laukumos ir gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu iecienīta izklaide. Taču Rīgā baložu ar katru gadu kļūst arvien mazāk un mazāk. Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko pastāsta, kas ietekmē Latvijas galvaspilsētas putnu populāciju.


Baltie, pelēkie, raibi brūnie, ar piešiem uz kājām un bez. Neskatoties uz plašo krāsu gammu, visi šie putni ir vienas šķirnes – tie ir klinšu baloži. Tie pie mums ir nonākuši no Eiropas kalniem, pie mūsu apstākļiem ir pieraduši un sākuši iekarot lielās pilsētas. Bet daudzās valstīs putnu ir tik daudz un tie tā sarežģī pilsētas iemītnieku dzīvi, ka pat ir aizliegts baložus barot. Taču Rīgā šādas nepieciešamības nav. Miera simbolu pakāpeniski aizvieto citi putni un tiem šeit vairs nav dzīvošanai piemērotu apstākļu.

Agrāk baloži dzīvoja bēniņos. Bet pēc tam, kad 90-tajos gados pie mums ienāca mode pārveidot bēniņus par mansarda dzīvokļiem, ofisiem un darbnīcām, daudzstāvu mājās sākts atbrīvoties no “nelūgtajiem viesiem”, tādējādi lielpilsētas baloži palikuši bez pajumtas, bez vietas, kur ligzdot. Vēl viens iemesls – starp iedzīvotājiem ir arvien mazāk un mazāk cilvēku, kas gribētu barot putnus.

Foto: Riga.lv

Tāpat pie baložu izzušanas ir vainojami plēsēji. Vanagi, kas lido virs dzīvojamiem masīviem, vairs nav nekāds retums. Jauni un pavisam mazi baloži ir medījums arī sudrabkaijām un vārnām. Spārnotie konkurenti apēd slimos putnus. Turklāt baloži ir salīdzinoši slimīgi putni. Pat veselie īpatņi ir vājāki par kaijām un vārnām – putniem, kuri ir izcīnījuši cīņu par atkritumu tvertnēm, kurās ir pieejams neizmērojams pārtikas daudzums.

Baloži ir atrodami mājās, kuru jumtos vai sienās ir caurumi, ir veci balkoni, vai arī pamestās mājās.