Rīdzinieces stāsts: no studijām pasaules mēroga universitātēs līdz konkursam “Mis Latvija”

21. Septembris, 2017

Rīdzinieces Ksenijas dzīve ir kā piedzīvojumu grāmatas sižets. Par to, kā savos 23 gados mūsu varone ir kļuvusi par diplomētu starptautisko juristi un kāpēc, beidzot praksi Eiropas komisijā, viņa ir nolēmusi atgriezties Rīgā – lasiet mūsu materiālā.


Ksenija Koroļova, 23 gadi, starptautiska juriste
Izglītība: Bakalaura grāds starptautiskajās un Eiropas tiesībās, Groningenas universitāte (Nīderlande) un maģistra grāds starptautiskajās un Eiropas tiesībās, Katoļu universitāte (Portugāle)
Top 3 mīļākās pilsētas: Rīga, Vīne, Lisabona

Foto: No personīgā arhīva

Cik vien sevi atceros, man vienmēr ir gribējies atšķirties no citiem. Tas izpaudās mūžīgos sevis meklējumos, es nekad neaprobežojos ar skolas programmu, lai attīstītu sevi personīgi, tāpēc piedalījos debatēs angļu valodā, feministu eseju konkursā, etiķetes kursos… Pastāvīgi uzdevu jautājumu – kāpēc pasaule ir iekārtota tā, nevis citādi, apskatīju šo jautājumu no sociāla un politiska skatu punkta, tāpēc augstākās izglītības iegūšana starptautisko tiesību jomā bija loģisks solis uz sevis pašrealizāciju.

Pēc skolas beigšanas es iestājos Groningenas universitātē Nīderlandē, kas ir viena no “Top 100” pasaules augstkolām, lai studētu starptautisko un Eiropas tiesību faktultātē. Godīgi sakot, man tā kļuva par tādu kā bēgšanu uz patstāvīgu dzīvi. Kad braucu vilcienā, galvā bija doma, ka tagad mana brīvība nekā nav ierobežota un varu darīt jebko, kas vien ienāk prātā. Tādas domas mani pašu pārsteidza, bet, kā ir, tā ir. (smaida)

Pēc Nīderlandes dzīve mani “mētāja” pa visu pasauli: vairāk nekā pusgadu apmaiņas programmā “Erasmus” dzīvoju Austrijā, pēc tam strādāju starptautisko finanšu tiesību jomā Vācijā, pēc Berlīnes devos praksē Eiropas komisijā, bet tajā gadā pabeidzu studijas maģistratūrā Portugālē. Izglītības līmenis ir lielisks, jo pasniedzēja bija savas jomas profesionāļi, starp kuriem bija arī Hārvardas profesori, kā arī bija daudz braucienu uz konferencēm un akadēmijām. Es biju tik ļoti noslogota mācībās, ka reizēm aizmirsu paēst, bet varu ar pārliecību teikt, ka Eiropas tiesības ir mana pirmā mīlestība.

Katra pilsēta manī kaut ko ir mainījusi. Atkal un atkal es devos pretī piedzīvojumu un gaišu cerību pilnajam nezināmajam. Tā vienmēr ir jauna dzīves nodaļa un vienmēr bez nožēlas. Apkārtējie jautāja, kāpēc man tas ir vajadzīgs, sakot, ka “dzīve čemodānā” esot nestabila, bet es tam pilnīgi nepiekrītu. Pēc manām domām, ir divu veidu cilvēki: tie, kuriem vienmēr visa ir par maz: iespaidu, zināšanu, pieredzes, bet ir otri – kuri ir apmierināti ar to, kas viņiem jau ir. Es sevi pieskaitu pirmajai kategorijai, tieši tāpēc es nevaru saprast apkārtējo jautājumu “kāpēc”?

Foto: No personīgā arhīva

Par saviem ceļojumiem es varu stāstīt bezgalīgi! Kā es kāpu pa pamestas mājas logu dziļos laukos, piesnigušajos Gruzijas kalnos, kā es ikgadējā karnevāla dēļ iestrēgu Brigē divas dienas, kā pirku biļetes uz Spāniju kopā ar meiteni, kuru pazinu tikai divas stundas… Vai arī reiz pie vienas vienīgas sveces gaismas saritinājos gultā Groningenā. Ak, es varētu uzrakstīt veselu grāmatu. (smaida)

Rīgā es atgriezos maijā, kad nolēmu piedalīties ikgadējā konkursā “Mis Latvija 2017”. Uz atlasi es gāju kā partizāns, nevienam neko nesakot. Man tā bija tāda kā pārbaude: vai neliela auguma vidusmēra meitene, turklāt bez pieredzes modes sfērā, var nokļūt līdz nacionālā konkursa finālam un justies ērti starp modelēm?! Jā… gandrīz. (smaida)

Foto: No personīgā arhīva

Pagaidām es vēl nedrīkstu atklāt konkursa rezultātus, bet varu ar pārliecību teikt, ka dalība konkursā “Mis Latvija” man deva milzīgu pieredzi un jaunas emocijas, kas man ir sava veida “degviela”, kas ļauj attīstīties un virzīties tālāk. Konkursa ietvaros es sāku vairāk mīlēt sevi un rūpēties par savu fizisko formu: 3 reizes nedēļā mums bija horeogrāfijas nodarbības, džudo, fotografēšanās, trenažieru zāle, bet līdz tam laikam nebiju pacēlusi neko smagāku par Eiropas tiesību mācību grāmatu. Un vēl es sev noformulēju, kas ir skaistums – tās ir emocijas, kuras tev saziņas laikā izsauc cilvēks. Augstprātīga supermodele ar akmens seju, kaut viņa simts reizes būtu bijusi “Mis pasaule”, diez vai manās acīs būtu skaistule.

Es nezinu, ko man liktenis lems jau rīt. Pašlaik es meklēju darbu un, ja man tiks piedāvāts labs amats otrā kontinenta galā, tad jau rīt sakravāšos un aizbraukšu. Taču grozi kā gribi, manas mājas ir Rīga. Tā ir brīnišķīga! Katru reizi, kad atbraucu uz šejieni pēc ilgas prombūtnes, es nobrīnos, kā viss pakāpeniski mainās uz labo pusi.

Foto: No personīgā arhīva

Rīdzinieki ir kulturāli, sportiski, toleranti – no savas starptautiskās pieredzes es to zinu pavisam noteikti. Man Rīga ir pilsēta dvēseles mieram, ilgām pārdomām kafejnīcā, vienotībai ar dabu un pastaigām pa bruģētām ieliņām.

Draugi, dzīvojiet, kā vēlaties, nebaidieties no nosodījuma, jo tikai iekšēji brīvs cilvēks var būt patiešām laimīgs!

Foto: No personīgā arhīva

Žurnāliste: Jeļena Safronova
Foto: no personīgā arhīva

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm