Reportāža: kam palīdzību sniedz sociālais dienests?

2. Jūlijs

Rīgas sociālais dienests piedāvā dažāda veida pakalpojumus cilvēkiem, kuri noteiktu iemeslu dēļ par sevi nevar parūpēties. Tie ir vientuļie pensionāri, cilvēki ar invaliditāti kopš dzimšanas, daudzbērnu ģimenes un citas iedzīvotāju grupas. Portāls riga.lv devās uz teritoriālo centru “Avoti” ar mērķi apskatīt, kā strādā pilsētnieku atbalsta sistēma.


Teritoriālais centrs atrodas koka ēkā Avotu ielā. Pie ieejas atrodas informatīvie stendi un bukleti par dažādiem sociālās palīdzības veidiem – gaidot savu kārtu, cilvēki var palasīt par palīdzību, ko viņi var saņemt no pašvaldības. Lai stundām nesēdētu “dzīvajā rindā”, uzstādīts aparāts ar numuriņiem. Tādējādi ir iespējams organizēt savu laiku. “Tā, ka gaitenis būtu tukšs, nemēdz būt. Bet galvenais klientu pieplūdums ir mēneša pirmajā nedēļā, kad nepieciešams aizpildīt deklarāciju par iztikas līdzekļiem,” tā uz jautājumu par to, kāpēc gaitenī ir tikai trīs cilvēki, atbild teritoriālā centra vadītāja Ināra Riherte.

Teritoriālā centra "Avoti "vadītāja Ināra Riherte.
Foto: Riga.lv

Kas nāk pēc palīdzības?

Pēc Ināras Rihertes stāstītā, teritoriālajā centrā ierodas ļoti dažādi cilvēki, bet izplatītākais klientu tips ir vientuļie pensionāri, kuriem nepieciešama palīdzība. “”Mūs ļoti priecē, ka, daudz cilvēku, pamanot vientuļu un trūcīgu cilvēku, par to ziņo. Sociālais darbinieks apzinās situāciju un mēs meklējam variantus, kā cilvēkam palīdzēt,” stāsta I. Riherte.

Tāpat starp klientiem ir cilvēki, kuri neprot rakstīt. Ir cilvēki ar attīstības problēmām, kuri arī nesaprot, kādi dokumenti ir nepieciešami, kur tos saņemt, utt.

Kas attiecas uz profesionālajiem bezdarbniekiem, sociālajam dienestam ir dažādi instrumenti, kā ar šiem cilvēkiem cīnīties, un viņu ir kļuvis mazāk. “Cilvēku, kuri, iespējams, dzīvo labi, bet tajā pašā laikā ir sociālā dienesta klienti – tādu vairs praktiski nav. Mums ir iespēja piedāvāt cilvēkiem pašvaldības sabiedrisko darbu. Četras stundas dienā un, ja cilvēks atsakās, tad viņš pārstāj saņemt palīdzību. Klientam ir jāpiedalās savu problēmu risināšanā. Cits jautājums ir par tiem, kuri patiešām nevar strādāt – reizēm mēs palīdzam noformēt invaliditāti, kas cilvēkam pienākusies jau sen, bet viņš nav spējis to izdarīt pats,” stāsta Ināra Riherte.

Kas strādā sociālajā dienestā?

Ināra Riherte šajā jomā strādā vairāk nekā 20 gadus un uzskata, ka smagajos 90. gados šādu problēmu ģimenēs, kā ir tagad, nebija. Lielākajai daļai cilvēku klājās ļoti smagi un daudzi bērni pat negāja uz skolu. Turklāt bērnu nami kardināli atšķīrās no tiem, kas darbojas pašlaik – toreiz bērniem neko neļāva darīt un patstāvīgu dzīvi viņi uzsāka nesagatavoti. “Pašlaik starp mūsu klientiem ir ļoti daudz 90. gadu bērnu, kuri nav saņēmuši vecāku uzmanību, jo viņiem tajā brīdī ir bijis jādomā tikai par to, kā pabarot bērnus,” stāsta Riherte.

Foto: Riga.lv

Pirmajā stāvā atrodas daudz kabinetu – vienā no tiem sēž Ina Zelča un Iveta Leimane – sociālās palīdzības organizatores. Viņas katru dienu redz problēmas cilvēku dzīvēs – vientuļo pensionāru nabadzību, problēmas ģimenēs ar bērniem… Lai strādātu šādā jomā, jāprot emocionāli attālināties un nenest darbu uz mājām.

 “Kad tikko sāku strādāt, bija grūti. Bet es sevi noskaņoju uz to, ka darbs jāatstāj šeit, Avotu ielā. Man ir divi bērni, es ierodos mājās un pārslēdzos uz savu dzīvi un ģimeni. Jo, ja visu ņemsim pie sirds, tad nevarēs izturēt un vairs nevarēsim normāli strādāt, nāksies aiziet no darba,” stāsta Ina Zelča, kura sociālajā dienestā strādā jau četrus gadus.

Viņas kolēģe Iveta sociālajā dienestā strādā gadu. “Man ir liela dzīves pieredze un, kad es nācu šeit strādāt, es aptuveni stādījos priekšā, kas jādara. Mūs ir centušies aizskart, pazemot, bet es tam nepievēršu uzmanību, ir jāprot pārkāpt tam pāri,” stāsta Iveta. Sociālās palīdzības organizatores pastāstīja, ka nesen pie viņām ieradies vīrietis, kurš ar rokudzelžiem pieslēdzis sevi pie krēsla un sacījis, ka nedosies prom, līdz viņam netiks piešķirti pabalsti. Pabalsti viņam nepienācās – viņš nav deklarējies Rīgā. Uz notikuma vietu izsaukta policija, kuras darbinieki agresīvo klientu aizveduši.

Ļoti bieži agresīvas ir arī jaunās māmiņas ar bērniem – viņas kliedz, apsaukājas, izmētā dokumentus.

Otrā stāva kabinetā strādā sociālie darbinieki, kuri apkalpo ģimenes ar bērniem. Sandra Darkēvica sociālajā dienestā strādā jau 14 gadus. Viņa ir smaidīga, līksma un runātīga.

 “Varu pateikt, ka tagad vairs nav tādu šokējošu gadījumu, kad atbraucam uz pārbaudi un redzam, ka nav mēbeļu, pa sienām rāpo blaktis un prusaki, pa grīdu vārtās piedzērušies vecāki. Tā bija agrāk, turklāt samērā bieži,” stāsta Sandra. Pašlaik starp viņas darba uzdevumiem ir ģimenes problēmu profilakse un pārbaužu veikšana. Piemēram, zvana cilvēki un ziņo, ka daudzbērnu māte, iespējams atstājusi bērnus naktī vienus un devusies iedzert, vai arī šķiet, ka vecāki pastāvīgi strīdas un slikti izturas pret bērnu. Visi šie gadījumi tiek pārbaudīti.

“Man ir savi “knifi”. Piemēram, es uzskatu, ka sociālajam darbiniekam jāvirza saruna ar klientu tā, lai viņš sajūt, ka viņš spēj  kontrolēt  … situāciju, tad arī viņš sadarbībai piekrīt. Ja esam uzstājīgi un nobiedējam, tad nekas labs no tā nesanāks,” stāsta Sandra.

Kā Rīga sniegs palīdzību: 17 sociālo pabalstu veidi visām dzīves situācijām

Vairāk informācijas un adreses iespējams atrast šeit.