Remontdarbu izmaksu 50% līdzfinansējuma programma dzīvojamām mājām: kas par to jāzina?

20. Augusts

Pašlaik remontdarbi ar Rīgas domes līdzfinansējumu tiek veikti 97 Rīgas namos.


Programma, par pašvaldības 50 procentu līdzfinansējuma piešķiršanu dzīvojamo māju remontdarbiem, tiek īstenota jau otro gadu. Šajā laikā pieteikumu skaits no iedzīvotājiem par dažādu darbu īstenošanu ir palielinājies divas reizes. Kopējā summa, kuru Rīgas dome ir piešķīrusi, lai sakārtotu dzīvojamās mājas, pārsniedz vienu miljonu eiro. Izskatīšanu gaida vēl 60 pieteikumi, to kopējā summa ir vēl miljons eiro. Kādi tieši remontdarbi tiek veikti visbiežāk? Ar kādiem noteikumiem bankas dod kredītus? Kāpēc tika pieņemts lēmums par Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas izveidi? Atbildes uz visiem šiem jautājumiem ir sagatavojuši Riga.lv korespondenti.

Cik populāra remontdarbu 50% līdzfinansēšanas programma ir rīdzinieku vidū?

Rīgas enerģētikas aģentūras daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas 50 % līdzfinansējuma programmas vadītāja Marija Kruglova iedzīvotāju pieņemšanu uzsāk plkst. 9.00 no rīta. Vēl nav bijis tā , ka pieņemšanas dienās uz konsultāciju paliktu brīvas vietas. Tieši šajā kabinetā iedzīvotājiem, kuri izlēmuši piedalīties līdzfinansējuma programmā, Marija sniedz visu informāciju par nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, pieteikuma iesniegšanas procesu un līdzfinansējuma saņemšanas procedūru.

  • 2018. gadā Rīgas enerģētikas aģentūra saņēma 58 pieteikumus par remontdarbu veikšanu daudzdzīvokļu mājās, no tiem 51 pieteikums bija apstiprināts. Tādējādi izdevies atjaunot dažādus remontdarbus uz 72 tāmēs 52 dzīvojamajām ēkām, kopējā pašvaldības līdzfinansējuma summa sastādīja 671 045,01 eiro.
  • 2019. gada aprīlī tika apstiprināti vēl 44 pieteikumi uz 63 tāmēm remontdarbiem 45 mājās. Rīgas domes līdzfinansējuma summa ir 544 090,96 eiro.
  • Uz plānoto septembra sēdi jau ir iesniegti 65 pieteikumi. Kopējā pašvaldības līdzfinansējuma summa uz remontdarbiem sastāda provizoriski 1 miljonu eiro.
  • Divu gadu laikā Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējuma dzīvojamo māju atjaunošanai projektu pieteikumu izvērtēšanas komisija kopā neapstiprināja tikai 15 pietikumus, no tiem pusei bija iedotas 60 dienas trūkumu novēršanai.

“Ir svarīgi saprast, ka cilvēks pats uzņemas atbildību par savu nekustamo īpašumu. Papildināšanai tiek nosūtīta tikai maza daļa pieteikumu. Ja cilvēks pret visu izturas nopietni, tad nekādām problēmām rasties nevajadzētu. Bet daudzos gadījumos klupšanas akmens ir vienbalsības trūkums starp mājas dzīvokļu īpašniekiem. Tas ir patiešām grūts uzdevums. Es pats esmu šādas dzīvokļu īpašnieku biedrības loceklis un labi zinu, kā notiek šādas sapulces. Augšējo stāvu iedzīvotāji uzstāj, ka jāveic jumta remonts, tie, kuri dzīvo apakšējos stāvos – par to, ka jāveic pagraba remonts, kāds cits vēlas remontēt liftu, citiem lifts nav nepieciešams… Un sākas sava veida tirgus. Ir svarīgi panākt vienprātību starp īpašniekiem, ņemt vērā visu iedzīvotāju vēlmes un koordinēt visu rīcību. Gribētu atgādināt, ka par dalību programmā ir jānobalso vismaz 51% no mājas dzīvokļu īpašniekiem,” uzsvēra Rīgas enerģētikas aģentūras direktora p.i. Timurs Safiuļins.

Foto: Riga.lv

Kādi remontdarbi tiek veikti visbiežāk?

Populārākie renovācijs darbu veidi, kurus rīdzinieki lūdz veikt savās mājās, gan pagājušogad, gan šogad ir:

  1. Ūdensapgādes, kanalizācijas un apkures sistēmas atjaunošana,
  2. Jumta seguma nomaiņā un bēniņu siltināšana,
  3. Mājas gala sienu siltināšana un cokola/apmales hidroizolācija.

“Galvenais, kas iedzīvotājiem jāsaprot pirms mājas atjaunošanas sakuma – kamēr netiks sakārtotas iekšējās sistēmas un tas mājas daļas, kas ir avārijas stāvoklī, veikt kosmētisko remontu nav jēgas. Te darbojas tas pats princips, ka pie ārsta – sākumā ir jāveic “analīzes”, tās nozīmē, jāveic mājas tehnisko apsekošanu, lai saprastu, kādā stāvoklī ir māja, tās daļas un sistēmas. Un tikai pēc “analīzēs rezultātiem” mēs varam saprast ko vajag sakārtot – kādus mājas “orgānus”, un ka to vajag pareizi izdarīt “izārstēt”. Un tikai pēc tam sākt domāt par vizuālo mājā izskatu ” skaidro Marija Kruglova.

Ņemot vērā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāju un Rīgas pašvaldības sadarbības pozitīvo pieredzi mājas renovācijā, bankas piekāpjas, un jau ir viens labs piemērs: biedrība, kas pati pārvalda māju, bankā saņēma kredīta piedāvājumu. “Banka piešķīrs kredītu ar labu procentu likmi, ar nosacījumu, ka daļu no līdzekļiem – pusi no nepieciešamās summas – segs Rīgas Domes līdzfinansējums. Piemēram, visas mājas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas atjaunošanas gadījumā runa ir par 40-50 tūkstošiem eiro, banka ir pretimnākoša un var piešķirt kredītu mājai bez starpniekiem,” pastāstīja Marija Kruglova.

Kādas ir programmas attīstības perspektīvas?

Nākamgad programma ALTUM, kuras līdzfinansējums ir no Eiropas Fondiem energoefektivitātes pasākumu ietvaros, strādā līdz 2020. gadam. Tāpēc dzīvokļu īpašnieku biedrības, kuras nav saņēmušas apstiprinājumu no ALTUM programmas vismaz pirmajā kārtā, bet jau ir samaksājušas naudu par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu un izstrādāšanu, visticamāk, vērsīsies pie Rīgas enerģētikas aģentūras, lai iesniegt projektu mājas renovācijai. Saskaņā ar pašreizējiem datiem, runa ir vismaz par 150 pieteikumiem no daudzdzīvokļu mājam Rīgā, kuras pārvalda “Rīgas namu pārvaldnieks”. Taču lielāka daļa no šīm mājām vēl aizvien nav pārņemtas no pašvaldības bilances, bet, lai piedalītos 50% līdzfinansējuma programmā, tas ir viens no galvenajiem piedalīšanās kritērijiem (RD Saistošie Noteikumi Nr.19.).

Par to, kā pārņemt pārvaldīšanas tiesības un izveidot dzīvokļu īpašnieku biedrību, varat iepazīties šeit.

Rīgas enerģētikas aģentūra plāno, ka nākamgad būs iesniegti vismaz aptuveni 200 pieteikumi par līdzfinansējuma saņemšanu. Apstiprināto pieteikumu realizēšanai provizoriski būs nepieciešami aptuveni 2 miljoni eiro līdzfinansējums no Rīgas domes.

Foto: Riga.lv

Rīgā tiks izveidota jauna organizācija – Dzīvokļu īpašnieku kopības asociācija

Programma ir kļuvusi par atspērienu, lai aktīvākie Rīgas iedzīvotāji saprastu, ka pašlaik nav nevienas oficiālas organizācijas, kas varētu pārstāvēt viņu intereses, tostarp arī priekšlikumu, likumprojektu un normatīvo aktu iniciēšanu par mājokļu, dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu saistītos jautājumus.

Rīgas dzīvokļu īpašnieku kopības asociācijas dalībnieks var būt jebkurš dzīvokļu īpašnieks vai organizācijas, kam ir pilnvaras pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku kopību. Asociācijas galvenā ideja ir apvienot aktīvos rīdziniekus, kuri vēlas renovēt un pārvaldīt savas mājas, lai uzlabotu to stāvokli. Asociācijas dalībnieki var apmainīties ar pieredzi un informāciju, komunicēt viens ar otru un arī risināt problēmas ar pašvaldības iestādēm, piemēram, ar “Rīgas siltumu” vai “Rīgas ūdeni”.

Pašlaik jau 25 galvaspilsētas mājas ir parakstījušas sadarbības memorandu. Organizācijā jau strādā aktīvi iedzīvotāji, kuriem ir pieredze un zināšanas. Tiek plānots, ka septembrī Dzīvokļu īpašnieku kopības asociācija tiks reģistrēta oficiāli.