Pulksteņu pavēlnieks: Kas pagriež pilsētas pulksteņus?

28. Oktobris, 2016

Uzņēmums „Rīgas gaisma” apsaimnieko vairāk nekā 50 Rīgas pulksteņus. Valērijs Kretovs zina par tiem visu – viņu varētu saukt ja ne par Rīgas pulksteņu tēvu, tad par vecāko brāli noteikti. Tieši viņš ir izstrādājis pulksteņus, ko esam pieraduši redzēt pilsētas mikrorajonos. Tieši Valērijs dara visu, lai rīdzinieki un pilsētas viesi dzīvotu pēc visprecīzākā laika.


Esmu elektronikas inženieris. Nodarbojos ar sakaru sistēmām, automātiku. Strādāt ar pulksteņiem es nemaz netaisījos, tā vienkārši sanāca, ka pulksteņmeistars aizgāja pensijā un pienākums sekot līdzi Rīgas pulksteņiem nonāca manā pārziņā.

Pirmais, ko izdarīju, kad pirms 40 gadiem uzsāku veikt šo pienākumu – visas sistēmas pārnesu uz elektroniku.

Laiks visos pulksteņos tiek pagriezts automātiski. Visur uzstādītas mūsdienīgas GPS sistēmas, kas saņem signālu. Pateicoties tam pulksteņa rādītāji visā pilsētā rāda vienu un to pašu laiku. Kādreiz par kaut ko tādu varēja tikai sapņot.

Foto: Diāna Spiridovska

Arī Sv. Pētera baznīcas torņa pulkstenis darbojas elektroniski. Pulkstenis uzstādīts 18. gadsimtā, bet 1986. gadā tajā ieviests elektroniskais mehānisms. „Laimas” pulkstenis arī ir vecs, taču pateicoties jaunām sistēmām, es varu to ieprogrammēt gadu uz priekšu.

Pāreja uz ziemas laiku notiek automātiski, taču es vienalga veicu pārbaudes. 30. oktobra naktī es dodos paskatīties, kā sokas Kobes pulkstenim pie Mākslas akadēmijas. Tas ir ļoti kaprīzs un sarežģīts. Viss, protams, būs labi, bet es varu gulēt mierīgāk, ja es pats savām acīm redzu, kā pagriežas pulkstenis.

 „Laimas” pulkstenis ir uzstādīts 1924. gadā ar domu, lai cilvēki neierastos darbā pārāk agri. Kaislīgais sociāldemokrāts Veckalniņš, kas aizstāvējis strādājošo tiesības, nolēmis, ka centrā nepieciešams pulkstenis, lai cilvēki redzētu, cik ir pulkstenis un neierastos darbā pārāk agri, lai nepārstrādātos. Galu galā parasti pulksteņi tiek uzstādīti ar citu mērķi  lai nenokavētu.

Visus Rīgas pulksteņus es mīlu vienlīdzīgi. Taču ar tiem ir kā ar bērniem – katram sava pieeja. Vistuvākie sirdij ir tie, kurus esmu veidojis pats, tie ir kā paša bērni. Visvairāk uzmanības pieprasa „Laimas” pulkstenis. Ja ar to kaut kas nav, kā vajag, tas izsauc plašu rezonansi.

Foto: Diāna Spiridovska

Pulksteņi – tie ir dzīvi un reizēm var sajukt prātā (smejas). Pašlaik ir daudz elektronikas un sakaru sistēmu, kas rada traucējumus, pulkstenis to var sajust un tāpēc  var notikt kāda ķibele.

Ielas pulksteņi ir pārstājuši būt nepieciešami – pašlaik tie ir tikai dekorācijas. Visiem ir mobilie telefoni, pulksteņi vairs nav tik ļoti nepieciešami. Taču atliek vien uzsākt kādu remontu, un pilsētnieki jau sāk zvanīt un lūdz visu atgriezt savās vietās.

Priecē, ka tagad pulksteņi aizvien retāk kļūst par vandālisma objektiem. 90-to gadu sākumā kāds pastāvīgi kaut ko salauza, sasita... Ir tādi dīvaini cilvēki, kuriem kaut kā laušana sagādā baudu.

Rīgā ir lieliska „pulksteņu kultūra”. Es cenšos! (smejas) Biju Stokholmā – briesmīgi, kas tur notiek ar pilsētas pulksteņiem. Ja pie mums nedeg trīs lampiņas, es skrienu mainīt, tās jau ir kaut kādas šausmas! Bet tur pulksteņi ne vienmēr darbojas, tie nav saskaņoti. Vācijā ir tas pats – pret ielu pulksteņiem ir kaut kāda bezatbildīga attieksme.

Foto: Diāna Spiridovska

Šādi rokas pulksteņi man, iespējams, ir vienīgajam Latvijā. Es tiem pilnībā uzticos – tie izlabo laiku pēc visiem iespējamiem signāliem. Nopirku nejauši.

Manā pakļautībā ir visi pulksteņi (smejas). Līdzās zvejošanai un darbam piemājas dārziņā man ir hobiji – remontēju pulksteņus, izgudroju, pārveidoju. Lai gan tas ir pilnīgi dabisks hobijs cilvēkam, kas 40 gadus strādā ar pulksteņiem un mīl savu darbu.

Velni no pulksteņiem naktīs ārā nelec. Bet, ja pulksteņa pagriešana sakrīt ar Helovīnu, tad jā, gadās arī iemesls izbīlim.

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm