Programmētājs Džordžs no Grieķijas: rīdziniekiem ir ļoti labs angļu valodas zināšanu līmenis, taču Fetas siers uz mani neatstāj iespaidu

3. Augusts

Turpinām iepazīstināt ar jaunajiem rīdziniekiem, un šoreiz tikāmies ar Džordžu no Grieķijas. Jaunais programmētājs Rīgā ieradās darba dēļ un iemīlēja pilsētu no pirmā acu skatiena, tagad iegaumē noderīgas frāzes latviešu valodā, spēlē grupā un zīmē, bet vakaros rīko kinoseansus draugiem un dāļā rīdziniekiem savu iekšējo Grieķijas sauli.


Rīgā ierados pērn jūlija beigās un plānoju šeit uzkavēties. Te man ir pastāvīgs darbs IT jomā: tiešās atlases speciālists no Tallinas atrada manu CV internetā un piedāvāja darbu. Piedāvājums man iepatikās, un tālāk viss notika ļoti ātri – viena intervija, un man pateica, ka esmu pieņemts.

Iepriekš Latvijā nebiju bijis, tā ka sākumā pārbraukšana uz šejieni šķita riskants pasākums. Taču rezultātā ideja izrādījās lieliska! Vispār man tika piedāvāti trīs vakanču varianti, divi no tiem bija Igaunijā. Šķiet, es nedaudz sagādāju vilšanos menedžerim, izvēloties to vienīgo, kas nebija viņa valstī.

Protams, biju dzirdējis par Latviju, pirms atradu te darbu: zināju, ka tā ir neliela valsts pie Baltijas jūras. Pirms tam esmu bijis Sanktpēterburgā, bet tā atrodas diezgan tuvu un klimata ziņā ir līdzīga, tā ka šai niansei morāli biju gatavs.

Neraugoties uz visu manu gatavību, līdz galam nebiju pārliecināts par šejienes ziemām. Grieķijā, kur dzīvoju, visaukstākajā ziemas naktī temperatūra nenoslīd zemāk par +1 grādu. Nojautu, ka te varētu būt vēsāk. Protams, nojautas izrādījās pareizas, taču iemācījos tikt galā ar aukstumu, valkājot siltas drēbes: nēsāju to, ko nekad agrāk nebija nācies vilkt, piemēram, šalli.

Pārcelšanās uz šejieni noritēja bez aizķeršanās. Visas rūpes par to uzņēmās uzņēmums, kas apmaksāja manas iedzīves transportēšanu no Atēnām. Es pa to laiku ļoti ātri atradu sev dzīvokli pilsētā. Ar sabiedrisko transportu arī ātri tiku skaidrībā, tas bija viegli: pilsēta ir maza, un es zinu visus man vajadzīgos autobusus. Salīdzinājumā ar Atēnām, kur es vispirms braucu autobusā, tad metro un tad atkal autobusā, un vēl joprojām atrodos Atēnās, Rīgā viss ir ļoti skaidri un ērti.

Protams, mani vecāki nebija pārāk priecīgi, ka braucu projām, bet, tā kā tā bija mana izvēle, viņi saprata, ka man tā būs labāk. Draugi un radinieki mani jau ir apciemojuši Rīgā, un arī viņiem pilsēta ļoti iepatikās. Tiesa, nesaprotamu iemeslu dēļ viņi apmeklējumam bija izvēlējušies gandrīz vai ziemu – martu un oktobri, un viņiem šeit bija auksti. Bija ļoti norūpējušies par mani, bet, kad saprata, ka tā nav tā situācija, kurā var nomirt no aukstuma, nomierinājās. 

Mans pirmais iespaids par Rīgu – man patika arhitektūra. Kad pirmoreiz te ierados, paņēmu taksometru līdz vietai, kur gatavojos palikt, Marijas ielai. Nākamajā rītā izgāju pastaigāties, aplūkoju ieliņas, izstaigājos pa parkiem. Un man iepatikās! Tā ka kopumā pirmais iespaids par pilsētu bija ļoti labs.

Protams, skumstu pēc labiem laikapstākļiem. Pie mums Grieķijā ir apmēram 300 saulainu dienu gadā, bet šeit sanāk atlikušās 65. Vēl man pietrūkst ierastās Vidusjūras pārtikas, un šeit to atrast nemaz nav tik vienkārši. Katru reizi, aizbraucot uz Grieķiju, ēdu tā, it kā nākamajā dienā šādas iespējas vairs nebūs. Latvijā ēdiens ir treknāks, un tas arī saprotams, jo gada aukstajā laikā jāsaņem daudz enerģijas.    

Ja iedziļinās ēdiena tēmā, man patīk jūsu siltās zupas, īpaši ziemā. Es šeit īpašu priekšroku nevienai nedodu, bet vairums zupu, ko esmu nogaršojis, bijušas super. Ja man būtu jāizvēlas, ko no Latvijas uz Grieķiju aizvest nogaršot, tās būtu tieši zupas.

No Grieķijas uz Rīgu, izņemot laikapstākļus, es līdzi paņemtu mūsu olīveļļu. Kā suvenīrus saviem Rīgas kolēģiem reiz no Grieķijas atvedu no olīveļļas gatavotas dabīgās ziepes. Tie varētu būt arī gliemežvāki un tādas tūristu lietiņas kā mazas pudelītes vietējā alkohola vai olīvas. Lietas, ko viegli atvest. Vispār esmu atradis šeit nesliktas grieķu olīvas un olīveļļu, bet atrastais Fetas siers uz mani neatstāja iespaidu. 

Foto:

Es strādāju starptautiskā vidē, pie mums visi runā angliski. Un vispār Rīgā ir ļoti labs angļu valodas zināšanu līmenis, nav nekādu komunikācijas problēmu. Latviski zinu pamatvārdus. Vispirms iemācījos „jā”, „nē” un „paldies”, taču parasti cenšos apgūt jaunus izteicienus, kad ir tāda nepieciešamība. Piemēram, kāds nošķaudījās, un es jautāju, kas jāsaka tādā gadījumā. Tā arī uzzināju teicienu „uz veselību”. Sazināties un veidot teikumus latviski pagaidām vēl nevaru, toties jau esmu apguvis dažus sliktus vārdus un varu tos izmantot darbā, kad kaut kas nestrādā! 

Bez darba man Rīgā ir daudz aizraušanos. Spēlēju bungas mūsu uzņēmuma grupā, un kaut reizi mēnesī mēs uzstājamies publikas priekšā. Apmeklēju arī zīmēšanas nodarbības un bieži zīmēju pat savā brīvajā laikā: kad nav nodarbību, tiekos ar kādu no draugiem un zīmējam mājās. Vēl dažreiz braucu ar velosipēdu, bet piektdienu vakaros tiekos ar draugiem. Mēs ar kolēģiem bieži pavadām laiku kopā, šodien rīkoju kinonakti pie sevis mājās. Tā ka nevaru teikt, ka man šeit ir garlaicīgi un nav, ar ko nodarboties, – man šeit ļoti patīk.

Rīdzinieki ir ļoti labi cilvēki, pieklājīgi un labvēlīgi. Man liekas, ka jūs visi esat ļoti interesanti: katram rīdziniekam, ar kuru man nācies runāt, ir savs unikāls viedoklis, un katram ir kaut kas, par ko var runāt stundām ilgi. Ja godīgi, neesmu saticis nevienu rīdzinieku, par kuru varētu teikt, ka viņš man nepatīk. Jūs esat ļoti patīkami cilvēki!

Ja salīdzina grieķus un Latvijas iedzīvotājus, Grieķijā ļaudis ir daudz skaļāki, mēs esam atvērtāki. Tajā ir savi plusi un savi mīnusi. Piemēram, Rīgā, kad braucu autobusā, tajā ir ļoti kluss. Un man tas patīk: es braucu uz darbu un negribu, lai man no trokšņa sāpētu galva.

No otras puses, ar grieķiem vieglāk uzsākt kontaktēties. Ja kopā braucat liftā, jau otrajā stāvā raisīsies saruna, jo grieķi labprāt papļāpā ar nejauši satiktu cilvēku. Latvijā cilvēki ir noslēgtāki, taču es saprotu, ka piepūle nepieciešama tikai pašā saskarsmes sākumā, un, ja iepazīst Latvijas iedzīvotāju tuvāk, viņš var kļūt par īstu draugu.

Katru reizi kad mani latviešu kolēģi rīko kādu tikšanos vai ballīti, mani vienmēr ielūdz, lai arī tur pamatā ir tikai viņu latviešu draugi. Tas ir ļoti patīkami, un man patīk būt latviešu sabiedrībā, klausīties latviešu valodu. Dažreiz ar mani sāk sarunāties angliski, taču es jebkurā gadījumā nekad negarlaikojos un nejūtos neērti, bet vienkārši baudu kompāniju un atmosfēru.

Domāju, ka Rīgā esmu kļuvis mierīgāks. Grieķijā troksnis un lielais cilvēku daudzums varēja radīt spriedzi un stresa situācijas bez īpaša iemesla. Taču šeit es zinu, ka sastrēgumu praktiski nav un es laikus ieradīšos darbā, kā arī jebkurā laikā būšu mājās, jo dzīvoklis atrodas pavisam netālu no darba. Naktīs ielās nebūs skaļu trokšņu, un es labi izgulēšos.

Pieci mani vārdi par Rīgu:

  1. Relaksējoša
  2. Ērta
  3. Skaista
  4. Stilīga
  5. Draudzīga

Esmu pabijis dažādās Eiropas pilsētās un varu apgalvot, ka Rīga ir viena no skaistākajām.