Platmales, plīvuri un pērļu krādziņi: kā rīdzinieki ģērbās pirms 100 gadiem

26. Janvāris

Senās atklātnēs ir iemūžināts tālaika rīdzinieku izskats, tiem dodoties pilsētas ielās. Attēlos redzamas dāmas izsmalcinātās cepurēs, kas rotātas ar garām spalvām un mākslīgajiem ziediem, švītīgi kungi košās biksēs un modes veikalu vitrīnas… Kas bija modē Rīgā pirms simt un vairāk gadiem? Kur apģērbu iegādājās modes dāmas un švīti? Dosimies nelielā retro ceļojumā pa pilsētu, kurā mūs pavadīs Agrita Grīnvalde no Modes muzeja. Tas ir muzejs, kuru Rīgā pirms diviem gadiem atklāja modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs.


Saulessarga paēnā

19. gadsimta beigās Teātra (tagadējais Aspazijas) bulvāris vasarīgā dienā ir ļaužu pilns. Tajā nesteidzīgi pastaigājas jaunkundzes, sejas piesegušas plīvuriem un virs galvas pacēlušas saulessargus, jo saulē iedegusi sejas āda tolaik nepiederēja labajam tonim. Tikmēr bērnus pastaigā ir izvedusi guvernante. Viņa nostājusies pie modes salona vitrīnas un tīksminās par brīnumainu platmali, kas viņas stāvokļa cilvēkiem gan tolaik bija neaizsniedzama greznība.

Modes preču veikals „Morics Feitelbergs” Brīvības un Kalpaka bulvāru stūri, 20. gadsimta 30. gadi
Foto: no Iļjas Dimenšteina kolekcijas

Kanotjē, naģenes un katliņi

Jaunieši šķērso ielu, steidzoties uz viesnīcu „Roma” – turpat pāri ielai puķu pārdevēja tirgo vijolītes. Puiši steidz tās iegādāt, jo ieplānota tikšanās ar jaunkundzēm. Švītīgo jaunekļu galvas sedz modernas platmales, kuras dēvēja par kanotjē.  Tās ar šauru lentīti bija piestiprināmas pie uzvalka augšējās pogas, lai vējš neaizpūš.

Pēc galvassegas itin viegli varēja noteikt arī ļaužu stāvokli sabiedrībā. Krāsaina naģene nodod Rīgas politehnikuma studentu, tumšzila vadmalas cepure ar spīdīgu nagu liecina, ka tās valkātājs ir komivojažieris jeb tirdzniecības aģents, cepure ar kokardi virs naga ļauj atpazīt ierēdni, bet katliņš ir droša zīme, ka tā īpašnieks strādā par skolotāju vai žurnālistu.

Tālaika modes žurnālu zīmējumi un vāku noformējums
Foto: no Agritas Grīnvaldes arhīva

Pirmais modes žurnāls latviešu valodā

Ja 19. gadsimta vidū bagātīgākie un izsmalcinātākie tērpi Rīgā bija vāciešiem, tad tuvāk gadsimtu mijai šajā sfērā sāka konkurēt arī latvieši un krievi. Arvien vairāk turīgu latviešu pārcēlās uz Rīgu, kur varēja atļauties vissmalkākās drānas. Ne velti izdevumā „Mājas Viesis” tika iekļautas veselas modei veltītas lappuses, bet 1900. gadā Mītavā (Jelgavā) sāka iznākt pirmais modes žurnāls latviešu valodā. Taču apģērbā joprojām bija labi samanāmas arī nacionālās atšķirības. Īpaši spilgti tas izpaudās ziemā, kad, piemēram, krievu kupčus varēja nekļūdīgi atpazīt pēc kažokādu mēteļiem un cepurēm.

Tālaika modes žurnālu zīmējumi un vāku noformējums
Foto: no Agritas Grīnvaldes arhīva

Nekronētais karaļpāris

Turpinot ekskursiju, iegriezīsimies Krišjāņa Barona ielas 12. namā, kur savulaik dzīvoja pirmskara Latvijas bagātākie cilvēki – Antons un Emīlija Benjamiņi, dēvēti arī par preses karaļiem. 1911. gadā viņi sāka izdot leģendāro žurnālu „Atpūta”, kas veidoja cilvēku gaumi, mācot, kā pareizi ģērbties, atpūsties un vispār vadīt savu dzīvi. Latvijas neatkarības gados pieņemšanas pie Benjamiņiem pildīja gluži vai modes skates lomu, kur atrādīt jaunākās kolekcijas. Šīs pieņemšanas vienuviet pulcēja tālaika slavenākos, bagātākos un ietekmīgākos ļaudis, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvjus. Bet ja kāda slavena vīra kundze divās pieņemšanās bija ieradusies vienā un tajā pašā tērpā, to nekavējoties pamanīja dzēlīgā prese.

Tālaika modes žurnālu zīmējumi un vāku noformējums
Foto: no Agritas Grīnvaldes arhīva

Preses balles

Vēl viena neoficiāla jaunākās modes izrādīšanas vieta bija Preses balles. Tās rīkoja Virsnieku namā, vietā, kur mūsdienās atrodas Kongresu nams. Pirmā balle notika 1922. gadā par godu pirmā latviešu laikraksta simtgadei. Turpmākos gados, līdz pat 30. gadu beigām, balles tur norisinājās ik gadu. Šie pasākumi bija demokrātiskāki, jo uz tiem tika aicināti gan profesori, gan arī mākslinieki un žurnālisti… Kopā katra balle pulcēja ap 1500 cilvēku. Arī šos sarīkojumus bija nepiedienīgi apmeklēt ikdienas apģērbā, kas būtu līdzvērtīgi kā mūsdienās uz svinīgu pasākumu ierasties apvalkātos džinsos un džemperos (kas diemžēl nereti tomēr notiek).

Tālaika modes žurnālu zīmējumi un vāku noformējums
Foto: no Agritas Grīnvaldes arhīva

No pašas Parīzes

Kur tolaik varēja iegādāties pašus modernākos apģērbus? Vairums sabiedrības krējuma pārstāvju tērējās ārzemēs, visbiežāk atpūšoties Parīzē, Vīnē vai Berlīnē. Taču bija jārēķinās ar to, ka, iebraucot Latvijā, šādi pirkumi tika aplikti ar muitas maksu kā luksusa klases preces, un tas padarīja tos divtik dārgus. Taču – skaisti dzīvot neaizliegsi!

Populāru zīmolu preces varēja iegādāties arī tā dēvētajos Rīgas modes salonos. „Atgriezos no Parīzes. Atvedu modeļus no labākajiem Parīzes saloniem,” tā kādā populārā izdevumā savus klientus informēja Rašele Ribuša, kurai piederēja cepuru salons Brīvības ielā 1.

Tālaika modes žurnālu zīmējumi un vāku noformējums
Foto: no Agritas Grīnvaldes arhīva

Pirmskara modes skates

Modīgas lietas Rīgā varēja iegādāties arī modes skatēs. Tās tika rīkotas visdažādākajās vietās: gan tirdzniecības un rūpniecības kameras telpās Krišjāņa Valdemāra ielā 35, gan viesnīcā „De Rome” un pat hipodromā zirgu skriešanās sacīkšu starplaikos. Parasti, savā starpā sadarbojoties, modes skates rīkoja vairāki saloni. Kāds aizdeva dārgu cepuri, kāds cits – kleitu vai bižutēriju. Bet prese ar lielāko prieku izziņoja, kurš tad ir iegādājies pašu dārgāko kolekcijas gabalu.

Pilsētnieces Rīgas ielās, 20. gadsimta 30. gadi
Foto: no Iļjas Dimenšteina kolekcijas

Balta apkaklīte melnai kleitai

Starp citu, no modes nebūt nevajadzēja atpalikt arī tiem, kas nepiederēja pie sabiedrības lauvām vai biznesa haizivīm. Rīgā darbojās saloni, kuros izgatavoja modernāko ārzemju paraugu kopijas. Turklāt daudzi, kuriem mājās bija šujmašīna „Singer”, apģērbus gatavoja arī paši. Modeļu piegrieztnes tolaik bija viegli pieejamas. 30. gados pieauga kiosku skaits, kur varēja iegādāties specializētos apģērbu žurnālus. Iestājoties krīzei, pierima arī daudzu bagātnieku modes kāre. Pat tie, kas vēl pirms dažiem gadiem teju ik dienu bija dižojušies jaunā tērpā, apsvēra veidus, kā ietaupīt. Laikrakstos un žurnālos bija atrodami ieteikumi, kā paildzināt apģērba mūžu. Tolaik kļuva populāras melnas kleitas ar baltām apkaklītēm. Tās bieži vien tika noņemtas un pāršūtas. Uz darbu vilka parastu, baltu apkaklīti, bet vakarā dodoties uz saviesīgu iziešanu to papildināja ar spīguļiem vai pērlītēm, lai tērps izskatītos svinīgāks…

Pilsētnieces Rīgas ielās, 20. gadsimta 30. gadi
Foto:

Nost ar importu!

Pie varas nākot prezidentam Ulmanim, žurnālu pirmos vākus sāka greznot sievietes tautastērpos, bet avīzēs izvērsās diskusijas par to, vai mums ir vajadzīgi ārvalstu ražojumi. Vai tad mēs nevaram radīt paši savus, nacionālos tērpus?

Taisnības labad jāsaka, ka Rīgas dizaineri, kurpnieki un tekstilnieki patiešām bija ļoti prasmīgi. Viņu darinājumus jau ilgi pirms Ulmaņa nākšanas pie varas bija iecienījuši tie, kas prata novērtēt labas lietas. Taču par to nākamreiz.

Iļja Dimenšteins
Autors izsaka pateicību Modes muzeja speciālistei Agritai Grīnvaldei par palīdzību materiāla sagatavošanā.

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm

Šīs mājaslapas pārzinis ir nodibinājums “Riga.lv”. Lietojot šo mājaslapu, Jums ir iespēja pieņemt mājaslapas sīkdatņu izveidošanu un iespēja attiekties no mājaslapas sīkdatņu izveidošanas (ja vien Jūsu pārlūkprogramma nav iestatīta nepieņemt sīkdatnes). Jums jāņem vērā, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija par mājaslapas veidotajām sīkdatnēm apskatāma šeit.

Sīkdatnes šajā mājaslapā var viegli akceptēt vai noraidīt, izvēloties vienu no šīm saitēm.