Pirmā mugursoma, galds un krēsls: fizioterapeita ieteikumi pirmklasnieku vecākiem

28. Augusts

Daudziem vecāko klašu skolēniem ir mugurkaula problēmas – par sevi liek manīt daudzās stundas, kas nosēdētas skolas solā un pie datora. To zinādami, skolēnu vecāki cenšas mājās radīt maksimāli ergonomiskus apstākļus mācībām. Kā pareizi izvēlēties galdu, krēslu un pirmo mugursomu mazajam skolēnam un kā izkustēties starpbrīžos starp mācību stundām, Riga.lv pastāstīja Rīgas veselības centra Iļģuciema filiāles fizioterapeits Eduards Bajārs.


Kā pareizi izvēlēties krēslu?

Galvenais – lai, sēžot uz krēsla, kājas nekuļātos gaisā. Vislabāk būtu, ja skolēna vajadzībām iegādātajam krēslam būtu atzveltne un roku balsti, bet pats sēdeklis būtu regulējams un pielāgojams sēdētāja augumam. Būtu labi arī, ja krēsls būtu ar kustīgu atzveltni nodrošinātu tā saucamo dinamisko sēdēšanu.

Lieta ir tāda, ka bērns ilgu laiku pavada, sēdēdams skolas solā, bet pēc tam pārnāk mājās un atkal sēž. Skolā samainīt krēslus nav iespējams, turpretī mājām gan var iegādāties dinamiskāku krēslu, kas mazina diskomfortu mugurai.

Ir speciālas taburetes, kas šūpojas un sēdēšanas laikā palīdz trenēt dažādas muskuļu grupas. Uz tādas sēžot, var gatavot mājasdarbus, taču ne ilgāk kā vienu stundu.

Foto: Riga.lv

Kā izvēlēties galdu?

Galvenā prasība, kas izvirzāma galdam, ir tāda, ka tas nedrīkst būt ne pārāk augsts, ne pārāk zems. Optimālais augstums – līdz gurniem. Tas, vai galdam būs atvilktnes vai plaukti un vai tas būs ar noapaļotiem vai asiem stūriem, jau ir gaumes lieta.

Foto: Riga.lv

Kā pareizi jāsēž pie galda?

Jāpievērš uzmanība pēdām – tām jābūt stingri novietotām uz grīdas. Jāieņem stabila poza, lai varētu labāk kontrolēt ķermeņa augšdaļu un aktīvāk darboties ar rokām. Kājām ceļgalos jābūt saliektām taisnā leņķī, jo tad netiek traucēta asinsrite. Nedrīkst sēdēt sakrustotām kājām, likt kāju pār kāju vai palocīt kājas zem krēsla.

Jostas daļai jābūt stingri piespiestai pie krēsla. Tādēļ ļoti labi ir krēsli ar atzveltni, kuriem ir īpašs izliekums muguras lejasdaļā. Taču, lai no atzveltnes tiešām būtu jēga, ir jāsēž taisni. Tas ļauj muguras muskulatūrai atslābt.

Foto: Riga.lv

Apakšdelmiem jābalstās uz galda. Roku leņķis ir 90 grādi. Tādējādi tiek atbrīvoti no sasprindzinājuma pleci un kakls. Rokas nekādā gadījumā nedrīkst „karāties gaisā”, jo tad roku kustības automātiski liek saspringt pleciem.

Kā strādāt pie datora?

Datora ekrānam jāatrodas metra attālumā no acīm (to var pārbaudīt, izstiepjot roku). Ekrāns var būt nedaudz zemāk par acu līmeni, taču nekādā gadījumā nedrīkst būt pacelts virs tā. Ir svarīgi, lai ekrāns būtu novietots tieši pretī sēdošajam, nevis pa labi vai kreisi, pretējā gadījumā muskuļu asimetriska noslodze ir garantēta.

Tas pats attiecas arī uz rakstu darbiem burtnīcās. Un nav svarīgi, vai bērns raksta ar labo roku vai ir kreilis. Un arī ļoti noliekties uz priekšu tuvāk burtnīcai nav vajadzīgs.

Datora klaviatūru labāk novietot uz galda. Galda īpašais izbīdāmais paliktnis nav labākais variants. Pelei labāk lietot speciālus paklājiņus ar polsteri, kas palīdz atslābināt plaukstu.

Foto: Riga.lv

Mūsdienās gan vairs maz ir to cilvēku, kuri iegādājas stacionāros datorus, un vairums dod priekšroku klēpjdatoriem. Bērni tos ļoti bieži izmanto, atrodoties guļus stāvoklī. Kaut arī guļas stāvoklis nav uzskatāms par darba pozu, tieši tā mugurkauls tiek pakļauts minimālai slodzei (8 reizes mazākai nekā sēžot). Kad cilvēks atrodas guļus stāvoklī, viņa muskuļi atslābst un pulss palēninās. Šāda poza ir piemērota radošām darbībām un fantāzijām. Taču to nedrīkst izmantot ilgāk kā 30–40 minūtes.

Kopumā ņemot, 40 minūtes ir maksimālais laiks darbam bez pārtraukumiem. Acīm ik pēc 20 minūtēm ir jāļauj atpūsties no skatīšanās ekrānā. Vislabāk ir atsevišķās nodarbībās ieviest dinamiku, piemēram, mācīties dzejoli, staigājot pa istabu, veikt rokdarbus, sēžot uz grīdas, utt.

Kur jāatrodas lampai?

Vislabāk ir mācīties dienas gaismā. Taču saule nedrīkst spīdēt ne sejā, ne mugurā. Tādēļ galdu ieteicams novietot pie vienas no sānu sienām. Tas, vai lampa atrodas labajā vai kreisajā pusē, nav svarīgi. Svarīgi ir, lai uz burtnīcas vai grāmatas nekristu ēna.

Foto: Riga.lv

Kādai jābūt pirmajai skolas somai?

Tai ir jābūt vieglai. Bērniem līdz 9 gadu vecumam somas maksimālais svars kopā ar grāmatām un burtnīcām nedrīkst pārsniegt 2,5–3,5 kg (attiecīgie normatīvi ir publicēti Izglītības ministrijas tīmekļvietnē). Somas apakšdaļai jābūt stingrai – tāpat kā muguriņai. Somas materiālam jābūt mitrumnecaurlaidīgam, un ieteicams, lai tajā būtu iešūti atstarotāji.

Lencēm jābūt no poliestera, nošūtām, mīkstām un pietiekami platām. Šauras lences savērpsies un griezīsies plecos. Ieteicams, lai mugursomai būtu papildu siksna, kas aizsprādzējama uz krūtīm, jo tad soma ciešāk piekļausies mugurai.

Foto: Riga.lv

Tipiskas kļūdas saistībā ar mugursomas nēsāšanu ir šādas:

  • soma ir pārāk smaga. Smaguma ietekmē pleci saliecas, pati mugursoma noslīd līdz gurniem, mugura ieliecas, un rezultātā izveidojas nepareizs stājas stereotips;
  • nešana uz viena pleca, kas pakļauj lielākai slodzei vienu ķermeņa pusi.