Pirkumi Rīgas Centrāltirgū: kā izvēlēties ogas?

26. Jūlijs

Jūlijs ir mēnesis, kad tirgū acis vai mirdz no dārzeņu, augļu un ogu lēruma. Un šoreiz mēs pastāstām, kādu labumu tās dod veselībai un kā izvēlēties gardākos ķiršus, mellenes vai kazenes.


Ķirši

Foto: Riga.lv

Ir daudz viedokļu par to, kas ir ķirši – ogas vai augļi. Zinātniski tiek pieņemts, ka ķirsis ir kauliņa auglis, kaut gan tradicionāli tos ir pieņemts saukt par ogām.

To pozitīvās īpašības balstās unikālā vitamīnu un minerālu kompleksā: beta karotīnā, vitamīnos A, C un PP, kālijā, kalcijā, magnijā, dzelzī, folijskābē, pektīnos, antocianīnos un bioflavonoīdos. Ķiršus iesaka lietot uzturā cilvēkiem ar sirds un asinsvadu sistēmas problēmām. Melatonīns, kas atrodams ķiršos, uzlabo miega kvalitāti. Tāpat ķirši nāk par labu locītavu saslimšanu, jo īpaši podagras gadījumā. Tāpat ķirši pastiprina pret podagru lietojamo preparātu iedarbību, palīdzot izšķīdināt urīnskābes kristālus. Ķiršiem ir pretiekaisuma iedarbība, tie palīdz atbrīvoties no saaukstēšanās simptomiem un samazina “sliktā” holesterīna līmeni asinīs.

Taču skābes, ko satur ķirši, var izraisīt kuņģa gļotādas un zobu emaljas kairinājumus. Bet, ja ķiršus neēd tukšā dūšā un pēc ēšanas izskalo muti, no šīm problēmām var izvairīties.

Iegādājoties ķiršus, priekšroka jādod augļiem ar kātiņu, kam jābūt zaļā krāsā. Svaigi un nogatavojušies ķiršu augļi ir mirdzoši, sausi, bez redzamiem bojājumiem, pelējuma un puvuma pazīmēm, tiem jābūt blīviem.

Lai gan skābie ķirši uzglabājas labāk, nekā saldie, svaigā veidā tos tāpat uzglabāt nevar ilgi. Ideālā gadījumā ledusskapī (0 grādu temperatūrā ar 85% mitrumu) skābie ķirši var tikt uzglabāti līdz pat vienam mēnesim, taču ogas svaigas saglabājas tikai dažas dienas.

Lai saglabātu to pozitīvās īpašības ilgstoši, augļus sasaldē vai kaltē. Lai to izdarītu, tīri un sausi ķirši (ja vēlaties, kauliņus var izņemt) vienā kārtā jāizvieto uz cepešpannas un jāliek saldētavā vai liek cepeškrāsnī, kas uzsildīta līdz 50 grādu temperatūrai. Pēc tam, kad ķirši ir pilnībā sasaluši, tos ievieto stikla vai plastmasas traukā un uzglabā saldētavā līdz pat sešiem mēnešiem. Žāvētus ķiršus uzglabā stikla traukā bez piekļuves gaismai.

Mellenes

Foto: Riga.lv

Mellenes ir ziemeļu platuma grādu “karalienes”. Ir aptuveni 100 dažādu šķirņu mellenes. Pie mums izplatītākās ir divas no tām: meža un dārza. Un veselīgākās no tām, protams, ir meža.

Vitamīnu un minerālvielu sastāvs mellenēs ir bagātīgs un unikāls, tās satur beta karotīnu, B, A, C, PP grupu vitamīnus, kā arī kāliju, mangānu, dzelzi, hromu un fosforu. Mellenes ir tumšo ogu rekordistes pēc antociānu satura. Tās ir dabas vielas, kas aizsargā organismu no ļaundabīgu audzēju veidošanās.

Polifenoli, kas atrodami mellenēs, nodrošina lipīdu līmeņa samazināšanos organismā, tāpēc ogas bieži iekļauj dažādu diētu ēdienkartēs. Neseni zinātnieki pētījumi liecina par tiešu saikni starp melleņu lietošanu un II tipa diabētu – cilvēki, kuri uzturā regulāri lieto svaigas mellenes, ir vairāk pasargāti no šīs slimības veidošanās.

Mellenes tradicionāli tiek uzskatītas par redzes problēmu brīnumzālēm, taču patiesībā tā nav. Pētījumi liecina tikai par to, ka ogas uzlabo acs tīklenes apasiņošanu.

Iegādājoties svaigas mellenes, ogas ir uzmanīgi jāapskata, jāpārliecinās par to, vai tās nav bojātas, saspiestas vai ar puvumu. Ogām jābūt sausām, nesalipušām un jābūt vaskainām no visām pusēm.

Svaigas mellenes ledusskapī var uzglabāt vairākas dienas, bet labāk tās uzturā lietot uzreiz vai sasaldēt. Pirms saldēšanas no ogām vajadzētu atdalīt lapiņas un kātiņus, nomazgāt tās un izžāvēt. Ogas labāk saldēt, izvietojot uz līdzenas virsmas vienā slānī.

Kazenes

Foto: Riga.lv

Daudzi kazenes salīdzina ar avenēm, un tas ir saprotams: tāpat kā avenes, tās pieder rožu dzimtas Rubus ģintij. Tāpat daudzas kazeņu šķirnes ir kazeņu un aveņu hibrīdi. Bet, ja par avenēm zināms praktiski viss, tad par kazeņu veselīgajām īpašībām jārunā atsevišķi.

Kazeņu augļi satur glikozi, fruktozi, saharozi, karotīnu, tiamīnu, askorbīnskābi. Pēc P grupas vitamīnu satura kazenes ievērojami pārspēj avenes. Turklāt kazenes satur tokoferolu, pektīnus, organiskās skābes (ābolskābi, citronskābi, vīnskābi, salicilskābi), bioflavonoīdus, nikotīnskābi. Tāpat kazenēs atrodams liels mikroelementu daudzums (dzelzs, kālijs, magnijs, fosfors, varš, mangāns, un citi).

Kazenes bagātīgi satur C vitamīnu un lieliski kalpo profilakses nolūkiem infekcijas un saaukstēšanās saslimšanu gadījumā. Ogas ir bagātas ar fitoestrogēniem, kas palīdz menopauzes un pirmsmenstruālā sindroma gadījumā. Lielais antioksidantu daudzums nāk par labu sirds un asinsvadu saslimšanu profilaksei un samazina asinsspiedienu. Lai uzveiktu hipertoniju, ir pietiekami katru dienu apēst pa glāzei kazeņu.  

Pēdējā laikā kazenes iesaka diabēta slimniekiem. Ogu sastāvs iekļauj īpašas kombinācijas, kas ir spējīgas samazināt cukura līmeni. Ar šo tumšo ogu pamieloties nenāks par ļaunu arī tāpēc, ka lietojot tās uzturā, labāk uzsūcas kalcijs un zobi saglabājas stiprāki.

Tirgū lielākoties tiek pārdodas dārzos audzētas kazenes. Meža kazeņu ir ļoti maz. Tās ir veselīgākas, taču tās salasīt ir grūtāk – šīs ogas aug ļoti ērkšķainos krūmos. Daži pārdevēji reizēm saka, ka viņi tirgo meža kazenes. Atcerieties: meža kazenes nemēdz būt lielas.

Kazeņu gatavību var noteikt pēc piesātinātās krāsas. Jo oga ir tumšāka, jo tā ir veselīgāka un garšīgāka. Pirms pirkšanas noteikti apskatiet trauku, kurā kazenes ir ievietotas. Ogām jābūt veselām. Nav vērts iegādāties saspiestas ogas, kuru sula jau ir iztecējusi. Iespējams, ir pārkāpti uzglabāšanas temperatūras nosacījumi un ogas ir sākušas bojāties.

Lai saglabātu kazenes līdz ziemai, tās labāk sasaldēt.