Pirkumi Rīgas Centrāltirgū: kā izvēlēties ķiršus?

19. Jūnijs

Šai dienvidu ogai ir daudz cienītāju. Un, protams, lielākā daļa ir dzirdējuši par ķiršu labajām īpašībām. Bet kādas tieši tās ir, diez vai zinās visi. Un noskaidrosim arī to, kā tos pareizi izvēlēties un uzglabāt.


Ķiršu vēsture

Arheologu pētījumi liecina par to, ka ķiršu koks kā dārza kultūraugs ieviests Senajā Grieķijā vēl pirms mūsu ēras. Rakstos ķiršus pirmo reizi pieminējis grieķu rakstnieks Teofrasts, kas dzīvojis 4. gadsimtā pirms mūsu ēras. Viņš nenorāda, ka būtu vairākas ķiršu šķirnes, tāpēc var uzskatīt, ka grieķi ķirsi uzskatījuši par meža augu.

Pēc 100 gadiem ķirši tika pieminēti jau kā augļu koks. Grieķu ārsts Difilos Sifnos, kas dzīvojis 3. gadsimtā pirms mūsu ēras, rakstījis, ka “Cerasus” ir noderīga sula, ko var izmantot kuņģa iekaisuma ārstēšanai, turklāt sarkanie ķirši ir labāki, nekā melnie.

Pirmo detalizēto aprakstu par ķiršiem kā kultūraugu radījis romiešu rakstnieks Plīnijs, kurš dzīvojis 1. gadsimtā pirms mūsu ēras. Viņš apraksta 10 ķiršu šķirnes, kas radušās Romā. Cits romiešu rakstnieks – Varrons – ķiršiem veltījis veselu nodaļu, kurā apraksta agrotehnikas jautājumus, no kā var secināt, ka ķiršu kultūra romiešiem ir bijusi pazīstama salīdzinoši sen.

Gadsimta vidū ķiršu dārzi izplatījušies visā Centrāleiropas un Rietumeiropas teritorijā un īpašu popularitāti iemantojuši Itālijā, Vācijā un Zviedrijas dienvidos.  

Mūsdienās ir zināmas aptuveni 4000 ķiršu šķirnes, taču pēc pētnieku domām tās visas radušās no vienas vienīgas šķirnes – “putnu ķiršiem”. Šis savvaļas augs vēl aizvien sastopams Dienvideiropas, Rietumāzijas, Ziemeļāfrikas lapu koku mežos un Krimas un Kaukāza kalnos.

Ogu sastāvs un labās īpašības

Ķirši ir labs vitamīnu un minerālvielu avots. To sastāvā ir daudz cukuru, vairākas organiskās skābes, ieskaitot ābolskābi, pektīni, pārtikas šķiedrvielas un vitamīni A, B1, B2, B6, C, E, H un PP. Tāpat ķirši satur arī kāliju, magniju, cinku, varu, mangānu, dzelzi, jodu un fosforu.

Ķirši veicina asinsriti, samazina asins recēšanu un nostiprina kapilārus, tāpēc samazinās trombu risks. Tie palīdz attīrīt organismu no nevajadzīgajiem toksīniem, samazina holesterīna līmeni asinīs, palīdz uzlabot zarnu trakta darbību.

Ķirši, jo īpaši tumšie, tiek ieteikti asinsspiediena pazemināšanai hipertonijas gadījumā. Ogām ir vieglas diurētiskas īpašības, tāpēc tās ir lieliski piemērotas nieru un aknu attīrīšanai. Ķiršu sezonā, pirms vakariņām apēdot nelielu daudzumu gatavu ogu, jūs varat ne tikai “attīrīt” ķermeni, bet arī viegli atbrīvoties no dažiem liekajiem kilogramiem. Kaloriju saturs ogās – 50 kilokalorijas 100 gramos.

Tāpat ķirši tiek izmantoti kosmetoloģijā: no svaigām ogām gatavotas maskas lieliski savelk un pabaro ādu, ķiršu lapu un ogu novārījumi ir labs pretiekaisuma līdzeklis.

Pret ķiršu lietošanu uzturā uzmanīgi būtu jāattiecas cilvēkiem ar cukura diabētu, pretējā gadījumā var izprovocēt cukura līmeņa paaugstināšanos. Arī bērniem līdz gada vecumam ķiršus nevajadzētu dot daudz – reizēm tie izsauc alerģiskas reakcijas ādas apsārtuma un niezes veidā.

Kā izvēlēties ķiršus?

Izvēloties ķiršus, parasti orientējas pēc savas gaumes, taču pastāv vairāki kopīgi noteikumi. Mēģiniet tās aptaustīt – ogām nevajadzētu būt ļoti cietām vai mīkstām. Pārbaudiet, vai tās ir gatavas, taču nav pārgatavojušās. Uz ogām nevajadzētu būt nekādām rievām.

Ogām noteikti jābūt spīdošām un tās jāiegādājas ar kātiņiem (tādējādi tās saglabājas ilgāk). Ja tās ir lipīgas, tad, visticamāk, tās vairs nav svaigas.

Noteikti pārbaudiet ķiršus pēc garšas un smaržas. Ja jūtama specifiska puvuma smaka, tad par iegādi nav vērts pat domāt – ogas ir sākušas intensīvi bojāties.

Ogu kātiņiem jābūt zaļiem, dzelteni un sausi jau nozīmē to, ka ogas ir uzglabātas ilgi un savas labās īpašības tās jau ir praktiski zaudējušas.

Pārgatavojušies ķirši vienmēr ir tārpaini. Tā varbūt arī ir zīme, ka produkts ir dabīgs, bet šādas ogas uzturā labāk tomēr nelietot. Tāpēc, ja rodas kaut mazākās aizdomas, labāk tomēr pārplēst pāris ogas un pārbaudīt to mīkstumus.

Ko no ķiršiem var pagatavot?

Vispareizāk ķiršus būtu ēst svaigā veidā, taču tie ir lieliski piemēroti kompotu pagatavošanai ziemai, ievārījumiem, džemiem un marmelādēm.

Lietojot tos uzturā, ķiršus vajag rūpīgi nomazgāt zem tekoša ūdens.

Saldēt vajadzētu sausas un nemazgātas ogas, pēc tam, atkausējot tās, būs pietiekami tās ielikt caurdurī un nomazgāt ar karstu ūdeni.