Pirkumi Rīgas Centrāltirgū: izvēlamies bietes

27. Aprīlis

Šķiet, ka šis sakņaugs ir tik ierasts, ka mūs ne ar ko vairs nevar pārsteigt. Visi zina, ka tas ir veselīgs, ka labāk to vārīt un pievienot salātiem, un ka tas ir svarīga boršča sastāvdaļa. Bet mēs vēl nedaudz pastāstīsim par biešu vēsturi, kā tieši šis dārzenis nāk par labu, kā to vislabāk izvēlēties tirgū un kā to uzglabāt.


Sakņauga vēsture

Ir ļoti ticams, ka savvaļas bietes cilvēki uzturā lieto jau kopš seniem laikiem. Aptuveni 2000 gadus pirms mūsu ēras asīrieši, babilonieši un persieši bietes pazina kā dārzeni un ārstniecības augu. Šī auga kultivēšana tika uzsākta aptuveni 1000 gadus pirms mūsu ēras, ko apstiprina babiloniešu valdnieka Merodah-Baladana dārza augu saraksts, kas datēts ap 722.-711. gadu pirms mūsu ēras.

Bietes pazina arī senie grieķi, kuri ļoti augstu novērtēja šī auga dziednieciskās īpašības. Kad tempļos tika nesti ziedojumi dievam Apollonam, sakņaugs tika nests skaistā sudraba traukā.

Aptuveni 5. gs. pirms mūsu ēras, kad Eiropā pārtikā tika izmantotas tikai biešu virszemes daļas, Āzijā jau tika augstu vērtētas arī auga saknes un tika konstatēts, ka tās ir barojošākas un garšīgākas. Drīz vien arī eiropieši pieņēma bieti kā sakņaugu, taču galvenokārt ēda tās neapstrādātas.

Taču visos laikos un starp dažādām tautām bietes tika uzskatītas par ļoti dziedinošu produktu. Jau “medicīnas tēvs” Hipokrāts atzina, ka bietes ir noderīgas ārstēšanai. Par bietēm rakstīja Cicerons, Vergīlijs, Plūtarhs, Avicenna un citi senie domātāji.

Biešu sastāvs un noderīgās īpašības

Bietes ir ļoti veselīgi sakņaugi. Tie satur daudz vitamīnu, minerālu un mikroelementu: B, BB, C, karotinoīdus, folijskābi un pantotēnskābi, kāliju, dzelzi, magniju, mangānu, jodu, kobaltu, varu, cinku, fosforu, sēru, cēziju, rubīdiju, hloru un citas vielasl organiskās skābes: citronskābi, skābeņskābi, ābolskābi un aminoskābes: betaīnu, betanīnu, lizīnu, valīnu, arginīnu un histidīnu.

Bietes palīdz ārstēt kuņģa un zarnu trakta problēmas. Pateicoties šķiedrvielām, organiskajām skābēm un citiem elementiem, tās regulē vielmaiņas procesus. Turklāt bietes ir zemas kaloritātes produkts – tās satur 40 kcal./ 100 g. Tās regulē tauku vielmaiņu, novērš aknu infiltrāciju un paaugstina asinsspiedienu. Biešu betaīns savas funkcijas veic vienādi gan svaigi spiestas sulas, gan karsta boršča veidā. Magnijs, kas bietēs sastopams bagātīgi, veicina aterosklerozes un hipertensijas ārstēšanu.

Bietes remdē sāpes, tām ir pretiekaisuma iedarbība, tās palīdz ķermenim cīnīties ar depresiju un ir ļoti noderīgas veselīgai asinsradei. Joda saturs starp sakņaugiem bietēs ir ļoti augsts un tā klātbūtne padara bietes jo īpaši lietderīgas joda deficīta vairogdziedzeru slimību gadījumā un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri cieš no aterosklerozes.

Pastāv pieņēmums, ka betanīns kavē ļaundabīgo audzēju veidošanos un gadu gaitā ir apstiprināts fakts, ka bietes ir apveltītas ar ļoti spēcīgu enerģētiku. Ar to saistīta biešu diētas popularitāte un efektivitāte svara zaudēšanā.

Runājot par iespējamību nodarīt kaitējumu, pareizāk tomēr būtu runāt nevis par aizliegumu ēst bietes, bet gan par ierobežojumiem. Tas ir saistīts ar biešu ķīmisko sastāvu. Tāpat nav ieteikts uzturā lietot bietes osteoporozes gadījumā, jo tās traucē kalcija uzsūkšanos. Tāpat bietes nevajadzētu ēst cukura diabēta gadījumā – tas ir salds dārzenis ar diezgan augstu cukura saturu.  

Kā izvēlēties bietes?

Ja vēlaties baudīt garšīgas un veselīgas bietes, jums jāprot tās izvēlēties pareizi. Pirmais, kas jāzina – kā atšķirt dažādu biešu veidus. Lopbarības bietes iegādāties nevajadzētu – tās tiek audzētas kā dzīvnieku barība, tāpat nevajadzētu izvēlēties cukurbietes. Mums vajadzētu pievērst uzmanību tikai trešajam biešu veidam: galda bietēm. Tās pēc izmēra ir mazākas, nekā lopbarības bietes un cukurbietes. Tas arī ir vienkāršākais un efektīvākais veids, kā atšķirt galda bietes.

Labas bietes forma ir ovāli sfēriska. Pirms gatavošanas vajadzētu pārbaudīt arī ārēji skaistu bieti. Dažreiz dārzeņa iekšienē var būt sabiezējumi vai tukšumi, bieži vien pat sastopami blīvi un melni recekļi. Šādas bietes uzturā lietot nedrīkst, jo tas nozīmē, ka dārzenī sākušas attīstīties sēnīšu infekcijas.

Ja uz dārzeņa ir tikai plaisas, izaugumi vai iedobumi, tad bietes droši var izmantot borščam. Salātiem piemērotas tikai ideālas bietes. Tām vajadzētu būt ar blīvu un sulīgu mīkstumu bez raupjām šķiedrām, ar saldu garšu un patīkamu aromātu, bez zemes nokrāsas.

Izvēloties bietes, pievērsiet uzmanību mizai – tai jābūt sarkanai, blīvai, bez puvuma pazīmēm un redzamiem bojājumiem. Nepērciet bietes, kas sākušas pūt vai ir kļuvušas nedaudz mīkstas.

Ja uz bietes ir daudz saknīšu un lapas, visticamāk, tās ir nepareizi uzglabātas vai novāktas no lauka. Vairākas biešu šķirnes ir iegarenākas, līdzinoties resniem burkāniem. Arī šīm bietēm jābūt gludām, tuvāk saknei pakāpeniski šaurākām.

Pirms gatavošanas pārgrieziet bieti un apskatiet to. Izmetiet bietes, ja tās ir iepuvušas kaut tikai vienā pusē, jo baktērijas dārzeņa “veselajā” pusē var būt nepamanāmas.

Kā tās pareizi uzglabāt?

Bietes labāk uzglabāt +2 grādu temperatūrā, bet gaisa mitrumam, tieši otrādi, ir jābūt augstam – līdz 90%. Ielieciet tās plastmasas maisiņos (bet neaizsieniet tos) un novietojiet tur, kur temperatūra ir viszemākā – pie balkona vai ārdurvīm. Ja uz balkona glabājat kartupeļu maisus, tad bietes var novietot uz tiem – šāda vide abiem sakņaugiem tikai nāks par labu.

Pateicoties biezajai sakņu mizai, mitrums no sakņaugiem iztvaiko samērā lēni, tāpēc pat istabas temperatūrā bietes var droši uzglabāt vismaz nedēļu. Galvenais ir bietes turēt pēc iespējas tālāk no apsildīšanas ierīcēm.

Taču ar biešu ēdienu receptēm mēs padalīsimies citreiz. Turklāt nevis ar ierastākajām, bet gan izsmalcinātām – no Rīgas restorānu šefpavāriem!