Pirkumi Centrāltirgū: izvēlamies batātes

3. Aprīlis

Vai zinājāt, ka saldais kartupelis – batāte – tiek audzēts un lietots uzturā ilgāk, nekā parastais kartupelis? Bet to, ka, neskatoties uz savu nosaukumu, šim augam nav nekāda sakara ar parastu kartupeli? Pastāstām gan par tā izcelsmi, gan tā pozitīvajām īpašībām un to, kā batātes izvēlēties un gatavot.


No kurienes tās nāk?

Batāte ir bumbuļveida augs no Centrālamerikas un tā nosaukums ir cēlies no Aravaku valodas. Ar batātes kultivēšanu nodarbojās teritorijas, kur mūsdienās atrodas Kolumbija un Peru, iedzīvotāji. Agrākie pieraksti par saldajiem kartupeļiem Peru ir saglabājušies no 750. gada p.m.ē., lai gan, saskaņā ar jaunākajiem arheoloģiskajiem datiem, saldie kartupeļi audzēti jau 2500-1850 gadā p.m.ē.

Tomēr daži zinātnieki apstrīd šos apgalvojumus un piedāvā savas versijas. Viņu skatījumā šī kultūrauga izcelsme ir tropiskā klimata zona - Brazīlija vai Meksika.

Batātes iekaroja Ameriku un sāka ceļot pa visu pasauli. Liecības par šiem dārzeņiem ir atrodamas Polinēzijā, Rietumindijā, Jaunzēlandē, Lieldienu salā. Tas, kā saldie kartupeļi varēja izplatīties tik tālu, vēl joprojām ir zinātnisku strīdu temats. Taču viens gan ir zināms pavisam skaidri: dārzeņu bumbuļi pilnīgi noteikti neizplatījās, izmantojot okeāna straumes. Sālsūdens faktiski nogalina dārzeņus un padara tos lietošanai nederīgus.

Sastāvs un pozitīvās īpašības

Neskatoties uz nosaukumu, batāte ir tikai attāli līdzīga kartupelim, bet, runājot par uzturvielām, tad spilgti oranžais auglis ir krietni bagātāks.

Ar vitamīna B6 palīdzību batātes nostiprina asinsvadu sieniņas un novērš sirds un asinsvadu slimību attīstību. Beta-karotīns, kas sastopams dārzenī, ir atbildīgs par redzes orgānu veselību.

Vitamīns A pilda antioksidanta lomu, tādējādi stimulējot kolagēna izdalīšanos. Savukārt kolagēns atbild par veselību, jaunību, mūsu ādas elastību un mirdzumu. Jāatceras, ka A vitamīns ir taukos šķīstošs. Ja vēlaties gūt pēc iespējas lielāku labumu, saldo kartupeli lietojiet uzturā kopā ar augu eļļu.

Tāpat šis sakņaugs satur iespaidīgu C vitamīna daudzumu. Ārsti iesaka aizstāt tradicionālos kartupeļus ar saldo kartupeli, lai segtu gandrīz 40% no dienā uzņemamā vitamīnu daudzuma.

Sastāvā esošās šķiedrvielas atbild par produktu sagremošanu un gremošanas sistēmu kopumā. Tās attīra ķermeni no toksīniem, paātrina vielmaiņu un atvieglo gremošanas orgānu darbību, nodrošina ilgstošu sāta sajūtu un palīdz zaudēt svaru.

100 gramos saldā kartupeļa ir 61 kilokalorija.

Kālijs ir nepieciešams noturībai pret stresu, depresīvam stāvoklim un bezmiegam. Tas stabilizē nervu sistēmas darbību.

Batātes spēj mazināt smago metālu un brīvo radikāļu kaitīgo iedarbību. Šie dārzeņi cīnās ne tikai pret to patogēnajām izpausmēm, bet arī daļēji tos izvada no organisma.

Kā izvēlēties batātes gatavošanai?

Divi populārākie saldo kartupeļu veidi ir baltie un tumšie. Baltajām batātēm ir plāna miza un gaiši dzeltens mīkstums, kas gatavošanas gaitā kļūst sauss un zaudē saldumu. Tumšajām batātēm miza ir biezāka un mīkstums ir spilgti oranžs. Pēc vārīšanas mīkstums saglabājas mikls un salds. Ja vēlaties batātes cept cepeškrāsnī, tad izvēlieties parastās baltās. Tumšos saldos kartupeļus var cept uz pannas vai cepeškrāsnī, vārīt, cept vai gatavot no tiem čipsus.

Neatkarīgi no tā, kādas batātes jūs izvēlaties, meklējiet dārzeņus ar gludu, biezu mizu bez defektiem vai izsitumiem. Mazie vai vidējie parasti ir garšīgāki, nekā lielie un saldie kartupeļu bumbuļi.

Kā tās pareizi uzglabāt?

Glabājiet saldos kartupeļus tumšā, vēsā, bet labi ventilētā vietā. To glabāšanas termiņš ir līdz divām nedēļām.

Batātes, salīdzinot ar parastajiem kartupeļiem, ir izturīgāks sakņaugs. Diedzētos dārzeņos neveidojas indīgas vielas. Turklāt, atšķirībā no kartupeļiem, batātei ir “imunitāte” pret sēnīšu slimībām.

Ko no batātes var pagatavot?

No kulinārā viedokļa saldie kartupeļi ir unikāli. Tos lieto gan neapstrādātus, gan ceptus, gan salda biezeņa viedā, kas nedaudz atgādina kartupeļu biezeni. Tāpat ir receptes, lai no saldajiem kartupeļiem pagatavotu suflē, pikantos čipsus, salātus, pildītos kartupeļus un citus ēdienus.

Dažādas šķirnes nosaka to garšu. Batātes var iegūt banānu, riekstu, meloņu, kabaču, kastaņu un ķirbju garšas. Šāda dažādība padara to par vienu no funkcionālākajiem dārzeņiem, kuru iespējams izmantot visdažādākajos ēdienos.

Uzturā var lietot gan bumbuļus, gan lapas, tādējādi batātes ir augi, kas nerada atkritumus. Lapas nepieciešams izmērcēt, lai atbrīvotos no piemaisījumiem un nevajadzīgās sulas, un pēc tam tās var vārīt vai sagriezt svaigas, lai izmantotu salātos.