Pilsētu mēru pakts: “No pilsētas pilsētai”: ko partnerpilsētas uzzinājušas no Rīgas?

27. Marts

No 2019. gada 18. līdz 22. martam 18 mēri un mēru vietnieki no sešām Austrumu partnerības valstīm piedalījās pilsētu mēru pakta pilsētu pārstāvju mācību braucienā “No pilsētas pilsētai”, kuru Eiropas Komisija rīkoja projekta “Pilsētu mēru pakts - Austrumi” ietvaros.


Galvenais programmas mērķis ir palielināt pilsētu potenciālu ilgtspējīgas enerģētikas un klimata saglabāšanas politikas izstrādē un ieviešanā Pilsētu mēru pakta ietvaros, izpētīt Austrumeiropas valstu partneru pieredzi. Programmas dalībnieki izvēlēti atklātā konkursā. Pieredzes apmaiņai izvēlētas divas no projektā pieredzes bagātākajām Latvijas pilsētām – Rīga un Jelgava.

Pirmā programmas diena bija veltīta tam, lai iepazīstinātu ar Rīgas enerģētikas aģentūras darbību dažādu pasākumu izstrādes un īstenošanas jomās Pilsētu mēru pakta ietvaros.

Foto: publicitātes

Otrajā dienā viesi devās iepazīšanās ekskursijā uz dažādiem Rīgas objektiem. Par pirmo no tiem kļuva akciju sabiedrība “Rīgas siltums”, kas ir galvenais siltumenerģijas piegādātājs galvaspilsētā. Komisijas pārstāvji pastāstīja, ka pašlaik siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai kā degviela galvenokārt tiek izmantota gāze un koka šķeldas. Pateicoties tehnoloģiju modernizācijai, uzņēmumam izdevies palielināt koka šķeldas kā degvielas izmantojumu līdz 30% un šis rādītājs var augt, atkarībā no šķeldas un dabasgāzes cenu attiecības. Gadījumā, ja tiktu pārtraukta dabasgāzes piegāde, uzņēmums kā rezerves avotu siltumenerģijas ražošanai var izmantot dīzeļdegvielu. AS “Rīgas siltums” pārvalda un piegādā 76% no visas Rīgas siltumenerģijas (77% siltumenerģijas tiek izmantota dzīvojamo māju apsildīšanai un karstā ūdens sagatavošanai). Kopējais pilsētas siltumtīklu garums ir aptuveni 800 km, 72% no tiem pieder uzņēmumam.

Ja kādreiz beigsies gāze, tad kurinās ar šķeldu

Pateicoties tam, ka tiek pielietotas mūsdienu tehnoloģijas, ar kuru palīdzību tiek kombinēta siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un utilizēta dūmgāzu radītā siltumenerģija, uzņēmumam ir izdevies ievērojami samazināt siltumenerģijas ražošanas pašizmaksu 32-34 eiro/MWh līmenī izmantojot dabasgāzi un 30-32 eiro/MWh līmenī, izmantojot koka šķeldu. Turklāt vidējais siltumenerģijas tarifs iedzīvotājiem ir tikai 44 eiro/MWh.

Foto: Riga.lv

Prezentācijas laikā programmas dalībnieki iepazinās ar esošo uzņēmuma ražošanas un piegādes infrastruktūru, ar galvenajiem tehniskajiem un ekonomiskajiem rādītājiem un esošo iekārtu tehniskajiem parametriem, kā arī ar uzņēmuma projektiem jaunu ražošanas iekārtu būvniecībā, izmantojot modernās tehnoloģijas. Pēc prezentācijas programmas dalībnieki apmeklēja divas siltumenerģijas ražošanas stacijas, kas darbojas ar dabasgāzes un koka šķeldas palīdzību.

Pirmā māja ar ventilējamu fasādi un kvartālu renovācijas plāni

Tajā pašā dienā dažādu pašvaldību pārstāvji apmeklēja deviņstāvu daudzdzīvokļu māju (36 dzīvokļi) Dombrovska ielā 49, kuru apsaimnieko pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” un kurā ar nepastarpinātu nama apsaimniekošanas uzņēmuma dalību īstenoti enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumi, tostarp uzstādīta ventilējama fasāde (pirmā deviņstāvu māja Rīgā, kuras fasādes atjaunošanai izmantots šāds risinājums).

Foto: publicitātes

Kopējās projekta izmaksas bijušas 300 000 eiro (152 eiro/ m2), no kuriem 178 000 eiro kā kredītu ieguldīja dzīvokļu īpašnieki, savukārt atlikušos 122 000 eiro kā grantu piešķīra Eiropas Reģionālās attīstības fonds ar LIAA programmas palīdzību.

Projekta ietvaros tika veikta pagraba telpu un cokola izolācija, logu un durvju maiņa, jumta remonts, apkures cauruļu nomaiņa un izolācija, tika uzstādīti svaiga gaisa pieplūdes vārsti.

Projekta īstenošanas rezultātā enerģijas patēriņš ēkā tika samazināts par 43%.

No 4000 daudzdzīvokļu mājām, kuras apsaimnieko uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks”, siltināšanas pasākumi īstenoti jau vairāk nekā 100 objektos.

Viens no Rīgas enerģētikas aģentūras un Rīgas namu pārvaldnieka kopējiem nākotnes plāniem ir pāriet no individuāliem termoizolācijas darbiem atsevišķās ēkās uz tipveida projektu īstenošanu kvartālu vai dzīvojamo apkaimju līmenī.

Trešajā vizītes dienā programmas dalībnieki apmeklēja uzņēmumu “Getliņi EKO” – kopuzņēmumu, kuru Rīgas un Stopiņu novads izveidoja 2015. gadā un kas pārvalda lielāko cieto sadzīves atkritumu poligonu Baltijas valstīs – Getliņi. Atkritumu poligons, kas ir viens no mūsdienīgākajiem Eiropā un lielākais Baltijas valstīs, attīstās kā moderns un drošs atkritumu pārstrādes centrs.

Foto: publicitātes

Pēc šķirošanas rūpnīcas atklāšanas uzņēmuma teritorijā visi bioloģiski noārdāmi atkritumi tiek izmantoti biogāzes ražošanai, savukārt pārstrādājamie materiāli un metāla izstrādājumi tiek piegādāti uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar to reģenerāciju un otrreizēju pārstrādi. Atkritumi, kas nav pārstrādājami, tiek apglabāti videi draudzīgās un slēgtās bioloģiski noārdāmās šūnās, kas nelaiž cauri ne gaisu, ne lietus ūdeni.

Gāze, kas veidojas bioloģisko atkritumu šūnās, tiek novadīta uz “Getliņu” energobloku, kur to sadedzina sešos iekšdedzes dzinējos un pārveido to enerģijā – elektrībā un siltumā. Enerģija tiek veidota šādā attiecībā: 40% - elektroenerģija un 46% - siltumenerģija. Uzņēmums gadā saražo aptuveni 35 GWh elektroenerģijas. Lielākā daļa saražotās elektroenerģijas tiek pārdota AS “Latvenergo”, savukārt siltumenerģija (kas ir siltuma reģenerācijas blakusprodukts, dzesējot iekšdedzes dzinējus un dūmgāzes) tiek izmantots iekšējām vajadzībām: siltumnīcu apsildīšanai, ūdens uzsildīšanai, ūdens attīrīšanas reaktora sildīšanai, infiltrāta savākšanai un recirkulācijas baseina sildīšanai. Siltumnīcās aug Getliņu tomāti, gurķi un nokarenie ziedi.

Foto: publicitātes

Ārvalstu viesus pārsteidza arī Rīgas 1. slimnīca, kuras pārstāvji pastāstīja par investīciju programmu, pateicoties kurai slimnīca ir ieguvusi jaunu ārējo tēlu un jaunāko medicīnisko aprīkojumu, kas ļauj izmantot visprogresīvākās metodes un tehnoloģijas (piemēram, šī slimnīca vienīgā Latvijā veic unikālas mugurkaula operācijas bez iegriezumu veikšanas, izmantojot lāzeru), piedāvāt plašas diagnostikas iespējas, ambulatoro un plānveida ārstēšanu, rehabilitāciju un stomatoloģijas pakalpojumus. CO2 emisiju samazināšanas politikas ieviešanas ietvaros slimnīcai tika uzdāvināti divi elektroskūteri, kas starp nodaļām un korpusiem ļauj pārvietoties slimnīcas pacientiem ar kustību traucējumiem. Ar skūteriem var braukt gan ārā, gan iekštelpās.