Pilsētas bez automašīnām: autovadītāju murgs vai neizbēgama realitāte?

22. Janvāris

2019. gadā daudzas Eiropas galvaspilsētas ieviesīs papildu ierobežojumus personīgo transportlīdzekļu kustībai pilsētas centrā, konsekventi īstenojot „Pilsēta bez auto” (Car Free City) politiku. Portāls Rīga.lv ir apkopojis to Eiropas megapoļu pieredzi, kuras jau ir būtiski ierobežojušas satiksmi pilsētas centrā vai plāno to darīt tuvākajā nākotnē.


Kāpēc mums ir vajadzīgas pilsētas bez automašīnām

Lielākā daļa Eiropas galvaspilsētu tika celtas viduslaikos, kad automašīnas pat nebija vēl izgudrotas. Pilsētu šaurās ieliņas ir plānotas, labākajā gadījumā, zirgu vilktām karietēm, nevis divvirzienu automašīnu satiksmei. Šādu pilsētu centri ir arī muzeji zem klajas debess, un intensīvā transporta kustība ietekmē kultūras un arhitektūras pieminekļus, apgrūtinot to saglabāšanu un uzturēšanu.

Foto: Riga.lv

Turklāt saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem katru gadu par aptuveni triju miljonu cilvēku nāves cēloni kļūst piesārņots gaiss, galvenokārt – automobiļu izplūdes gāzes pilsētās.

Londonā, Parīzē, Berlīnē, Briselē un citās pilsētās (ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē) kopš 2000. gadu vidus atbildīgās institūcijas īsteno politiku „Pilsēta bez auto”. Tiek izmantoti dažādi instrumenti – sākot no pilnīga automobiļu aizlieguma, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisijas, atbrīvotu vairāk vietas gājējiem un radītu komfortablāku dzīves vidi, līdz ierobežojumiem automašīnām ar noteiktu dzinēju vai ražošanas gadu vai braukšanai noteiktos laika periodos vai nedēļas dienās.

PARĪZE

Foto: Riga.lv

No 2018. gada 7. oktobra katra mēneša pirmajā svētdienā Parīzes centrs tiek atbrīvots no autotransporta. No pulksten 10.00 līdz 18.00 noteiktas Francijas galvaspilsētas zonas (karte šeit) tiek nodotas gājēju, velosipēdistu, skeitbordistu un skrituļotāju rīcībā. Šajos rajonos ar automašīnu var pārvietoties tikai tur dzīvojošie parīzieši,  taksometri, sabiedriskais un piegādes pakalpojumu transports. Tā ir daļa no projekta „Paris respire” (Parīze elpo), kuru Francijas galvaspilsētā īsteno pašvaldības vadītāja Anne Hidalgo.

Līdz 2020. gadam Parīze plāno aizliegt dīzeļdzinēju automašīnas, dubultot velosipēdistu celiņu skaitu un pa dažām ielām ļaut braukt tikai elektroautomobiļiem. Pilsēta organizē „Dienas bez auto” un reizi mēnesī slēdz autotransporta kustībai Elizejas laukus. Kopš 2016. gada jūlija visiem vadītājiem, kuru automašīnas ražotas pirms 1997. gada, darbdienās nav atļauts iebraukt pilsētas centrā, šis ierobežojums neattiecas uz nedēļas nogalēm.

MADRIDE

Foto: Riga.lv

Spānijas galvaspilsētā privātā transporta kustība tiek jau ierobežota kopš 2005. gada. Patlaban Madrides varasiestādes izmanto divus galvenos instrumentus – APR programmu (Áreas de Prioridad Residencial – zonas, kurās rezidentiem ir priekšrocības) un emisiju ierobežojumus (zemas emisijas zonas, Low Emission Zone, LEZ).

Kopš šā gada novembra Spānijas galvaspilsētas iestādes ir slēgušas Madrides centrālo daļu automašīnām, kuras pieder nerezidentiem –cilvēkiem, kuri tur nedzīvo. Tagad pilsētas centrā ar privāto auto var pārvietoties tikai Madrides centra iedzīvotāji (rezidenti), transportlīdzekļi ar nulles emisiju, taksometri un sabiedriskais transports. Lai cilvēki pierastu pie jaunās kārtības, kopš novembra gar zonas perimetru, kurā ir atļauts iebraukt tikai pilsētas iedzīvotājiem, dežurē policija, brīdinot par sodiem, kas nākotnē tiks piemēroti par šādu pārkāpumu.  2019. gada janvārī tiks ieviesta pilnībā automatizēta videonovērošanas sistēma, bet no februāra tiem, kas neievēros noteikumus, tiks piemērots 90 eiro sods.

Līdz 2019. gada vasarai Madrides pašvaldība plāno atbrīvot no automašīnām Gran Via, kas tiek uzskatīta par galveno Spānijas galvaspilsētas ielu.

Spānijas galvaspilsēta plāno 2020. gadā pilnībā slēgt automašīnām pilsētas centrālo daļu aptuveni 202,5 hektāru platībā. Pilsētplānotāji pārprojektēs 24 visdzīvākās automašīnu maģistrāles par gājēju ielām. Šī iniciatīva ir daļa no Madrides Ilgtspējīgas mobilitātes plāna, kura mērķis ir samazināt transportlīdzekļu lietošanu ikdienā no 29% līdz 23%.

Pilsēta arī nepārtraukti izvirza arvien stingrākas prasības attiecībā uz emisiju līmeni, un plānots, ka 2025. gadā iebraukt Spānijas galvaspilsētas centrā varēs tikai transportlīdzekļi ar nulles emisiju.

BRISELE

Foto: Riga.lv

Beļģijas galvaspilsēta, kurā atrodas Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija, NATO birojs, Beniluksa valstu sekretariāts, ir lielākā zona Eiropā bez automašīnām, pēc Kopenhāgenas. Lielākā daļa ielu, kas atrodas pie Grand Place (galvenais Briseles laukums), kā arī galvenā iepirkšanās iela Rue Neuve vienmēr ir bijušas un paliek gājēju ielas. Kopš 2002. gada Beļģijas galvaspilsētā notiek akcija „Mobilitātes nedēļa”, kas motivē iedzīvotājus izmantot sabiedrisko transportu, nevis privāto automašīnu. Septembrī notiek arī diena bez automašīnām, kad transportam aizliegts iebraukt pilsētas centrā. Vienlaikus Briselē turpina meklēt veidus, kā ierobežot automašīnu klātbūtni centrā. Viens no priekšlikumiem ir atdot četrjoslu bulvāri gājēju rīcībā. 2018. gada janvārī tika pieņemts likums, kas aizliedz lietot dīzeļmotora transportlīdzekļus, kas ražoti pirms 1998. gada. Un šovasar stājusies spēkā jauna kārtība – dienās, kad gaisa piesārņojums ir paaugstināts, viss sabiedriskais transports un velosipēdu koplietošanas sistēma ir bez maksas.

BERLĪNE

Foto: Riga.lv

Berlīnes pašvaldība plāno 2019. gadā pilnībā atbrīvot no privātā transporta galveno un visā pasaulē slaveno bulvāri Unter den Linden. Turpmāk pa to būs iespējams pārvietoties tikai ar sabiedrisko transportu, taksometriem un velosipēdiem.

Kopš 2008. gada Vācijas galvaspilsētas centrā ir ieviesta zemas emisijas zona (LEZ), un tā platība ir gandrīz 54 kvadrātkilometri. Tajā aizliegts izmantot automašīnas ar gāzes un dīzeļdzinējiem, kas neatbilst nacionālajiem vides ekostandartiem. Zona skar apmēram trešdaļu Berlīnes iedzīvotāju. Lai iebrauktu šajā zonā, ir nepieciešama īpaša uzlīme (Vides zonas uzlīme), kurā norādīta piesārņojošo vielu grupa. Šādai uzlīmei jābūt arī transportlīdzekļiem ar ārvalstu numuriem. Uzlīmes cena ir 6 eiro.

2017. gada martā Berlīnes iestādes paziņoja par plāniem izveidot divpadsmit velosipēdu maģistrāles apmēram četru metru platumā, kas būs slēgtas autosatiksmei. Būvniecība sākās 2017. gada beigās.

LONDONA

Foto: Riga.lv

Lielbritānijas galvaspilsēta ir līdere automašīnu kustības ierobežošanā pilsētā. Pirmais solis jau 2003. gadā bija maksa par iebraukšanu Londonas centrā darbdienās no plkst. 7.00 līdz 18.00 (Congestion Сharge, saukts arī C-Charge jeb sastrēgumu maksa). Tās lielums ir 11,50 mārciņas dienā. 2017. gada oktobrī Lielbritānijas galvaspilsētā tika ieviesta vēl viena ceļa nodeva T-Charge. Tās lielums ir 10 mārciņas. Tā ir maksa, ko braucēji maksā, lai iekļūtu Londonas centrā papildus C-Charge, un to iekasē automobiļiem ar benzīna un dīzeļa dzinējiem, kuru kaitīgo vielu izmeši atmosfērā ir lielāki nekā noteikts Euro 4 standartos. Tādējādi daudziem cilvēkiem iebraukšana Londonas centrā darbdienā izmaksā 21,50 mārciņas.

Lielbritānijas galvaspilsētā kopš 2008. gada ir arī ieviesta zemo emisiju zona (LEZ). Tagad tā aptver gandrīz visu Lielo Londonu (Greater London), kuras platība ir 1572 kvadrātkilometri. Patlaban tā ir lielākā zemas emisijas zona pasaulē. Zonas ieviešanas mērķis bija ierobežot izplūdes gāzu emisijas, ko rada vecie dīzeļdzinēju modeļi. LEZ sistēma darbojas 24 stundas diennaktī visu gadu, ieskaitot visas nedēļas nogales un brīvdienas. LEZ nav tas pats kas sastrēgumu maksa (Congestion Charge), un, ja automašīna neatbilst vismaz vides standarta Euro 4 prasībām, par iebraukšanu šajā zonā ir papildus jāmaksā 100−200 mārciņu.

No 2019. gada 8. aprīļa Londonas centrs kļūs par ļoti zemas emisijas zonu (Ultra Low Emission Zone, ULEZ). Šajā zonā varēs iebraukt tikai tādas automašīnas, kas atbilst Euro 4 standartam, un tās iepriekš ir jāreģistrē LEZ un ULEZ datubāzē. Sods par šo noteikumu pārkāpšanu būs no 1000 līdz 2000 mārciņām. No 2021. gada 25. oktobra aizliegums tiks paplašināts uz visām Londonas ziemeļu un dienvidu apvedceļu teritorijām un tiks piemērots kravu transportam. Vienlaikus ar šiem ierobežojumiem Londona plāno līdz 2026. gadam tērēt aptuveni miljardu mārciņu velosipēdu infrastruktūras uzlabošanai.

OSLO

Foto: Riga.lv

Norvēģijas galvaspilsēta jau nākamajā gadā paredzējusi pilnībā atbrīvot centru no automašīnām. Ja tas tiks īstenots, Oslo kļūs par pirmo lielo pilsētu, kurā ir pilnībā aizliegta satiksme centrā. Pilsētas iestādes plāno līdz 2018. gada beigām likvidēt 700 autostāvvietu un vairāk nekā 20 000 stāvvietu, tostarp dzīvojamos rajonos, pārveidot par maksas. Tiek rādītas filmas par pilsētas bez automašīnām priekšrocībām, par to, kā automobiļu pieblīvētās ielas kļūst tukšas un ir pieejamas tikai sabiedriskajam transportam, velosipēdiem un gājējiem. Vienlaikus pilsēta iegulda ievērojamus līdzekļus sabiedriskā transporta attīstībā, veido velosipēdu celiņu tīklu, velosipēdu koplietošanas sistēmu un subsidē elektrisko velosipēdu iegādi. Oslo aizstās 60 kilometru garu autoceļu ar velosipēdu celiņiem un slēgs pilsētas centrālo apļveida ceļu automašīnām.

RĪGA

Foto: Riga.lv

2019. gada maijā Rīgā kā eksperimentu plāno slēgt K. Barona ielu vieglajiem transportlīdzekļiem. Pa ielu varēs pārvietoties tikai gājēji, riteņbraucēji un tramvaji. Lai gan šī ideja radīja plašu rezonansi sabiedrībā, tā pilnībā iekļaujas globālajā tendencē atbrīvot pilsētu centrus no transporta. Turklāt Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam viens no mērķiem ir radīt komfortablus dzīves apstākļus pilsētas centrā.

Sīkāk par to, kā Rīga kļūs par "pilsētu cilvēkiem", lasiet mūsu materiālā:

Urbānists Jans Gēls gatavo Rīgu transporta revolūcijai: automašīnas piekāpsies kājāmgājējiem un velosipēdistiem

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) eksperimentālās ģeotelpiskās statistikas dati liecina, ka 17 gadu laikā (no 2000. līdz 2017. gadam) Rīgas centru ir pametusi gandrīz puse tā iedzīvotāju. 2000. gadā galvaspilsētas centrā dzīvoja 50 829 cilvēki, bet 2017. gada sākumā – tikai 30 171. Vecrīgas iedzīvotāju skaits šajā periodā samazinājies par 38%, Avotu ielas rajonā – par 35%, Grīziņkalnā – par 27%. Izanalizējot cilvēku pārvietošanos Rīgas robežās, var teikt, ka Rīgas iedzīvotāji vēlas būt tuvāk dabai, atzīmē CSP. Tajā pašā laika periodā Dreiliņu iedzīvotāju skaits palielinājies 53 reizes, Dārziņu – 24 reizes. Vairāk cilvēku dzīvo Sužos, Pleskodālē, Berģos, Bieriņos, Trīsciemā, Atgāzenē, Beberbeķos, Skanstē un Kleistos.

Kā norādīts stratēģijā, lai cilvēki atgrieztos Rīgas centrā, ir nepieciešams ierobežot satiksmes plūsmu, samazināt troksni un gaisa piesārņojumu, atbrīvot vietu gājējiem un velosipēdistiem. Lai to panāktu, satiksmes organizācija jāsaskaņo ar starptautisko praksi, kur pilsētas transporta infrastruktūra atbilst vispārpieņemtai hierarhijai: gājējs – velosipēdists – sabiedriskais transports – privātais transportlīdzeklis.