Pēc Rīgas laika: 6 galvenie galvaspilsētas pulksteņi

2. Septembris, 2016

Gandrīz jebkurā pilsētā ir tādi pulksteņi, kas uzskatāmi par dzīves centru. To apkārtnē parasti pulcējas cilvēki, tās kļūst par tikšanās un randiņu vietām. Tā jau vēsturiski ir izveidojies: pulksteņi vienmēr tika uzstādīti ļaužu pilnās vietās, kur dzīve nekad neapstājas – stacijās un uz trokšņainiem krustojumiem, galvenajos laukumos pie galvenās pilsētas baznīcas. Rīgā cilvēki visbiežāk satiekas pie stacijas pulksteņiem un Laimas pulksteņiem. Taču Rīgā ir arī citi pulksteņi, kuriem ir vērts pievērst uzmanību…


Pēterbaznīcu nav iespējams iedomāties bez torņa pulksteņiem. Tas ir tāds pats Rīgas simbols kā arī gailītis mastā. Paši pirmie pulksteņi pilsētā parādījās tieši šeit 1352. gadā.  Sākot ar XV gadsimtu tornī dežūrēja zvaniķis, kurš zvanīja zvanu, kad tuvojās ienaidnieks vai bijis izcēlies ugunsgrēks.

Foto: Diāna Spiridovska

Tie, kas dodas garām Pēterbaznīcai, bieži vien pat nepamana, ka tur, pašā augšā, ir tikai viens pulksteņa rādītājs – stundām. Minūšu rādītāja nav. Tas tā ir no senlaikiem. 1941. gada 29. jūnijā pulkstenis apstājās – tornī trāpīja Vācijas armijas artilērijas šāviņš. 1975. gada 2. jūlijā, pēc ilgu desmitgažu klusēšanas, pulkstenis atsāka darboties.

Ja jūs domājat, ka pulksteņa rādītājus virza milzīgie zobrati, kā filmās, jūs būsiet vīlušies. Mehānisms izskatās pieticīgi – dzinēji ar platēm, kas ir uzstādīti torņa četrās pusēs. Tie ir projektēti Rīgā, bet gatavoti Armēnijas PSR. 1976. gadā no torņa izskanēja melodija „Rīga dimd”. Pulkstenis sit katru stundu no 9:00 līdz 21:00. Savukārt mūzika skan tikai noteiktos laikos – ik pēc trim stundām, sākot ar 9:00 no rīta. Tā ieslēdzas automātiski. 84 metru augstumā atrodas skaņu tornis, kas pastiprina akustiku. Padomju laikos mūzika tika ierakstīta magnetofonā, tad CD-diskā, tagad - datorā. 

Laimas pulksteņa dzimšanas gads ir 1924. gads. Tas ir Kolonādes kioska vienaudzis. Būvniecību finansēja pašvaldība, projekta autors – Rīgas arhitekts Arturs Medlingers. Pašā iesākumā pulkstenis maz līdzinājies pašreizējam – tam bijusi tikai ciparnīca un kails metālā balsts.

Foto: Diāna Spiridovska

Patiesībā tas netika instalēts kā reklāma. Saeimas deputāts Veckalns apgalvoja, ka pulkstenis pilsētas centrā ir nepieciešams darbiniekiem, „lai tie par agru nenāktu uz darbu pie kapitālistiem.” Pirms kara cilvēki to tā arī sauca par Veckalna pulksteni. Kaut gan arī trīsdesmitajos gados nesanāca iztikt bez reklāmas. Sākumā reklamēja šokolādes akciju sabiedrību „Rigert”, bet kopš 1936. gada – Laimu. Brežņeva laikos vārds „Miers” ticis izmantots visur, kur varēts. 1970-tajos gados pienāca arī populāro pulksteņu kārta – „Laimu” aizvietoja „Miers”. Mīļāko Leonīda Iļjiča „zīmolu” uz pulksteņa izvietoja četrās valodās. Bet 1999. gadā Laimu rekonstruēja. Par to, starp citu, liecina metāla plāksnīte uz pulksteņa. 

Pulksteņa tornis Stacijās laukumā tika atklāts 1965. gadā. Tā augstums ir 43 metri, diametrs - 4,2 metri. Tas ir būvēts kā ūdenstornis Centrālajai stacijai –ārkārtas situācijām. Par laimi, šim nolūkam, tas nekad nav izmantots. Sākumā pulksteņiem bija ciparnīcaa, ko vēlāk aizvietoja ar elektronisko tablo.

Foto: Diāna Spiridovska

2003. gadā to rekonstruēja. Tagad ciparnīca sastāv no 658 spuldzītēm, kuras maina reizi divos gados. Pašreizējos pulksteņus ir ražojis vācu uzņēmums „Perrot”, un saņem precīzu signālu tieši no Frankfurtes.

Saules pulkstenis pie tirdzniecības centra „Origo” atklāts 2012. gadā. Pats par sevi ir saprotams, ka tas strādā tikai skaidrā laikā. Tas rāda ne tikai laiku, bet arī stāsta par Latvijas viduslaiku pilīm un Eiropas pilsētām. Uz tā atrodas nulles punkts, no kura mērīts attālums līdz 11 Latvijas viduslaiku pilīm.

Foto: Diāna Spiridovska

Šie rādītāji ir papildināti ar zodiaka zīmēm un kompasu, no kura var identificēt kultūras objektus 10 pasaules valstīs. Idejas un pulksteņa dizaina autors ir Valdis Majevskis. Šo projektu viņš izstrādāja sadarbībā ar Mārtiņu Gillu. 

Bet Melngalvju nama fasādē var redzēt vēl vienu neparastu pulksteni -  tas rāda ne tikai laiku, bet arī datumu, nedēļas dienu, mēnesi, gadu, gadsimtu un tūkstošgadi. Pirmais astronomiskais pulkstenis ar „mūžīgo kalendāru” šeit tika ierīkots 1626. gadā: tas ir Rīgas meistara Matiasa darbs.

Foto: Diāna Spiridovska

1941. gadā 29. jūnijā tas gāja bojā bombardēšanas laikā kopā ar ēku. Pašreizējais pulkstenis izgatavots Bavārijā. Tas veidots, balstoties uz vecām fotogrāfijām, jo pārējie materiāli par pulksteni nav saglabājušies. Jaunā pulksteņa zobstieņi iedarbojas ar elektronisko mehānismu. Tāpat kā senākos laikos, pulkstenis ir daudzpusīgs – tas atskaita ne tikai stundas un minūtes, bet arī norāda zodiaka zīmes, nedēļas, dienas, mēnešus.

Pulkstenis pie Mākslas akadēmijas 1993. gadā Rīgai uzdāvināja Japāas sadraudzības pilsēta Kobe. Dažādās ciparnīcās ir norādīts laiks vairākās pasaules pilsētās. Ieskaitot Japānu, ar kuru mums ir septiņu stundu starpība. Ideja par šāda pulksteņa izbūvi radās 1990. gadā rudenī, kad Rīgā viesojās delegācija no Kobes – uzņēmēji un pašvaldības pārstāvji. Vietu izvēlējas rīdzinieki.

Foto: Diāna Spiridovska

„Citizen” firmas ražotais, 6,5 metru augstais pulkstenis no nerūsējošā tērauda tika atvests uz Rīgu ar vilcienu no Krievijas pilsētas Nahodkas un ilgi gaidīja speciālistus no Japānas, kuri paši to izsaiņoja, salika kopā un uzstādīja. 1995. gada janvārī Kobē notika zemestrīce. Japāņus aizkustināja ziņa par to, ka rīdzinieki ir nolikuši ziedus pie pulksteņa pamatnes. 

Iļja Dimenšteins