Pavasara avitaminoze: kā nostiprināt imunitāti martā?

14. Marts

No rīta nekā nevari piecelties, vēlas palikt gultā arī pēc modinātāja “trauksmes” zvaniem, bet vakaros moka uzbudinājums, nogurums un pārmērīga apetīte? Problēma slēpjas pavasara vitamīnu trūkumā. Kā to pārvarēt un sagaidīt vasaru veselam, pastāsta Rīgas veselības centra ģimenes ārste Līva Grāvīte.


1.Vajag pareizi saprast, kas ar tevi notiek un kas tieši neļauj normāli funkcionēt ikdienā.

(Jo, kad mums ir nespēks un kādas depresijas pazīmes, mēs to vienmēr  nosaucam par avitaminozi. Bet  avitaminoze ir pilnīgs vitamīnu trūkums. Tas, ko mēs saucam par avitaminozi  pareizi jāsauc par hipovitaminozi, kad ir samazināts vitamīnu daudzums)

Vitamīni - tās ir kompleksas organiskas vielas, kuras organisma šūnās un audos izpilda noteiktas, dzīvībai svarīgas un regulējošas funkcijas. Hipovitaminoze - samazināts vitamīnu daudzums pie nepietiekamas uzņemšanas ar uzturu, pastiprināta vitamīnu patēriņa vai pie vitamīnu uzsūkšanās traucējumiem kuņģa un zarnu traktā.

Vitamīnu un minerālvielu trūkums var izpausties ar nespēku, nogurumu, miegainību, sausu adu, lūstošiem matiem, problēmām ar nagiem, hronisku slimību saasinājumu, biežām saslimšanām, depresiju. Pie B vitamīnu trūkuma var būt ekstremitāšu nejutīgums, tirpšana, krampji. Varētu būt arī smaganu asiņošana, menstruālā cikla traucējumi. 

Ja cilvēks izjūt kādus no nosauktajiem simptomiem, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, lai izvērtētu nepieciešamo vitamīnus aizstājošo terapiju.

2.Doties pie ģimenes ārsta, un, ja nepieciešams, nodot analīzes.

Latvijas iedzīvotājiem vairāk trūkst D vitamīns, C vitamīns, vecākiem cilvēkiem B12 vitamīns. Vitamīna B hipovitaminozes stāvoklis bieži attīstās cilvēkiem, kuri pārmērīgi lieto alkoholu un hroniskiem kuņģa slimību slimniekiem. Biežākais, ko pārbauda ārsti, ir D vitamīns, citus vitamīnus, ja nav nopietnu slimību, parasti pārbaudīt nav vajadzības, taču pie noteiktiem deficīta stāvokļiem vai saslimšanām nepieciešams pārbaudīt arī dažādus mikroelementus - dzelzi, kalciju, nātriju, magniju.

3.Jebkurā gadījumā, pat ja nav nopietnu problēmu, galvenais ir pareizs un sabalansēts uzturs.

Svarīgi vitamīnu un mikroelementu avoti ir augļi, dārzeņi, graudaugi, gaļa, zivis, pākšaugi, piena produkti.

Pavasarī labāk atteikties no trekniem ēdieniem, uzturā lietojot pēc iespējas daudzveidīgāku pārtiku. Dārzeņu salātiem vislabāk būtu pievienot auksti spiestu augu eļļu, kā arī citronu vai citus citrusaugļus, kuri, kā zināms, ir lielisks C vitamīna avots.

Vitamīni atrodami arī pagājušā gada ogu krājumos (ja paši tās neesat saldējuši, tās iespējams atrast veikalā): upenēs, zemenēs, ķiršos, avenēs un aprikozēs u.c. ogās. Viena ēdamkarote šādu ogu dienā kopā ar biezpienu vai biezputru būtu pilnīgi pietiekami. Sezonas augļi, diedzēti kvieši, saldēti un svaigi dārzeņi, tajā skaitā arī kāposti un visi sakņaugi, tie visi satur C grupas vitamīnus un beta-karotīnu, kā arī daudz šķiedrvielu.

Savukārt graudaugi palīdz uzkrāt minerālvielas. Griķi vien satur gandrīz visus B grupas vitamīnus, magniju, kāliju, silīciju, fosforu, dzelzi, cinku un lērumu citu minerālu.

4.Palielināt fizisko slodzi un vairāk dzert.

Fiziska slodze nenozīmē tikai nodarboties ar intensīvām nodarbībām, kā piemēram, skriešanu, futbolu vai augstas intensitātes aerobiku, cilvēkiem bez iepriekšējas fiziskas sagatavotības būtu svarīgi vismaz 20-30 minūtes dienā pastaigas ātrākā tempā, nūjošana vai riteņbraukšana.

Fiziskās aktivitātes varētu uzlabot arī miegu.

Pēc fiziskas aktivitātes nogurušam organismam gribēsies ātrāk iet gulēt un līdz ar to arī agrāk celties. Tad pulksteņa pagriešana un pāreja uz vasaras laiku vairs nebūs tik jūtama.

Vajag dzert 2 litrus ūdens dienā.  Tas ir optimāli vairumam visiem cilvēkiem Ja ir pastiprināta fiziska slodze vai vairāk uzturā lietoti sāļi produkti, šķidrums jāuzņem papildus. Vislabāk dzert tīru ūdeni vai zāļu teju. Melna tēja  un kafija pastiprina ūdens trūkumu un vairāk jādzer ūdens.

5.Vitamīnu kompleksu lietošana jāsaskaņo ar ārstu.

Es neieteiktu dzert vitamīnu un minerālvielu kompleksus bez īpaša iemesla. Svarīgāk būtu domāt par pilnvērtīgu uzturu. Piemēram, B vitamīnu, kurš nodrošina nervu sistēmas darbību un palīdz nostiprināt imunitāti, ir gandrīz visos pārtikas produktos. Augļi un dārzeņi ir C vitamīna avots. Pastaiga saulainās dienās nodrošinās ar D vitamīnu. Taču, ja ir kādi simptomi un vitamīnu līmenis ir pazemināts, tad ārsts nozīmēs nepieciešamos vitamīnus vai nu atsevišķi vai komplekso vitamīnu un minerālvielu sastāvā.

Pavasarī jo īpaši jūtams A,C,D,E un B grupas vitamīnu trūkums:

  • Vitamīns A palīdz tikt galā ar sausu ādu (to satur burkāni, nātres, bietes, ķirbji, kukurūza, aprikozes un tomāti);
  • Vitamīns C aizsargā organismu no infekcijām, palielina imunitāti (to satur kāposti, skābenes, citrusaugļi, āboli, dažādas ogas un mežroze);
  • Vitamīns D izstrādājas saskarsmē ar sauli un palīdz uzsūkties kalcijam, atjauno nagus, matus un kaulus. Šis vitamīns atrodams arī aknās, sarkanajās zivīs, piena produktos, zivju eļļā un ikros;
  • Vitamīns E dod ziemā nogurušajam organismam spēku un enerģiju, tas nepieciešams muskuļiem. Šis elements atrodams augu eļļā, olās un augu lapās;
  • B grupas vitamīni nodrošina organisma šūnas ar skābekli. Tieši šie vitamīni cīnās ar nogurumu, nostiprina nervu sistēmu un uzlabo olbaltumvielu apriti šūnās (atrodami labībā, raugā, gaļā, maizē, pupiņās, olās un svaigos augļos).

Līva Grāvīte
Rīgas veselības centra terapeite


Pierakstīties uz konsultāciju vai izmeklēšanu pie ārsta Rīgas veselības centrā, kā arī atteikties no pieraksta iespējams pa tālruni 20028801 vai 8801. Portālā rigasveseliba.lv ir atrodama elektroniskā anketa pierakstam uz konsultāciju pie jebkura ārsta.