Pašvaldība plāno saukt graustu īpašniekus pie kriminālatbildības

4. Decembris

Ar Rīgas domes jau pieņemtajiem drošības līdzekļiem, kas aicinātu graustu īpašniekus savus īpašumus sakopt, - paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis un piespiedu nojaukšana, kā rāda prakse, vairs nepietiek. Marijas ielas ēka, kas draudīgi karājas virs ielas braucamās daļas, daļēji sabrukusī ēka Peitavas ielā, Vecrīgā, ugunsgrēks Kalnciema ielā – tā ir tikai redzamā aisberga daļa. Kartē grausti.riga.lv redzama patiesā situācija: katrā apkaimē atradīsies vismaz vairāki desmiti ēku, kas ne tikai bojā pilsētas tēlu, bet ir arī bīstamas apkārtējiem. 


Kāpēc nerūpēšanās par savu nekustamo īpašumu ir pārkāpums

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija ir nolēmusi vērsties pie premjerministra Māra Kučinska ar lūgumu nodrošināt Krimināllikuma grozījumu izstrādi, kas nākotnē pašvaldībām palīdzētu veiksmīgāk cīnīties ar graustu īpašniekiem.  Rīgas domes Īpašuma departaments Latvijas Universitātē bija pasūtījis pētījumu, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas iespējams veikt normatīvajos aktos, lai pastiprinātu pašvaldību pilnvaras cīņā ar bezatbildīgajiem graustu īpašniekiem. Izpēte veikta, raugoties no Krimināllikuma, Civillikuma un arī administratīvo tiesību puses.

Pieaicinātie pētnieki pauduši nostāju, ka Krimināllikumā būtu jāiekļauj norma par būvju, būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanas vai ekspluatācijas prasību ļaunprātīgu pārkāpšanu, kā rezultātā būve atrodas bīstamā tehniskajā stāvoklī un apdraud cilvēku drošību. Kā norādīja pētnieki, paredzot Krimināllikumā šādu normu, nebūtu nozīmes tam, vai ēka ir kultūras piemineklis vai nē, jo noteikumi būtu saistīti ar vispārējās drošības un personu veselības vai drošības aizsardzību, nevis kultūras pieminekļu aizsardzību. Gadījumā, ja grozījumu izstrādātāji izšķirtos paredzēt kriminālatbildību par būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanas noteikumu neievērošanu, ēku, kas atrodas bīstamā stāvoklī, varētu atzīt par ar noziedzīgu nodarījumu saistītu mantu.

«Saskaņā ar pašreizējo Krimināllikuma redakciju, ar noziedzīgu nodarījumu saistītu mantu konfiscē, proti, atsavina bez atlīdzības par labu valstij. Tas nozīmē, ka ar šādiem grozījumiem pašvaldība patlaban būtu tiesīga atsavināt gan Marijas ielā 6 esošo graustu, gan Peitavas ielā esošos vairākus graustus, kā arī citus namus. Patlaban Krimināllikums paredz, ka par kultūras pieminekļu bojāšanu var sodīt tikai tīšu darbību veicējus. Piemēram, ja persona ir dedzinājusi, lauzusi vai kā citādi tīši bojājusi kultūras pieminekli. Par bezdarbību jeb ēkas nekopšanu un neuzturēšanu šādas atbildības patlaban nav.” – uzskata  Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas un Vidi degradējošo būvju komisijas priekšsēdētājs. 

Cik Rīgā ir graustu?

Pēc 21.11.2018 datiem Rīgā ir 669 objekti, kas veicinājuši pilsētvides degradāciju. Tie ir A kategorijas grausti (222) un B kategorijas grausti (382), kā arī mazāk nolaistas, bet tik un tā pilsētas tēlu bojājošas ēkas – C kategorijas objekti (65). Vēl 158 ēku stāvoklis vēl pagaidām nav atzīts par kritisku, taču jau rada bažas un tās tiek uzraudzītas un iekļautas D kategorijā.

Atgādinām, ka 2017. gada 25. novembrī spēkā stājās labojumi Rīgas domes saistošajos noteikumos par pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanu, kas paredz, ka māju īpašnieki vairs nevar ēkas aizklāt ar aizsargtīkliem, jo tie faktiski noslēpj vai piesedz ēkas vizuālā vai tehniskā stāvokļa pasliktināšanos.

Galu galā pašlaik 45 objekti, kas paslēpti aiz dekoratīvā “zaļā tīkla” jau tiek klasificēti kā objekti, kuriem tiek piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme.

Kas ir ne mazāk svarīgi – pamesto ēku skaits, neskatoties uz pašvaldības piemērotajiem drošības pasākumiem, katru gadu aug.

Foto: infografika

Ko dara pašvaldība?

Pātagas metode

No 2013. gada janvāra ēkām, kurām piešķirts grausta statuss, tiek piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā. Un, ja 2013. gadā summa, ko pašvaldība saņēmusi, iekasējot naudu par paaugstinātajām nekustamā īpašuma nodokļa likmēm, bija 235 000 eiro, tad 2017. gadā tie bija 1 922 000 eiro.

Lai novērstu nekustamā īpašuma objektu bīstamību un apdraudējumu cilvēku drošībai, kā arī Rīgas pilsētvides degradāciju, Kopš 2014. gada sagatavoti 106 Rīgas domes un Rīgas domes Īpašuma departamenta lēmumi par nekustamā īpašuma objektu piespiedu sakārtošanu (nojaukšanu):

  • 2014. gadā – 22 RD lēmumi,
  • 2015. gadā – 20 RD lēmumi,
  • 2016. gadā – 19 RD lēmumi,
  • 2017. gadā – 12 RD lēmumi un 4 RDĪD lēmumi,
  • 2018. gadā – 26 RD lēmums un 3 RDĪD lēmumi.

Līdz 21.11.2018. izpildīti 70 Rīgas domes lēmumi, divi zaudējuši spēku, bet 34 ēkas vēl gaida savu “spriedumu”.

Ja nekustamā īpašuma saimnieks ilgstošu laiku nereaģē uz pašvaldības aicinājumiem sakārtot viņam piederošo graustu, tad ēka tiks nojaukta piespiedu kārtā. Visi ar ēkas nojaukšanu saistītie izdevumi gulstas uz vienaldzīgā īpašnieka pleciem. No 2014. gada Rīgas dome piespiedu kārtā demontējusi 28 ēkas.

Lēmumu izpilde līdz 21.11.2018.:

  • izpildes procesā - 34 RD lēmumi,
  • izpildīti – 70 lēmumi,
  • zaudējuši spēku – 2 lēmumi.

Ņemot vērā, ka RD un RDĪD lēmumu adresāti (būvju īpašnieki) lēmumus noteiktajā termiņā labprātīgi nav izpildījuši ar lēmumiem noteiktos pienākumus (nav veikuši būvju sakārtošanu vai nojaukšanu), RDĪD kā lēmumu izpildiestāde kopš 2014. gada ir veikusi 28 lēmumu piespiedu izpildi.

Taču ir viens “bet”: ja ēka ir arhitektūras vai kultūras piemineklis, nojaukt to tāpat vien nevar. Šis apstāklis novedis pie tā, ka liela daļa pamesto ēku, kas atrodas centrā, turpina atrasties nemainīgi sliktā stāvoklī. 

Un burkāna metode

Jau trīs gadus galvaspilsētā darbojas programma, kuras ietvaros var saņemt līdz pat 50% līdzfinansējumu remontdarbiem, ja ēka ir arhitektūras piemineklis un tā sniedz sabiedrisku labumu. Līdzfinansējuma summa – līdz 14 000 eiro, atsevišķiem elementiem – līdz 5000 eiro.

Šogad konkurss izsludināts vien nesen. Spilgtākie programmas projekti, kas saņēmuši finansējumu, ir daudzdzīvokļu mājas Eksporta ielā 4, Tērbatas ielā 28, Čaka ielā 55, Mednieku ielā 7, kā arī restaurēti griesti Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā Katoļu ielā 2, ēkas durvis Stabu ielā 61 un Ģertrūdes ielā 19/21.

2017. gadā konkursam tika pieteikti 92 projekti, īstenošanai apstiprināts 71 projekts, līgumi par projekta īstenošanu noslēgti ar 70 ēkām. Kopējie līdzfinansēšanas izdevumi pēc pieprasījuma, tostarp ar papildu līdzekļiem, sastādīja 658 382,56 eiro.

Sīkāku informāciju par šo projektu var atrast portālā grausti.riga.lv.

Pašvaldība piedāvā arī nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, ja ēka atrodas noteiktā teritorijā (to regulē RD noteikumi “Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā”), ja ēkai ir dekoratīvais apgaismojums (atvieglojumi 25% apmērā), veikta fasādes renovācija un uzstādīts dekoratīvais apgaismojums (atvieglojumi 50% apmērā), veikta pilnīga ēkas restaurācija, renovācija, pārbūve un ir uzstādīts dekoratīvais apgaismojums (atvieglojumi 70% apmērā), bet, ja visas šīs manipulācijas veiktas koka mājā, tad nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi sastāda 90%.

Paaugstināta nodokļa likme, piespiedu nojaukšana, līdzfinansēšana un nodokļa likmes samazināšana noteiktos gadījumos ir visnotaļ efektīvas metodes un ir likušas vairākiem īpašniekiem sakārtot savus īpašumus. Un, ja 2011. gadā remonts tika veikts tikai 16 pamestajās ēkās, tad 2017. gadā – jau 205. 2018. gadā (līdz 21.11.) atjaunoti 184 objekti.

Foto: infografika

Ko lietas labā var darīt rīdzinieki?

Visticamāk, pa ceļam uz jūsu mājām, skolu, poliklīniku vai darbu, skatiens pārslīd ēkām, kas vairāk atgādina kādas dabas stihijas skartas ēkas drupas, nekā arhitektūras paraugus. Ja redzat pamestu māju, nepaejiet garām, bet gan ziņojiet par tās esamību Rīgas pašvaldībai. To var darīt, izmantojot interaktīvo karti portālā grausti.riga.lv. Starp citu, tur arī iespējams pārbaudīt, vai šis objekts jau nav iekļauts vidi degradējošo ēku sarakstā.

Taču tas nenozīmē, ka ēka uzreiz tiks atzīta par bīstamu un izremontēta. Iedzīvotāju ieteikumus izvērtē Rīgas domes Būvju sakārtošanas pārvalde. Savukārt bīstamo un degradējošo ēku sarakstu izveido Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija. Saraksts pieejams virtuāli.

Ja apšaubāmais objekts jau atzīmēts kartē, tad ir iespējams par to nobalsot. Jo vairāk balsu savāc objekts, jo ātrāk tam tiks piemērotas sankcijas.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Pussagruvušas ēkas ne tikai bojā pilsētas vizuālo tēlu, bet var arī apdraudēt to cilvēku dzīvības, kas katru dienu tām dodas garām vai pat šādās ēkās dzīvo.