Paskaties augšup! Neparastas pilsētas arhitektūras detaļas, kuras jūs varējāt nepamanīt

5. Novembris

Mūsu Rīga ir ārkārtīgi skaista Eiropas pilsēta, bet tās arhitektūra nozīmē vairāku paaudžu mantojumu. Nelaime tikai tāda, ka Rīgas ieliņas ir šauras: lai aplūkotu meistarīgi veidotās fasādes, pilsētniekiem nākas pamatīgi atgāzt galvu, bet ikdienas steigā daudzi no mums to aizmirst. Kopā ar pilsētas novadpētnieku Iļju Dimenšteinu esam sagatavojuši neparastu pilsētas arhitektūras detaļu sarakstu, kuru dēļ tomēr ir vērts uz mirkli apstāties un palūkoties augšup.   


Bišu stropi uz Rīgas Krievu teātra fasādes

Foto: Riga.lv

1882. gadā pašreizējā teātra ēkā tika dibināts „Uļejs” jeb „Strops” – krievu kultūras biedrība. Ēka tika uzbūvēta par krievu tirgotāju privāto naudu, bez valsts atbalsta. Kāpēc strops? Droši vien bija iecerēts, ka cilvēki tur pulcēsies kā bitītes, ēkā atradās banka, dažādas sabiedriskas organizācijas. Teātrim arī tika atvēlēta neliela vietiņa, un tieši šeit Rīgā notika pirmā izrāde krievu valodā – lai gan teātris pilsētā pastāvēja kopš XVIII gadsimta, pirms „Stropa” tas bija domāts tikai vāciešiem.

2010. gadā Rīgas dome veica ēkas rekonstrukciju, un, lai arī kopš 1882. gada nama iekšpuse ir ļoti mainījusies, tā diženums un „rozīnīte”, ēkas fasāde ir saglabājusies ļoti izteikti.

Pētera Pirmā pakavs

Foto: Riga.lv

Labi ieskatoties, uz gaišzilās ēkas fasādes Kaļķu ielā var ieraudzīt nelielu zirga pakavu. Leģenda vēsta, ka tas piederējis Pētera Pirmā zirgam! Kad Krievijas cars ciemojies Rīgā (bet pilsēta viņam ļoti patika, Pēteris I te pabijis ne mazāk kā 9 reizes), reiz viņš braucis pa ielu savā karietē, bet zirgam nokritis pakavs un atsities pret mājas sienu. Cilvēki to pacēluši un pienaglojuši pie sienas. Galvenais, ka pēc nesenās restaurācijas ēkas īpašnieki tik un tā ir atlikuši pakavu vecajā vietā.

Zolitūdes dibinātāja Oto fon Fītinghofa 1884. gada māja

Foto: Riga.lv

Nav nemaz tik acīmredzams, ka lielajai, pelēkajai ēkai pilsētas sirdī ir kas kopīgs ar slaveno guļamrajonu! Gan ēka, gan rajons parādījās, pateicoties rūpniekam un mecenātam baronam Oto fon Fītinghofam.

Atlanti uz Itālijas vēstniecības jumta

Ēka ar atlantiem uz jumta tika uzbūvēta 1903.gadāneizteiksmīgas koka mājeles vietā. Ēku būvēja pēc grāmatu tirgotāja Kārļa Jēkaba Zihmaņa pasūtījuma, turpat pārdeva grāmatas, bet lejā bija grāmatu noliktava. Tur, kur atrodas māja, agrāk plūda Rīdzenes upe, tāpēc ēkas pamati ir izbūvēti veselu 6 metru dziļumā!

Ēkas arhitektam patika antīkā māksla, tāpēc arī māju rotā atlanti, kuri tur zemeslodi.

Vecās pilsētas aptiekas lauva

Foto: Riga.lv

Uz ēkas Kaļķu ielā 20 var ieraudzīt nelielu lauvu. Agrāk šajā vietā atradās vecā pilsētas aptieka, kas tā arī saucās - Lauvas aptieka. Tā gan nebija pirmā aptieka Rīgā – pati pirmā tika atvērta jau XIV gadsimtā tur, kur tagad atrodas Rīgas dome.

Svētā Pētera baznīcas pulkstenis ar vienu rādītāju

Foto: Riga.lv

Pirmais pulkstenis šajā vietā parādījās 1352. gadā, pēc tā pilsētnieki gāja uz darbu. Minūšu rādītāju tolaik nebija, pietika ar stundas rādītāju. Līdzās pulkstenim tornī dežurēja zvaniķis, kurš, tuvojoties ienaidniekam, dimdināja zvanu.  1972. gadā pulkstenim nomainīja mehānismu, un katru stundu no tā skanēja „Rīga dimd” melodija.

Viens no senākajiem Rīgas ģerboņiem

Foto: Riga.lv

Pirmie ģerboņi uz ēkām Rīgā sāka parādīties tikai XVI gadsimtā, lai gan uz zīmogiem tie sastopami jau kopš XIII gadsimta. Šis lauva ir samērā sens ģerbonis, tas liecina par to, ka pilsētnieki ir drosmīgi un gatavi cīnīties par pilsētu kā lauvas. Tā teikt, neraustiet lauvu aiz ūsām, viņš var arī atbildēt.

Zvaniņš, kas nodod netikles

Uz Svētā Jēkaba baznīcas kupola no slaveno Trīs brāļu puses ir neliela koka piebūve. Tajā atrodas vēl mazāks zvaniņš. Runā, ka senos laikos tas bezkaunīgi nodevis pilsētas netikles – sācis zvanīt, tiklīdz tam pietuvojusies sieviete, kura krāpj vīru.   

Pacēlāja mehānisms Mencendorfa namā

Foto: Riga.lv

Šo viduslaikiem tipisko ēku XVIII uzbūvēja tirgotājs Augusts Mencendorfs. Tajā vēl aizvien var apskatīt paceļamo mehānismu – lejā dzīvoja cilvēki, bet augšā atradās noliktavas, kurās glabājās graudi un cita pārtika.