Pārtikas apritē Rīgā realizējas „zaļās” idejas

5. Marts

Trešdien, 4. martā, Rīgas domes Labklājības departaments organizēja sarunu par pārtikas aprites normatīvo regulējumu. Šis sarunu temats izgaismojās pēc pirmās tikšanās reizes, kad tika iesākts diskusiju cikls par sociāli atbildīgu paradumu veidošanu pārtikas apritē, dzīves prasmju pilnveidi, kā arī par jaunu iniciatīvu ieviešanu zaļākai un labklājīgākai dzīvei.


Otrās tikšanās laikā tika iezīmēta problēma, ka pārtikas uzņēmumi labprāt atdotu neizmantotos produktus, ēdienu un tā sagataves dažādām organizācijām, kuras ēdina sociāli neaizsargātās iedzīvotāju grupas, bet bažas ir par to, kā to pareizi darīt, lai gan uzņēmumam, gan organizācijai šis nodošanas – pieņemšanas process būtu abpusēji drošs. Šobrīd esošie normatīvie akti paredz pārtikas ziedošanu, bet nav noteikta atsevišķa kārtība, kā arī nav skaidrs, kur sākas un beidzas pušu atbildība.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča - Miļjanoviča atzīmēja, ka pārtiku var ziedot esošo normatīvo aktu ietvaros tās derīguma termiņa laikā, jo pirmajā vietā ir nekaitīgums un drošība. Viņa piebilda, ka atsevišķi nav norādīts, kā ziedot pārtiku, tāpēc atzinīgi novērtē, ka tēma ir aktualizēta. Viņa ierosināja pašvaldībai uzsākt labo praksi, pamatojoties uz esošajiem regulējumiem, veidot kārtību, kā nodot ēdienu, kā koordinēt procesu un loģistiku, kā nodrošināt uzticamību un izsekojamību, kā noteikt atbildību. PVD pārstāve uzsvēra, ka, ziedojot pārtiku, galvenais ir norādīt sastāvu, derīguma termiņu un uzglabāšanas temperatūru.

SIA „Baltic Restaurants Latvia” valdes loceklis Guntis Bredovskis norādīja, ka ēdiena ziedošana ir katra uzņēmuma labprātības princips, jo ekonomiskais ieguvums nav liels, turklāt maldīgs ir uzskats, ka neizmantoto pārtiku ir sarežģīti nodot pārstrādes uzņēmumiem. „Pārtikas uzņēmumi raugās piesardzīgi uz ēdiena ziedošanu tieši atbildības ziņā, bet cerīgi,” sacīja ēdināšanas biznesa pārstāvis. Viņš pozitīvi vērtē šādas prakses uzsākšanu, jo tas radīs skaidrību gan pārtikas ziedotājam, gan pārtikas saņēmējam, un tas abām pusēm būs neatsverams ieguvums.

Sarunas laikā klātesošie vairākkārt uzsvēra, ka, runājot par pārtikas ziedošanu, nekādā gadījumā netiek domāts par atbrīvošanos no pārtikas atkritumiem. Neviens pārtikas uzņēmums negrib nodot un neviena organizācija negrib pieņemt to, ko kāds nav apēdis – tiek runāts par nepasniegtajiem ēdieniem, par tiem produktiem, kuri nav pagatavoti.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere atzinīgi novērtēja, ka ir iniciatīvas atkritumu mazināšanas jomā, kas var palīdzēt risināt arī sociālos jautājumus. Viņa piebilda, ka Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka pašvaldībai jāatbalsta iedzīvotāju iniciatīvas, tās ir jāvērtē, jāanalizē, kādi soļi veicami, lai iniciatīva attīstītos.

Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte apstiprināja jau iepriekš teikto, ka departamenta uzdevums ir uzklausīt domubiedrus, iesaistīt apkaimju biedrības, nevalstiskās organizācijas, kurām ir labas iniciatīvas, bet, iespējams, trūkst atbalsta. „Mēs vēlamies uzklausīt aktīvus cilvēkus, un labas idejas attīstīt pašvaldības līmenī. Mēs diskutējam un meklējam labākos risinājumus jaunu iniciatīvu ieviešanai zaļākai un labklājīgākai dzīvei. Šobrīd ir notikušas divas tikšanās, bet jau daudzas lietas ir aktualizējušās un ir zināmi soļi, ko darīt tālāk,” sacīja Labklājības departamenta direktore. „Esmu patiesi gandarīta, ka izveidojusies reāla domubiedru grupa, kura aug plašumā – ar pašvaldības speciālistiem, PVD, VARAM vadošajiem ekspertiem, pētniekiem, komersantiem, NVO, apkaimju biedrībām – nevienaldzīgiem un darbīgiem cilvēkiem!”

Noslēgumā saruna ievirzījās par dzīves prasmju pilnveidi, par ko tika runāts arī pirmajā tikšanās reizē. Svarīgi nepārtraukti aktualizēt un pilnveidot sabiedrības gudras saimniekošanas iemaņas un dzīves prasmes - gudri iepirkties, plānot savu ēdienkarti, gatavot maltītes un vadīt saimniecību tā, lai veiksmīgi realizētu dzīvē aprites ekonomikas idejas.

Nākamās tikšanās vieta, datums un laiks tiks izziņots atsevišķi.