Par zaļo Rīgu: Atkritumu šķirošanas eksperimenta dalībnieki dalās ar savu pieredzi

3. Novembris, 2016

Vasaras beigās „Rīgas namu pārvaldnieks” sadarbībā ar uzņēmumu „CleanR” uzsāka neparastu eksperimentu – kādas Juglas dzīvojamās ēkas iedzīvotājiem tika piedāvāts šķirot savus atkritumus. Divus mēnešus vēlāk portāls riga.lv  ir sazinājies ar Rīgā pirmā šāda veida eksperimenta dalībniekiem un organizatoriem – vai Meiju ielas 2 mājas iedzīvotājiem ir izdevies veselus divus mēnešus atbildīgi sašķirot visus savus atkritumus?


Valērijs Stankevičs, „Clean R” direktors:

Par to, kā radusies ideja par eksperimentu un kā sokas ar tā īstenošanu:

Atkritumu šķirošanas pasākuma ideju īstenoja mājas apsaimniekotājs „Rīgas namu pārvaldnieks” sadarbībā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu „CleanR”. Mēs nolēmām parādīt Rīgas iedzīvotājiem, kā šķirot atkritumus, par piemēru ņemot vienu konkrētu māju.

Šī iniciatīva tika pieņemta kopā ar mājas vecāko un pagalmā tika uzstādīti atkritumu šķirošanas konteineri – stiklam, papīram un plastmasas iepakojumiem.

Notika sapulce, kurā iedzīvotāji varēja iepazīties ar šķirošanas noteikumiem un uzzināt, kā  katrs no mums var ietekmēt kopējo atkritumu daudzumu, ko rada visa māja kopā. Īpaši šim projektam tika izstrādātas somas no otrreizējās pārstrādes materiāliem, ko bez maksas saņēma katrs dzīvoklis.

Mēs uzmanīgi sekojām līdzi procesam un rezultāts priecē – sadzīves atkritumu daudzums konteineros ir samazinājies un burtiski pirms pāris dienām mēs pat vienu konteineru aizvedām, jo tas bija kļuvis lieks. Savukārt atsevišķi savākto materiālu, īpaši plastmasas iepakojumu, daudzums ir palielinājies. Pats galvenais, ir uzlabojusies arī šķiroto materiālu kvalitāte, ir redzams, ka šīs mājas iedzīvotāji pret šo eksperimentu izturas godprātīgi un iesaistīšanās projektā nav bijusi veltīga.

Visbiežāk apkārtējās vides piesārņošana notiek tieši pašu cilvēku nezināšanas dēļ. Meiju ielas 2 mājas iedzīvotājiem pirms eksperimenta uzsākšanas detalizēti tika paskaidrots, kā šķirot atkritumus, kuri ir otrreizējās pārstrādes materiāli, un kuri nav.

Piemēram, sasista stikla pudele vai pudele ar jogurta pārpalikumiem nav otrreizējās pārstrādes materiāls – tie ir atkritumi. Taču tīra un vesela pudele ir otrreizējās pārstrādes materiāls.

Tas pats ir arī ar iepakojumiem, jebkura plastmasas pudele, ja tā ir tīra un tukša, ir pārstrādājams materiāls, bet, ja tajā vēl iekšā ir limonāde vai eļļa – nav. Ja kaut viens mājas iedzīvotājs ignorē uzrakstus uz konteineriem un vienkārši met savus atkritumus, kurā konteinerā pagadās, viss kaimiņu veiktais darbs ir vējā. Bieži vien mūsu iedzīvotāji uz jebkādām aktivitātēm skatās skeptiski, taču šajā gadījumā jaunumi par eksperimentu tika uzņemti samērā pozitīvi. Jo mēs nepieprasījām neko sarežģītu! Pateicoties apzinīgiem iedzīvotājiem, notika „ķēdes reakcija” – ja jūs redzat, ka kāds ir sācis rīkoties, tad vairs negribas stāvēt malā, vēl jo vairāk – sabojāt citu cilvēku centienus.

Aleksandrs Pavlovskis,Rīgas namu pārvaldnieks” iecirkņa “Jugla” vadītājs:

Par grūtībām eksperimenta gaitā

Galvenais un pats grūtākais moments šajā eksperimentā bija atrast ideālu vietu tā norisei. Mēs ilgi meklējām labāko variantu – galu galā tika nolemts, ka eksperimentā varētu piedalīties Meiju ielas 2 mājas iedzīvotāji.

Pēc idejas, katrai mājai ir jābūt savam konteineram, taču pašlaik pie mājām tiek novietots ļoti daudz mašīnu, un ne vienmēr pietiek vietas. Jā, konteineri aizņem vietu, taču, ja cilvēki zinātu, ka šādā veidā var vairāk ietaupīt naudu un saudzēt dabas snigtos resursus, interese par atbildīgu atkritumu šķirošanu noteikti palielinātos.

Šķirot atkritumus ir nepieciešams, jo tā ir mūsu nākotne. Savukārt Meiju ielas nama dalība eksperimentā ir tikai sākums – pēc veiksmīgā noslēguma mēs turpināsim meklēt jaunas vietas savas zaļās idejas īstenošanai.

Olga Cērpa, Meiju ielas 2 iedzīvotāja:

Par atkritumu šķirošanas pieredzi ģimenē ar bērniem

Par apkārtējās vides aizsargāšanu pēdējā laikā tiek runāts aizvien vairāk, visā pasaulē tiek veidotas reklāmas kampaņas, kurās tiek paskaidrots, kā tiek piesārņota mūsu pasaule. Es domāju, ka ir ļoti pareizi, ka arī rīdzinieki ar to sāk nodarboties.

Protams, šķirot sākotnēji ir grūtāk, nekā nedomājot visu izmest vienā atkritumu tvertnē. Par to jāatceras gan pašam, gan jāpaskaidro bērniem – tas jāmet šeit, nevis tur, tur jāmet plastmasa, bet tur – stikls. Vecākajam bērnam ir 11 gadu, ar viņu ir viegli, bet ar mazāko dēlu ir grūtāk – viņam ir tikai 4 gadiņi. Taču pat viņš jau ir iemācījies – ja plastmasa jāliek vienā maisiņā, tad tas, kas nav plastmasa – otrā. 

Tas neaizņem daudz laika, atkritumus iznesam katru dienu un tas viss ir samērā vienkārši. Maisiņi, kas mums tika piešķirti eksperimentam, mums pat izrādījās pārāk lieli, tik daudz atkritumu mēs nemaz nesavācam. Ja sākumā šķirošana ir nepierasta, tad vēlāk tas jau kļūst par automātisku procesu, šķiro, pat īsti nedomājot līdzi.

Kad sāc aizdomāties par vienu, palēnām mainās arī citi ieradumi – tā, piemēram, nesen mēs pārstājām pirkt plastmasas maisiņus lielveikalos, nomainījām tos pret papīra maisiņiem. Patīkamāk ir izmantot bioplastmasas maisiņus, turklāt tiem ir pazeminājusies cena – tie ir kļuvuši lētāki, nekā plastmasas maisiņi.

Runājot par atkritumu konteineriem, varu teikt, ka arī agrāk šeit stāvēja konteiners plastmasai – to izveda reizi nedēļā un tas bija pārpildīts, blakus tam bija maisiņi ar pilnīgi dažādiem atkritumiem. Vēl joprojām, kopš ir sācies eksperiments, ne reizi neesmu redzējusi, ka konteiners netiktu izvests laikā vai apkārt mētātos kādi atkritumi.

RNP preses sekretāre Santa Vaļuma:

Par to, uz kā rēķina tomēr tiek ekonomēts

Katrai mājai ir aptuvenais atkritumu apjoms, kas tiek izvests mēneša laikā. Mājā ar 20 dzīvokļiem to būs mazāk, nekā mājā, kurā ir 70 dzīvokļu. Kad mājas īpašnieks sāk šķirot atkritumus, aptuveni 30% no visiem atkritumiem izrādās noderīgi otrreizējai pārstrādei un nonāk nevis parastajos atkritumu konteineros, bet gan īpaši paredzētajos (jo vairāk un atbildīgāk tiek šķiroti atkritumi, jo augstāks ir šis procents).

Tādējādi atkritumu izvešanas cena var samazināties par tiem pašiem 30%, jo atkritumi, kas savākti otrreizējai pārstrādei, tiek izvesti bezmaksas. 

Uzņēmums, kas atkritumus izved bezmaksas, sašķirotos materiālus nodod tālākai pārstrādei, tādējādi nosedzot transportēšanas izmaksas.

Iesākumā izmaiņas ikmēneša rēķinā varētu nebūt ievērojamas, taču pusgada laikā sakrājas pamanāma summa, ko var iztērēt kaut kam patīkamam vai novirzīt mājas labiekārtošanai. Tādējādi iegūst visi – gan iedzīvotāji, gan uzņemumi, kas izved un pārstrādā atkritumus, gan arī apkārtējā vide.