No Dzelzceļa tilta līdz Dienvidu tiltam – kā mainījies rajons, kurā ienāk „Akropole”

1. Aprīlis

Ir palikušas tikai dažas dienas līdz tirdzniecības centra „Akropole” oficiālajai atklāšanai. Tā atrašanās vieta ir Dienvidu tilta, Slāvu, Maskavas un Krasta ielas krustojumā – ģeogrāfiski ļoti izdevīgā vietā. Tomēr šī vieta par tādu nekļuva uzreiz. Jāatzīst, ka neviens cits Rīgas rajons pēdējo desmitgažu laikā nav piedzīvojis tik daudz pārmaiņu, nav bijis tik kontrastiem bagāts kā teritorija no Dzelzceļa tilta līdz Dienvidu tiltam. Portāls Rīga.lv stāsta par to, kas ietekmējis un joprojām ietekmē šīs apkaimes attīstību.


Vēsturiski Rīgā ir veidojies tā, ka tradicionālās „tranzīta” cilvēku pulcēšanās vietas – dzelzceļa stacija ar maršruta mikroautobusu galapunktu, autoosta, Centrāltirgus – ir koncentrētas vienuviet. Pazemes pārejas zem 13. Janvāra ielas un pie Stacijas laukuma ir kā dabiska robeža starp prestižo vecpilsētas rajonu, ierēdņu un tūristu Vecrīgu un šo tranzīta zonu.

Foto: Riga.lv

Abu pasauļu pastāvēšanu paralēli paspilgtina Maskavas forštate, kas sākas aiz stacijas un tirgus. No vienas puses, šis ir rajons ar kolorītu un interesantu vēsturi, bet sociāli nelabvēlīgu vidi. No otras puses, šī ir strauji augoša teritorija, kas sākusi mainīties kopš 90. gadu sākuma. Krasta iela ir kļuvusi par vienu no galvenajām pilsētas iepirkšanās ielām, uzbūvēts Dienvidu tilts, Rīgas Pasažieru stacija ir apvienojusies ar tirdzniecības centru „Origo”, izaugusi „Stockmann” veikala un kino ēka, rekonstruēti Centrāltirgus paviljoni, izveidota Daugavas promenāde Spīķeru rajonā un atjaunotas noliktavu ēkas. Bet bijušās Kuzņecova porcelāna fabrikas vietā drīz atvērsies veikals „Akropole”. Nākotnē vēl plānots īstenot „Rail Baltica” projektu, kas mainīs rajonu līdz nepazīšanai.

Foto: Riga.lv

Iepirkšanās meka: Krasta iela aizvedīs līdz „Akropolei”

Krasta masīvs kā Maskavas forštates jaunā daļa sāka veidoties 20. gadsimta 70. gadu vidū, kad notika Salu tilta būvniecība. Krasta iela ilgu laiku bija tikai garlaicīga transporta maģistrāle, un tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tirgus ekonomika noteica šīs ielas likteni.

„90. gadu sākumā gar Krasta ielu sākās intensīva tirdzniecības un biroja ēku būvniecība, kas turpinās līdz pat šai dienai. Krasta ielā ir intensīva transporta satiksme, kas ierobežo iedzīvotāju piekļuvi Daugavai. Nākotnē ir nepieciešams uzlabot piekļuvi krastam, padarot Kojusalas grāvi par ērtu publisku vietu. Šim nolūkam plānots paplašināt Austuves ielu un savienot to ar Zvirgzdu pussalu,” pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Guntars Ruskuls.

Foto: Riga.lv

Krasta ielas rašanās ir saistīta ar Salu tilta būvniecību, bet tās attīstību noteica ielas savienojošā funkcija – tā ved no pilsētas centra līdz Austrumu maģistrāles stratēģiskai vietai (šīs maģistrāles daļa ir Dienvidu tilts, Slāvu ielas viadukts).

Bijušās Kuzņecova porcelāna fabrikas teritorija bija pamesta kopš 2000. gadu sākuma. Bet, iespējams, labvēlīgā atrašanās vieta no loģistikas viedokļa, Dienvidu tilta atklāšana un Krasta ielas attīstība bija iemesls, kāpēc holdinga kompānijai „Akropolis Group”, kas pārvalda būvniecības un līzinga uzņēmumus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Bulgārijā, kā arī tirdzniecības un izklaides centrus „Akropolis” Viļņā, Klaipēdā un Šauļos, radās interese par šo teritoriju. Būvdarbi turpinājās līdz 2017. gadam, un šāgada 4. aprīlī apmeklētājiem durvis vērs jauns tirdzniecības centrs.

Kā tika solījis investors, vēsturiskais mantojums ir saglabāts, un bijušās Kuzņecova rūpnīcas ēkas galvenās daļas ir iekļautas jaunceltnes konstrukcijās.

Foto: Riga.lv

Infrastruktūras izveidē, tostarp satiksmes plūsmas sakārtošanā, „Akropolis Grupa” ir ieguldījusi 7 miljonus eiro.

„Pabeidzot visus teritorijas labiekārtošanas un vides apzaļumošanas darbus, skaistā un sakārtotā „Akropoles” apkārtne priecēs gan pilsētas iedzīvotājus, gan viesus. Pie „Akropoles” jau ierīkots mūsdienīgs rotaļu laukums, kas paredzēts dažādu vecumu bērniem. Plānots iestādīt vairāk nekā 700 jaunu skujkoku un lapu koku, krūmu. Neatkarīgi no gadalaika – no agra pavasara līdz rudens salnām – apmeklētājus priecēs ziedoši augi. Ziemā teritorija tiks dekorēta ar mūžzaļajiem un dekoratīvajiem augiem. Šeit tiks iestādīti sarkanie ozoli un sarkanās kļavas, kas pieklusinās transporta radīto troksni. Pārējā brīvajā teritorijā mēs iekopsim zālienu,” portālam Rīga.lv pastāstīja „Akropole Rīga” vadītājs Kaspars Beitiņš.

Jaunais tirdzniecības centrs nodrošinās darbavietas 1500 cilvēkiem. "Akropolē" būs gandrīz 170 īrnieku, tostarp kafejnīcas un restorāni, ledus halle, kinoteātris, izklaides centrs un daudz dažādu izpriecu bērniem.

Maskavas forštates atdzimšana: pieaug interese par nekustamo īpašumu

Tiek prognozēts, ka investoru interese par Maskavas priekšpilsētu tikai pieaugs. Jaunu objektu rašanās un jaunu infrastruktūras projektu īstenošana pozitīvi ietekmē rajonu. Guntars Ruskuls norāda uz tādām Maskavas priekšpilsētas priekšrocībām kā centra tuvums, ērti transporta savienojumi, daudz zaļo teritoriju un kultūras un vēstures mantojums.

Līdz 2022. gadam pie Lido atpūtas centra tiks uzcelts sešu dzīvojamo ēku komplekss, investīciju apjoms būs 40 miljoni eiro. Tas ir pirmais vērā ņemamais mājokļu fonda papildinājums Maskavas priekšpilsētā pēdējo 20 gadu laikā.

Foto: Riga.lv

Plānošanas stadijā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekti Daugavpils, Mazā Kalna un Kojusalas ielā.

Par pozitīvajām pārmaiņām reģionā ir saņemtas arī atsauksmes no pircēju puses. Dzīvokļu pirkšanas darījumu skaits Maskavas priekšpilsētā 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 5%, neraugoties uz to, ka Rīgas nekustamā īpašuma tirgus procesi kopumā palēninājās. To var izskaidrot ar pakāpeniskiem uzlabojumiem gan infrastruktūrā, gan sociālajā vidē.

Foto: Riga.lv

Attīstās arī komerciālie objekti. Bijušās alus darītavas „Vārpa” ražošanas komplekss tiek pārbūvēts par biroju un tirdzniecības centru. Jauna biroju ēka top arī Krasta ielā 99A.

Maskavas priekšpilsētai ir visas iespējas nākotnē pārvērsties par interesantu un perspektīvu pilsētas apkaimi, apvienojot tuvumu centram un Daugavai, uzņēmējdarbību, unikālās koka ēkas un vēsturisko vidi.

Foto: Riga.lv

„Rail Baltica” – jauns impulss attīstībai

„Jauns impulss Maskavas forštates attīstībai, īpaši tās ziemeļu daļai, kas robežojas ar dzelzceļa uzbērumu, būs „Rail Baltica” būvniecības projekts,” prognozē Guntars Ruskuls.

Bija paredzēts, ka būvniecība sāksies 2020. gadā, bet līdzekļu trūkuma dēļ process var tikt atlikts uz vairākiem gadiem. Ir plānots, ka būvniecības laikā tiks pārbūvēts Rīgas Pasažieru stacijas komplekss un Rīgas Starptautiskās autoostas ēka (tā tika nodota ekspluatācijā 1964. gadā), tiks likvidēts dzelzceļa uzbērums, kas atdala Vecrīgu un staciju un tirgus teritoriju. Tas viss būtiski ietekmēs teritorijas attīstību.

Foto: Riga.lv

„Stacijas jaunā ēka piesaistīs jaunas uzņēmējdarbības nozares, būs nepieciešams reorganizēt teritoriju, kas ietekmēs mobilitāti un gājēju satiksmi, kā arī veicinās mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Tiek gaidīts, ka atdzims nekustamā īpašuma tirgus rajona ziemeļu daļā un tuvējās apkaimēs. Spīķeru kvartāla attīstība jau ir parādījusi, ka investīcijas infrastruktūrā un publiskās telpas attīstībā ietekmē arī sociālās un ekonomiskās pārmaiņas. Lai visi iepriekšminētie aspekti tiktu integrēti Rīgas vispārējā attīstībā, ir nepieciešams „atvērt” ceļu gājējiem starp vecpilsētu un Maskavas priekšpilsētu. Tāpēc „Rail Baltica” projektēšanas procesā nedrīkst aizmirst par dzelzceļa uzbēruma transformāciju,” uzskata Guntars Ruskuls.

Foto: Riga.lv

Tirgus, noliktavas un stacijas. Kādas izmaiņas tiek plānotas?

Centrāltirgus un Spīķeru kvartāls sāka pārveidoties jau pirms „Rail Baltica” projekta parādīšanās.  

2012. gadā Rīgas dome uzsāka Spīķeru kvartāla un Daugavas krastmalas rekonstrukciju – no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam. Jau ir atjaunotas vecās noliktavu ēkas, tajās ierīkota koncertzāle, izstāžu zāle un restorāni. 2013. gadā Spīķeru kvartālā tika izveidota promenāde gar Daugavu: līdz tam novārtā pamestā krastmalas daļa tika atvērta gājējiem un riteņbraucējiem.

„Rīgas Centrāltirgus ir neatņemama pilsētas sastāvdaļa, tās oriģinālie paviljoni ir viens no Latvijas galvaspilsētas simboliem. Katru dienu tirgus uzņem vidēji 60 tūkstošus apmeklētāju, un nozīmīga daļa no šīs plūsmas ir ārvalstu tūristi. Protams, tirgus saskaras ar daudzām problēmām, tostarp teritorijas sakārtošanu tādā izskatā, kas atbilst mūsdienu pilsētām izvirzītajām prasībām,” stāsta Rīgas Centrāltirgus Mārketinga un komunikācijas daļas vadītājs Aleksandrs Šuņins.

Jau ir pabeigta Gastronomijas paviljona pilnīga rekonstrukcija: šeit ir atvērta Baltijā pirmā foodcourt jeb ēdināšanas zona zem jumta esošā  tirgus teritorijā, kur var nobaudīt dažādu valstu ēdienus. Patlaban uz rekonstrukcijas laiku ir slēgts Piena paviljons, pēc tam darbi turpināsies Zivju paviljonā. Nākotnē plānota Spīķeru ielas pārveide par gājēju aleju, kas savienotu Maskavas un Gogoļa ielu. Šopavasar jāsākas arī lielajiem būvniecības darbiem rūpniecības preču tirgus daļā, īrnieks plāno te būvēt daudzfunkcionālu centru un labiekārtot autostāvvietu.

Foto: Riga.lv

Protams, „Rail Baltica” projekts ietekmēs Rīgas Centrāltirgus attīstību. Kad šis projekts būs realizēts dzīvē, tirgus kļūs tuvāks vecpilsētai, jo ir plānots nojaukt dzelzceļa uzbērumu. Ideālā gadījumā Vecrīga un Centrāltirgus zona kļūs par vienotu teritoriju, kas būs ērta iedzīvotājiem un pievilcīga tūristiem.

Turklāt plānots atjaunot autoostas ēku, kas atrodas pretī tirgum, Pilsētas kanāla otrā pusē. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, piesaistot līdzekļus no Eiropas fondiem, veiks kanāla krastu revitalizāciju. Šī projekta ietvaros pilnībā tiks atjaunota krastmala līdzās paviljoniem – šeit tiks ierīkota labiekārtota promenāde, aleja un pat laivu piestātne. Tramvaja pietura paliks, bet, protams, tā izskatīsies pavisam citādi.

Īstenojot „Rail Baltica” projektu, lielākās izmaiņas skars Rīgas Pasažieru staciju. Pēdējā rekonstrukcija stacijas kompleksā notika 2002. gadā – parādījās plašas iepirkšanās galerijas, un 2003. gadā Stacijas laukuma ansambli papildināja divi jauni akcenti: tirdzniecības centrs „Origo” un universālveikals „Stockmann”.

…Tajā laikā – 2000. gadu sākumā – Stacijas laukumā par dažiem metriem tika pārvietots pulksteņa tornis. Jauni laiki pieprasīja jaunus risinājumus. Un tagad Stacijas laukuma pulkstenis atkal gaida pārmaiņas.