NEZINĀMAIS PAR ZINĀMO

Interesanti fakti par kino vēsturi Rīgā


Autors: Iļja Dimenšteins
 
Kinematogrāfa novators 1898. gadā Rīgā dzimušais Sergejs Eizenšteins kino pirmoreiz ieraudzīja 13 gadu vecumā. Tolaik viņš mācījās reālskolā, kas mūsdienās ir 2. vidusskola K. Valdemāra ielā. Uz kino viņš toreiz devās kopā ar draugiem, apmeklējot kinoteātri Kolizejs Marijas ielā. Taču filmas izvēle nebija gluži īstā. „Tu taču zini, ka es nevaru ciest stāstus par okšķeriem,” viņš rakstīja mātei uz Pēterburgu, paskaidrodams iemeslu, kāpēc devies prom no kinoteātra, nenoskatījies filmu par amerikāņu detektīvu Niku Kārteru. Nākamo filmu viņš redzēja tikai pāris gadu vēlāk, par ko rakstīja: „Ideāla režija, pārspēja gaidīto.” Tā bija Alberta Kapelāna filma Izraidītie, kas uzņemta pēc Viktora Igo romāna motīviem.

Pirmās latviešu skaņu mākslas filmas Zvejnieka dēls režisors Vilis Lapenieks pirms kara bieži mēdza draugu kompānijā iegriezties Reinera kafejnīcā Vaļņu ielā 9. Tautā to dēvēja par šahistu kafejnīcu, jo augšstāvā noritēja šaha turnīri. V. Lapenieks gan turp nedevās spēlēt šahu – viņam garšoja Reinerā pasniegtā kafija. Viņa galda biedrs bieži bija operdziedātājs Mariss Vētra. Bet režisoram un aktierim Oļģertam Kroderam no šīs vietas visvairāk prātā iespiedušās mednieku desiņas ar kāpostiem. O. Kroders toreiz mācījās tuvumā esošās ģimnāzijas pēdējā klasē un nereti kopā ar draugiem aizbēga no stundām, lai pasēdētu Reinera kafejnīcā.

„Vēlāk dzīvē man bieži iznāca mieloties ar izsmalcinātiem ēdieniem,” atceras filmas Profesora Dovela testaments aktieris, „taču nekā gardāka par tām desiņām ar kāpostiem baudīt man tā arī nav sanācis.”

Padomju laika kinozvaigzne Ļubova Orlova Latvijas galvaspilsētā ir viesojusies ne reizi vien. Rīgā viņa gan atpūtās, gan tikās ar skatītājiem radošajos vakaros un reizēm arī filmējās. Taču bija vēl kāds iemesls, kāpēc aktrise mēdza viesoties mūsu pilsētā: šeit mācījās viens no viņas filmu partneriem – Džims Patersons. Tas pats šķelmīgais zēns, kurš atveidoja melnādaino puisēnu leģendārajā filmā Cirks.

Džima Patersona tēvs – amerikānis, teātra koledžas absolvents Loids Patersons – bija ieradies PSRS 1932. gadā, kur satika viņa krievu izcelsmes māti – teātra mākslinieci Veru Aralovu. Kad sākās karš, V. Aralova kopā ar Džimu un diviem viņa jaunākajiem brāļiem evakuējās uz Sibīriju. Tēvs, tobrīd Vissavienības radio diktors, gāja bojā. Pēc kara Džima māte vērsās ar lūgumu pie Nahimova karaskolas vadības pieņemt skolā vienu no viņas dēliem. Drīz vien Džims tika uzņemts kursantu rindās Rīgas mācību iestādē Smilšu ielā.
Viņa dēļ tad uz šejieni arī brauca slavenā aktrise Ļ. Orlova. Kopā ar vīru – režisoru Grigoriju Aleksandrovu – viņi Džimam bija kļuvuši gluži vai par audžuvecākiem. Turklāt Ļ. Orlovai savu bērnu nebija. Kad Džims kļuva vecāks, viņš bieži apciemoja aktrisi viņas Piemaskavas vasarnīcā. Draudzība ilga līdz pat ievērojamās aktrises pēdējai dzīves dienai. Padomju kino leģenda devās aizsaulē 1975. gada 26. janvārī. Bet viņas mīļotais skolnieks ir sveiks un vesels vēl šobaltdien – viņš dzīvo Amerikā, kurp pārcēlās Atmodas pēdējos gados. Viņš izmēģināja spēkus arī kino, taču bez paliekošiem panākumiem.