Nezināmais par Rīgu: madonna no Marijas ielas
Pirmskara glezniecības meistari Kārlis Padegs un Voldemārs Irbe

5. Aprīlis

Mūsdienu Rīgas kopīgajā ainavā iekļaujas divas visai savdabīgas, bronzā atlietas skulptūras – viena no tām atrodas Merķeļa ielā, pie Vērmanes dārza žoga, bet otra slejas Brīvības un Šarlotes ielas krustojumā, netālu no Dailes teātra. Šīs skulptūras attaino divas izcilas personības no pirmskara Rīgas mākslinieku vidus – Kārli Padegu un Voldemāru Irbi, sauktu arī par Irbīti.


Divi pretstati

Padegs un Irbīte bija divas gluži atšķirīgas, pat galēji pretējas personības. Kārlis Padegs pārstāvēja bohēmisma piekritējus – viņš bija ekstravagants dendijs, kurš mīlēja apmeklēt gan modernās kafejnīcas, gan tolaik populāros fotosalonus. Tikmēr otru mākslinieku viegli varēja sajaukt ar bezpajumtnieku, kad tas basām kājām un plecos uzmestu maisu klīda pa pilsētas ielām. Tomēr šīm divām personībām ir arī kas vienojošs – tieši viņi ir iekļuvuši starp spilgtākajiem latviešu pirmskara glezniecības pārstāvjiem, bez kuru radošās klātbūtnes grūti iztēlojama aizgājušo gadu galvaspilsēta.

Izstāde „Zem liepām”

Tā nav nejaušība, ka Padega skulptūra ir novietota tieši pie Vērmanes dārza. Šajā parkā viņš 1934. gadā kopā ar draugu un tēlnieku Valdi Kalnrozi sarīkoja Rīgā pirmo brīvdabas mākslas izstādi ar nosaukumu „Zem liepām”.

Vērmanes dārzs 20. gadsimta 30. gados
Foto: no autora kolekcijas

Bohēma pulcējās „Švarcītī”

Padega iemīļotākā un biežāk apmeklētā kafejnīca bija slavenais „Švarcītis” jeb „Oto Švarcs”. Te viņš nebūt nebija vienīgais radošo aprindu pārstāvis – „Švarcītī” mēdza pulcēties daudzi tālaika mākslinieki un bohēmisti, tādi kā Kārlis Zāle, Voldemārs Tone, Marta Skulme, Aleksandra Beļcova… Ir saglabājušās fotogrāfijas, kurās Padegs redzams draugu vidū – tolaik viņš izcēlās ar basketbolista cienīgu augumu, garu, sarkanu šalli ap kaklu, un iemutī iespraustu cigareti, kas pastāvīgi kūpēja no viņa lūpu kaktiņa.

Nav nejauši, ka Kārļa Padega skulptūra atrodas tieši pie Vērmanes dārza
Foto: no autora kolekcijas

Madonna no Marijas ielas

Sievietes Padegu dievināja. Un viņš nekavējās atbildēt šīm jūtām. Ir saglabājušies zīmējumi, kas veltīti mākslinieka mīļotajām sievietēm. Viena no tām dzīvoja Marijas ielā – mājā, kura šai kundzei arī piederēja. Ēkas pirmajā stāvā atradās veikals, un savus veltījumus mākslinieks atstāja tieši šī veikala skatlogā. To dēļ pie veikala uz ielas mēdza pulcēties ziņkārīgi dīkdieņi, jo vairumā zīmējumu mākslinieka sirdsdāma bija attēlota gluži kaila. Reiz tikumību sargājošas kundzītes bija pat izsaukušas policiju, paužot savu sašutumu par šādu pornogrāfisku izvirtību. Kārtībsargi ilgi nespēja noskaidrot nepiedienīgo ainu autoru, jo veikala saimniece, no otrā stāva, pamanījusi viņu klātbūtni, ātri vien nozuda. Kad „Madonna no Marijas ielas”, kā savu mīļoto vienā no zīmējumiem bija nodēvējis Padegs, beidzot tomēr atgriezās savos īpašumos, viņa paskaidroja – zīmējumi esot tikai veikala reklāma. Ar to arī skandāls beidzās, jo katrs taču var reklamēties kā vēlas. Lai arī sods toreiz netika piemērots, tomēr veikala tuvumā kopš tā laika pastāvīgi dežūrēja kārtībsargi.

Marijas iela pirmskara laikā
Foto: no autora kolekcijas

Pašā spēku plaukumā, 1940. gada pavasarī, lieliskais mākslinieks Padegs mira no tuberkulozes.

Voldemāra Irbītes Rīga

Jau Irbītes dzīves laikā viņš bija pazīstams ne vien bohēmistiem, bet arī visplašākajām sabiedrības aprindām. Irbīte mēdza zīmēt, sēdēdams uz Jaunās Ģertrūdes baznīcas kāpnēm, kur viņu ielenca apkārtnes bērnu pulciņš. Mākslinieku varēja atpazīt pēc basām kājām, rudās bārdas un neiztrūkstošās zīmējumu mapes padusē – jau viņa parādīšanās vien spēja iepūst dzīvības dvašu strikti vienmuļajā pilsētas ritumā. Neskatoties uz savu bezpajumtnieka ārieni, Irbīte nebūt nedzīvoja kādā graustā, bet turpat Brīvības ielā, netālu no Jaunās Ģertrūdes baznīcas. Tādēļ arī daudzās viņa attēlotajās pilsētas ainiņās ir redzamas tieši šīs apkaimes tuvējās ieliņas un Matīsa tirgus.

Brīvības iela un Jaunā Ģertrūdes baznīca – Irbītes iemīļotais rajons
Foto: no autora kolekcijas

Pirmajā vieta – pašcieņa

Irbīte parasti zīmēja ar pašdarinātiem pasteļu krītiņiem. Vienu no viņa darbiem – gleznu „Tirgus skats” –  vēlējās iegādāties Drēzdenes galerija, tādēļ pie Irbītes vērsās šīs galerijas pārstāvji. Avīzes vēstīja par sensāciju, jo līdz tam šādu godu nebija izpelnījies neviens latviešu mākslinieks, taču Irbīte no darījuma atteicās. Tā kā pilsētā tolaik valdīja vācu okupācijas vara, Irbīte nevēlējās, lai viņa glezna nonāktu pie nacistiem.

Voldemārs Irbe
Foto: no autora kolekcijas

Muļķīgā nāve

Nelaimīgas apstākļu sakritības dēļ Irbīte gāja bojā no nejaušas šāviņa šķembas uzbrukuma laikā, dažas dienas pirms padomju armijas ienākšanai pilsētā.

Tagad Irbīte ik dienu ir kopā ar mums, sēdēdams ielas malā
Foto: no autora kolekcijas

Tomēr abi izcilie meistari joprojām ir satopami mūsu vidū. Mēs viņus satiekam ikreiz, kad ejam pa Merķeļa vai Brīvības ielu…

Iļja Dimenšteins