Nezināmais par Rīgu: kas kādreiz atradies Pļavnieku apkaimes vietā?

29. Novembris, 2017

Katrai Rīgas apkaimei ir sava vēsture – vienai bagātāka, otrai ne tik ļoti. Pļavnieku vēsture varbūt nebūs tik koša kā, piemēram, Maskavas priekšpilsētai, Vecmīlgrāvim vai Bolderājai. Taču arī Pļavniekos reiz atradās īstas muižas. 1927. gada Rīgas plānā tādas minētas veselas trīs: Semana, Petrina un Zaļā muiža. Tās atradušās tagadējās Lubānas ielas apkārtnē. Tiesa, 1930. gada Rīgas kartē no muižām bija palikusi vairs tikai viena.


Pļavas un pulvera pagrabi

Senākas kartes šajā teritorijā norāda arī pulvera pagrabus. Tie atradušies vietā, kur mūsdienās krustojas Ilūkstes un Lubānas iela. Tolaik šī bija milzīga un vientuļa teritorija, un pagrabi te bija vienīgās būves. Vēsturnieki domā, ka laikā, kad ienaidnieks uzbrucis Rīgai, šeit glabājušies munīcijas krājumi.

Taču dzīvojamā rajona nosaukums saistīts ar gleznainām pļavām, kas zēlušas šajā vietā. No tām tad arī nāk nosaukums – Pļavnieki. Vispār pļavas kādreiz pletušās gandrīz vai līdz tagadējam pilsētas centram – ne velti viena no šķērsieliņām starp Matīsa un Lienes ielu ir nosaukta par Pļavas ielu. Pat slavenās Alberta ielas vietā vēl XIX gadsimta beigās atradušies sakņu dārzi.

Foto: no autora kolekcijas

Deputātu māja

1974. gadā Pļavnieki tika iekļauti Rīgas teritorijā, vienu daļu atstājot Stopiņu sastāvā. Jaunbūvju projektēšana te sākās 1980. gadā, savukārt pirmās mājas uzceltas 1985. gadā. Tās bija 602. sērijas deviņstāvu dzīvojamās ēkas. Lubānas ielā būvēja arī 16 un pat 18 stāvu ēkas. Viena no tām tautā joprojām tiek dēvēta par deputātu māju – 1990. gadā tur iemitinājās toreiz vēl LPSR Augstākās Padomes deputāti, kas bija atbraukuši uz galvaspilsētu pārstāvēt savas provinces.

Ak, komunikācijas!

Pieredzes bagāti arhitekti zina stāstīt, ka Pļavnieku projektos daudz uzmanības veltīts publiskajai apbūvei – ēku pirmos stāvus atvēlēja veikaliem, kafejnīcām un darbnīcām. Taču komunikācijas gan varētu vēlēties labākas. Šajā apkaimē tās tika ierīkotas pēc 1985. gada – tas bija Padomju Savienības sabrukuma periods, kad daudzas lietas tika sasteigtas pa roku galam. Šo trūkumu īpaši izjūt mūsdienu projektētāji un būvnieki, strādājot pie siltumtrašu modernizācijas vai plānojot kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas.

Foto: no autora kolekcijas

 

Krāsainā metāla drudža upuri

Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis raksta, ka Pļavniekos XX gadsimta 80. un 90. gados tika izvietotas vairākas interesantas skulptūras. „Krāsainā metāla drudža” laikā vairums no tām tika sapostītas, un līdz mūsu dienām pilnībā saglabājusies tikai viena – skulptūra „Uz skolu”, kas 1983. gadā atklāta pie 86. vidusskolas.

Foto: no autora kolekcijas

Apkaimes jaunais veidols

Mūsdienās apkaimē ir jaušams savs īpašais veidols, ko piešķir daudzie sporta laukumi un parki. Pagājušajā gadā Pļavnieku un Purvciema iedzīvotāju aktīvajai atpūtai Lielvārdes ielā pie 84. vidusskolas tika atklāts liels sporta komplekss. Vēl pirms tam šeit bija ierīkots parks. Salīdzinājumam – atpūtai un sportam izmantojamā teritorija Mežaparkā ir 40 hektāru, Lucavsalā – 13 hektāru, bet Pļavniekos kopējā parka teritorija aizņem veselus 25 hektārus, no kuriem seši atvēlēti sporta laukumam ar kalnu un zaļo zonu. Tas nozīmē, ka Pļavnieku un Purvciema iedzīvotājiem beidzot ir savs parks ar lielāko sporta un bērnu atrakciju laukumu Rīgā. 

Foto: no autora kolekcijas

Jūsu vārdā nosauks ielas...

Pļavnieki interesi raisa arī ar ielu nosaukumiem. Vienai no tām piešķirts Mstislava Keldiša vārds. Šis Rīgā dzimušais izcilais zinātnieks devis lielu ieguldījumu kosmisko aparātu izstrādē, gatavojot lidojumam Juriju Gagarinu. Cita iela nes zinātnieka un cilvēktiesību aktīvista Andreja Saharova vārdu. Apbrīnojami, ka XX gadsimta 40. un 50. gados abi šie cilvēki strādāja pie viena projekta, radot pasaulē jaudīgāko ieroci –  ūdeņraža jeb kodoltermisko bumbu. Lai arī vēlāk viņu ceļi šķīrās, abi iegājuši vēsturē kā izcilas un atzītas personības.

Varbūt šīs vēsturiskās personības kļūs par iedvesmu arī kādam Pļavnieku apkaimes iedzīvotājam paveikt ko visā pasaulē ievērojamu. Lai nākotnes ielas šajā apkaimē tiktu dēvētās viņa vārdā...

Iļja Dimenšteins

Kur un kā Viduslaiku Rīgā tika izpildīti nāvessodi?

Nezināmais par Rīgu: kā radās Mežaparks?

Vairāk interesanta par Rīgas vēsturi lasiet šeit