Nezināmais par Rīgu: kas atradās viesnīcas „Konventa sēta” vietā

30. Oktobris

Laukums pašā vecpilsētas sirdī, kur tagad atrodas izsmalcinātā viesnīca „Konventa sēta” ar savu gleznaino pagalmiņu, ir piedzīvojis gluži neticamas pārmaiņas. Kādreiz te bija pilsētas zināmākā vientuļnieku un nespējnieku patversme – izveidota 14. gadsimtā, patversme šeit darbojās veselus sešus gadsimtus!


Vecākā mūra ēka

Konventa sēta savieno Skārņu un Kalēju ielu, un dodoties pastaigā pa vecpilsētu, šajā centrālajā vietā iegriezīsies teju ikviens tūrists. Senatnīgajās ēkās darbojas mājīgas kafejnīcas, apmeklētājus gaida antikvariāti. Šeit ir saglabājies arī fragments no Rīgas vecākās mūra ēkas – Svētā Jāņa baznīcas, kuru 1202. gadā uzbūvēja Zobenbrāļu ordenis. Toreiz šeit atradās ordeņa pils, līdz 1330. gadā zobenbrāļi sāka būvēt jaunu pili Daugavas krastā, kur mūsdienās atrodas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rezidence. Savu iepriekšējo mājvietu ordenis toreiz atvēlēja klostera un trūcīgo ļaužu patversmes vajadzībām.

„Pelēkās māsas”

Sešu gadsimtu gaitā patversmes nosaukums ir vairākkārt mainījies – to dēvēja gan par „Pelēko māsu patversmi”, gan „Atraitņu patversmi”, gan „Kampenhauzena nabagmāju”. Klientūra gan vienmēr bija nemainīga: šeit tika aprūpētas vientuļas un spēkus zaudējušas sievietes. Par „Pelēko māsu patversmi” šo vietu 15. gadsimtā iesauca mūķeņu dēļ, kuras slimniekus devās aprūpēt savos pelēkajos klostera tērpos.

Pie vienas no ēkas sienām līdz mūsdienām ir saglabājusies akmens plāksne ar uzrakstu vācu valodā, kas vēsta: „Pelēko māsu patversme – 1488. gads”.

Bērni vecpilsētā, 20. gadsimta sākums.
Foto: no autora kolekcijas

Viena no interesantākajām patversmes ēkām, kas nonākusi līdz mūsdienām, ir tā dēvētais Ekes konvents Skārņu ielā 22. Ēka tika uzbūvēta 1435. gadā kā pilsētas naktspatversme, taču 1592. gadā ar pilsētas birģermeistara Nikolaja fon Ekes gādību to pārveidoja par patversmi atraitnēm. Ēkā vēl arvien ir saglabājies senais plānojums, kas izceļ tās lepnumu – divus pasakainus,  18. gadsimta beigās radītus portālus. Ēku grezno arī akmens bareljefs, kas fasādei piebūvēts 1618. gadā. Tajā ir redzama sieviete, kas nometusies ceļos pie Kristus kājām, lai nožēlotu grēkus.

Atraitnēm un novecojušām jaunkundzēm

Periodā, ko mēdz dēvēt par zviedru laikiem, daļu patversmes ēku pārbūvēja par noliktavām. Pati patversme gan netika slēgta – vēl 20. gadsimta sākumā tajā mitinājās 75 atraitnes un vecmeitas cienījamos gados. Pilsēta bez maksas nodrošināja viņām pajumti un veselības aprūpi, bet atsevišķs ikgadējais pabalsts bija paredzēts arī ēdienam un apģērbam.

Skārņu iela un Svētā Jāņa baznīca, 20. gadsimta 30. gadi.
Foto: no autora kolekcijas

Pārtikas bodīte un kurpnieka darbnīca

Atklātnē, kas izdota pirms Pirmā pasaules kara, ir redzams viens no iemīļotākajiem vecpilsētas sižetiem – līdzās patversmei un saimniecības noliktavām pagalmā darbojas pārtikas bodīte un kurpnieka darbnīca. Priekšplānā redzama J. Vulfa izkārtne un ar lupas palīdzību var izlasīt, ka bodītē tolaik piedāvāja iegādāties eļļu, krējumu, sieru un medu. Pie kurpnieka darbnīcas redzamā izkārtne informē, ka tur notiek apavu “mehāniskā ražošana”. Kurpniekmeistars Hermanis Tigulis šādi reklamēja savu amatu, jo viņš zābakus darināja pēc jaunākām tehnoloģijām – ar mehāniskām šujmašīnām, nevis ar roku un adatu, kā to kādreiz bija darījis viņa vectēvs.

Konventa sēta 20. gadsimta sākumā.
Foto: no autora kolekcijas

Pie bagātās kundzes

Pirmskara laiku pagalmos nereti stāvēja ormaņu pajūgi. Kāda senā fotogrāfijā ir pamanījies iekļūt arī viens no zirgiem.

Bet 20. gadsimta 30. gados šeit atradās dzīvojamās mājas un darbnīcas. Pēc kara Konventa sēta tika pārvērsta savdabīgā filmēšanas paviljonā, kur uzņēma daudzas Rīgas kinostudijas filmas. Viena no tām ir filma „Pie bagātās kundzes”. Šis 1969. gada lieliskais Leonīda Leimaņa kinodarbs ar atmiņā paliekošo Marģera Zariņa mūziku un nepārspējamo Eduarda Pāvula aktierspēli aizved skatītāju uz 30. gadu Rīgu. Ja kāds šo filmu vēl nav redzējis, noteikti iesaku noskatīties. Filmu var atrast arī tīmeklī.

Stūris pie Svētā Jāņa baznīcas, 20. gadsimta 30. gadi. Redzama ebreju košera pārtikas veikala izkārtne.
Foto: no autora kolekcijas

Senā pagalmiņa jaunā dzīve

1994. gadā tika sākta Konventa sētas rekonstrukcija, un pēc diviem gadiem šeit durvis vēra eleganta viesnīca. Nosaukums ir saglabājies tas pats senais – „Konventa sēta”. Apkaimē tagad ir ierīkotas mājīgas kafejnīcas, veikaliņi un pat Porcelāna muzejs. Šodien Konventa sēta ir viena no skaistākajām vietām mūsdienu Vecrīgā, bet Senais pagalmiņš, kas kādreiz bija pamatīgi nolaists, tagad ir pārvērties par vienu no mājīgākajiem galvaspilsētas stūrīšiem.

Iļja Dimenšteins