Nezināmais par Rīgu: kas agrāk atradies Esplanādes vietā?

25. Septembris

Vēstures hronikas liecina, ka Esplanādes vietā ir atradusies viena no pirmajām apmetnēm Rīgas teritorijā. Šajā vietā toreiz slējies Kubes kalns, kura pakājē tad arī apmetušies vendi. 1783. gadā kalns tika norakts, un tā vietā pavērās plašs klajums – tas ticis atvēlēts Rīgas garnizona karaspēkam, kas laukumu izmantoja mācībām un parādēm.


Rīgas Tērvete

Teritorija starp tagadējo Brīvības bulvāri un Krišjāņa Valdemāra ielu ap 19. gadsimta otro pusi bija kļuvusi par iecienītu atpūtas vietu pilsētniekiem. Vispirms šeit iestādīja aleju, taču tā bija paredzēta nevis pastaigām, bet gan izjādēm ar zirgiem – aristokrātiskie rīdzinieki bija pašā pilsētas centrā ierīkojuši sev īstu Tērvetes dabas parku...

Rīgas garnizona karaspēka parāde Esplanādē
Foto: no autora kolekcijas

Esplanādē – 40 paviljonu

1901. gadā par godu Rīgas 700 gadu jubilejai Esplanādē tika sarīkota grandioza izstāde. Šeit uzbūvēja 40 paviljonus, kuros savu produkciju demonstrēja visā Krievijas Impērijā pazīstami rūpniecības uzņēmumi – sākot no „Russo-Balt”, kas nodarbojās ar vagonu un automobiļu būvniecību, līdz gumijas izstrādājumu un autoriepu ražotājam „Provodņikam”. Krievijas Impērijas finanšu ministrs pēc izstādes apmeklējuma bija tādā sajūsmā, ka deva rīkojumu piešķirt pilsētai papildu līdzekļus, kurus cita starpā bija paredzēts novirzīt arī ostas attīstībai. Ministrs bija pārliecinājies – Rīgā ieguldītā nauda netiks velti izšķērdēta.

Pēc Bokslafa projekta

Vēl šodien viens no Esplanādes simboliem ir brīnišķīgā Mākslas akadēmijas ēka, kas 1904. gadā tika uzbūvēta Esplanādes malā pie Krišjāņa Valdemāra ielas. Pirmsākumos tā bija paredzēta vācu komercskolas vajadzībām, un darbus finansēja Rīgas Biržas komiteja, par projekta autoru piesaistot izcilo Rīgas arhitektu Vilhelmu Bokslafu. Starp citu, akadēmijas ēkā joprojām var apskatīt viņa pēcnāves masku. Bet Mākslas akadēmijas vēsture šajā ēkā sākās ar 1919. gadu.

Esplanādes greznums – Rīgas komercskola, tagadējā Mākslas akadēmija
Foto: no autora kolekcijas

Angļu pils Esplanādē

No ekskursiju vadītājiem ir nācies dzirdēt, ka šī ēka esot vien „pseidogotika”,  kārtējais stilizācijas piemērs. Tā patiešām ir ietērpta greznās, gotiskās formās, tomēr, pēc arhitektūras vēsturnieka Jāņa Krastiņa domām, izceļas ar novatorisku pieeju. Pašā ēkā ir saglabājušās 20. gadsimta sākumā gleznotas sienu freskas un jūgendstila formās ieturēts griestu gleznojums.

Mākslas akadēmijas ēka ir iemūžināta ne tikai daudzos Rīgai veltītos bukletos un fotoalbumos, bet arī kino. Padomju laikā uzņemtajā kulta detektīvfilmā „Šerloks Holmss un doktors Vatsons” šeit atradās angļu pils ar parku.

Skats uz Esplanādi 1911. gadā
Foto: no autora kolekcijas

Dievnams upes vietā

Arī Brīvības bulvāra pusē Esplanādi grezno ne mazāk grandioza celtne – Kristus Piedzimšanas katedrāle. Tās būvniecību uzsāka 1876. gadā, taču sākotnējā projektā nācās veikt korekcijas:  būvdarbu gaitā atklājās, ka senatnē šeit tecējusi upe, kas ieplūda pilsētas kanālā, tādēļ tika pieņemts lēmums ēkai izbūvēt dziļākus pamatus.

Un Dziesmu svētki…

Kolekcijā glabājas atklātnes, kurās Esplanāde redzama dažādos laikos: cara laikā, pirmskara laikā, padomju laikā... Spriežot pēc atklātnēm, pirms revolūcijas šeit bieži tika rīkotas parādes un skates. 20. gadsimta 30. gados prezidents Kārlis Ulmanis atjaunoja seno tradīciju, Esplanādi atvēlot armijas parādēm.

Dziesmu svētki Esplanādē 1931. gadā
Foto: no autora kolekcijas

Pirmskara laikā Esplanādē tika rīkotas arī rūpniecības un lauksaimniecības izstādes. Bet spilgta vēstures liecība saistās ar Dziesmu svētkiem – Esplanādē tie pirmoreiz norisinājās 1888. gadā, bet pēdējoreiz dziedātāji šeit pulcējās 1950. gadā.

Pilsētas vecākie iedzīvotāji atminas, ka īpaši jauka Esplanāde bijusi ziemā. Pirms kara tur atradušies labākie Ziemassvētku tirdziņi. Tajos bijuši gan karuseļi un šautuve, gan slidotava un eglīšu tirgotavas.

Varoņu aleja

Pēc kara parkā parādījās strūklakas, tika iestādītas jaunas puķudobes, mainījās arī nosaukums, Esplanādei kļūstot par Komunāru parku – 1919. gadā te tika apbedīti 27 komunāri. Ierīkoja arī varoņu aleju, kurā bija uzstādīti bronzas krūšutēli cīnītājiem par padomju varu. Bet 20. gadsimta 50. gados tika nolemts šeit uzstādīt Staļina pieminekli. Tēlnieki Aleksandra un Jānis Brieži, ieguvuši tiesības veidot monumentu, vienā no Centrāltirgus paviljoniem sāka darbu pie pasūtījuma. Darbs jau tuvojās beigām – ģipša formas bija atlietas, parkā fundaments gatavs, taču tad „visu tautu vadonis” nomira…

1965. gadā šajā vietā uzstādīja pieminekli Rainim, godinot Latvijas Tautas dzejnieka simtgadi.

Tagad Esplanāde ir viens no dzīvākajiem pilsētas parkiem. Tajā darbojas kafejnīcas, karuseļi, notiek gadatirgi un koncerti. Un tikai senās atklātnes glabā atmiņas par pavisam citādu Esplanādi – ar Rīgas aristokrātu izjādēm, rūpniecības sasniegumu izstādēm, karaspēku parādēm un Dziesmu svētkiem.

Iļja Dimenšteins

Lasiet arī:

Kas agrāk atradies viesnīcas "Latvija" vietā?

Kā mēra epidēmija iznīcināja viduslaiku Rīgu

Nezināmais par Rīgu: kur un kā senatnē apglabāti aizgājušie?