Nezināmais par Rīgu: kā radies un ar ko kļuvis slavens Zasulauks?

19. Septembris, 2017

Viens no Rīgas mazākajiem mikrorajoniem ir kļuvis par celmlauzi daudzās jomās. Šeit tika uzbūvēta pilsētas pirmā papīra manufaktūra, šeit dzīvoja idejas tēvs pilsētā pirmajai augstskolai, sauktai par Politehnikumu, šeit izgudroja cariskajā Krievijā pirmo aviācijas dzinēju un uzbūvēja vienu no pirmajiem lidaparātiem…


Zasumuiža

Savu nosaukumu Zasulauks ir aizguvis no Zasumuižas, kas kādreiz atradās tagadējā Botāniskā dārza apkaimē. Cara laikā šo rajonu dēvēja par Zasenhofu (vācu: Sassenhof). 18. gadsimtā par muižas īpašnieku kļuva latviešu uzņēmējs Jānis Šteinhauers, kurš savā īpašumā atvēra tolaik pilsētā pirmo papīrfabriku jeb manufaktūru. Tieši viņš padarīja šo apkaimi latviskāku, ieviešot Līgo svētku svinēšanas tradīciju.

Zasumuiža 18. gadsimtā
Foto: no autora kolekcijas

„Zasulauka drēbe” – karam ar Napoleonu

19. gadsimta sākumā Eiropu pārklāja šaujampulvera dūmi – bija sākušies Napoleona kari. Lai stātos pretim franču imperatoram, krievu armijai bija nepieciešami ne tikai ieroči, bet arī mundieri. Tādēļ Rīgas priekšpilsētas papīra manufaktūras vietā darbu sāka tekstilfabrika. Tiesa, par tās saimniekiem gan kļuva vācieši. Fabrikas vēsturē iegājis arī kāds kuriozs – armijas mundieriem paredzētais audums sākotnēji tika nokrāsots melnā krāsā. Vai spējat iedomāties karavīrus, kas būtu no galvas līdz kājām ieģērbti melnā? Nez, kas būtu noticis, ja audumu nepārkrāsotu? Varbūt ar tādiem formastērpiem vien būtu pieticis, lai aizbiedētu Napoleona armiju...

Vai palīdzēs prostitūtas?

Jaunajā tekstilfabrikā trūka strādnieču. Šai problēmai ātri tika izdomāts risinājums: 1810. gadā Rīgas ģenerālgubernators kņazs Repņins izdeva pavēli, liekot atbrīvot no cietumiem prostitūtas. Iecere gan līdz galam neizdevās, jo atbrīvotās dāmas pie ražošanas darbiem ilgi nebija noturamas. Tādēļ rūpnīcas darbaspēku galvenokārt  veidoja zemnieces, kuras bija pārcelušās uz dzīvi Rīgā. Kamēr vīriem lika ķerties pie ieročiem, tikmēr sievām deva atļauju pārcelties uz Rīgu.

Gaismas nesējs Kārlis Tīlo

Lielo tekstilfabriku darba duna Zasulauku piepildīja ne tikai cara laikā, bet arī Ulmaņa valdīšanas gados un padomju periodā. Viens no slavenākajiem 19. gadsimta rūpniekiem bija Kārlis Ādolfs Tīlo. Tieši viņš bija iniciators arī pilsētas pirmās augstskolas – Rīgas politehnikuma – dibināšanai, jo saprata, ka viņa uzņēmumiem nepieciešams kvalificēts personāls. 1851. gadā šī uzņēmēja fabrikā tika atvērta arī pilsētā pirmā skola strādniekiem. Vēlāk šādas „arodskolas” tika atvērtas teju katrā Rīgas rūpnīcā. Bet Tīlo paveica vēl vairāk – Zasenhofā iekārtoja skolu strādnieku bērniem, atvēra svētdienas skolu viņu vecākiem un nodibināja bibliotēku visiem apkaimes iedzīvotājiem.

Pirmais aviācijas dzinējs

Tagadējais mikrorajons Šampētera ielā glabā atmiņas no aviācijas vēstures – šeit joprojām atrodamas rūpnīcas „Motors” ēkas. Tieši šajā rūpnīcā 1910. gadā tika izgatavots cariskajā Krievijā pirmais aviācijas dzinējs un konstruēti pirmie lidaparāti. Lidošanas interesenti rūpnīcas teritorijā varēja arī apgūt pilotāžas mākslu no pirmās krievu lidotājas – aviatores Lidijas Zverevas. Viņa pati debesīs cēlās no hipodroma, kas atradās turpat netālu – tagadējā Imantas daļā, kas tolaik vēl bija piederīga Zolitūdei.

Rūpnīca „Motors”
Foto: no autora kolekcijas

Par „Motora” direktoru kļuva Teodors Kaleps, pēc tautības igaunis. Daudzi viņu uzskatīja par īstu veiksmes lutekli. Būdams pasta priekšnieka dēls, kurš bērnībā strādājis par izsūtāmo pasta stacijā, viņam bija paveicies kļūt par rūpnīcas līdzīpašnieku! Taču tā varēja domāt tikai tie, kas viņu personīgi nepazina. Patiesībā ar veiksmi igauņa panākumiem bija maz sakara. Kaleps visu bija sasniedzis pats saviem spēkiem, ieguldot milzīgu enerģiju un talantu. Viņš ar izcilību absolvēja Rīgas politehnisko institūtu un jau trīsdesmit gadu vecumā tika uzaicināts kļūt par rūpnīcas „Motors” vadītāju. Turklāt, savas daļas uzņēmuma kapitālā viņš nevis izpirka, bet saņēma no partneriem kā novērtējumu par rūpnīcas izaugsmē ieguldītajām prāta spējām.

Teodors Kaleps
Foto: no autora kolekcijas

Un Smiļģis būvēja lidmašīnas…

Tolaik ārvalstīs lidaparāti tika montēti nelielās darbnīcās gandrīz vai amatieru hobija līmenī. Kaleps nolēma izveidot respektablu ražotni, kur visas detaļas un agregāti tiktu izgatavoti uz vietas. Sava sapņa īstenošanai enerģiskais igaunis piesaistīja pilsētas labākos inženierus un talantīgākos studentus. Starp viņa palīgiem bija arī politehnikuma students Fridrihs Canders, kurš vēlāk kļuva par vienu no raķešbūves pionieriem, profesori Pfūls un Klarks, inženieris Leitners un arī mehāniķis Eduards Smiļģis! Jā, tas pats Smiļģis, kurš iegājis vēsturē kā latviešu teātra mākslas pamatlicējs un viens no izcilākajiem latviešu režisoriem. Tam varētu būt grūti noticēt, bet savu karjeru Smiļģis sāka aviācijas rūpnīcā. 

1913. gada 26. aprīlī, tuberkulozes pieveikts, Kaleps šķīrās no dzīves vien 47 gadu vecumā. Un tikai sešas dienas vēlāk no Pēterburgas pienāca ziņa, ka „Motors” ir saņēmis pirmo lielo pasūtījumu.

Mūsdienās Rīgas debesis ik dienu šķērso desmitiem modernu lidmašīnu, kurām vairs nav nekā kopīga ar tiem koka lidaparātiem, kādus reiz konstruēja Kaleps. Tomēr lūkojoties debesīs, ir vērts atcerēties arī viņu – vienu no mūsu zemes izcilajām personībām, kas sapņoja ar savu talantu padarīt cilvēci nedaudz laimīgāku

Tā nav parasta stacija

Starp Zasulauka pagātnes pieminekļiem jāpiemin arī dzelzceļa stacija. Tā ir vairāk nekā gadsimtu veca – uzbūvēta 1912. gadā. Kādreiz tās vietā slējās koka būve, kas kalpoja par staciju 1873. gadā izveidotajai Rīgas–Bolderājas dzelzceļa līnijai. Četrus gadus vēlāk no šejienes sāka kursēt arī vilcieni uz Rīgas jūrmalu.

Vecā kļava

Mūsdienās Zasulauka apkārtne ir pazīstama arī ar Botānisko dārzu. Tas nav gan nav nekāds jaunievedums, jo tika atvērts jau 1922. gadā. Tiesa gan, sākotnēji dārzs atradās Dreiliņos, taču pēc četriem gadiem pilsētas tēvi izpirka daļu zemes bijušās Zasumuižas teritorijā un dārzu pārcēla uz šejieni.

Botāniskais dārzs 20. gadsimta 20. gados
Foto: no autora kolekcijas

Savukārt Kuldīgas ielā kādas mājas pagalmā var apskatīt Rīgas vecāko kļavu, kuras stumbra apkārtmērs ir 5,5 metri. Starp citu, tieši līdzās šim kokam savulaik atradās Tīlo pirmā tekstilfabrika. Tas nozīmē, ka vecā kļava ir dzīva lieciniece laikiem, kad šeit vēl kūsāja fabrikas dzīvība.

No Zasulauka līdz VEF – 12 minūtēs

Un vēl kāda interesanta piezīme: kad pagājušā gadsimta 80. gados plānoja būvēt Rīgā pirmo metro līniju, tai vajadzēja savienot Zasulauku ar VEF. Šo attālumu pazemes vilciens būtu šķērsojis 12 minūtēs.

Iļja Dimenšteins