Nezināmais par Rīgu: kā britu sers kļuva par pilsētas mēru?

15. Novembris, 2017

Latvieši un vācieši viņu sauca par Georgu, krievi par Georgiju Ivanoviču, bet viņa īstais vārds bija Džordžs – Džordžs Armitsteds. Šim angļu džentlmenim bija lemts kļūt par pirmo Rīgas pilsētas galvu 20. gadsimtā no 1901.gada līdz 1912.gadam. 


Kā liecina skrupulozi vēsturnieku aprēķini, Armitsteds pilsētas vadītāja amatu ieņēma 11 gadus, sešus mēnešus un 10 dienas. Jāpiezīmē, ka viņa personība rada interesi ne tikai šajā pusē neierastās nacionālās piederības dēļ. Vēl interesantāk ir tas, ka angliskās izcelsmes mērs pilsētā paveica tik daudz, cik līdz tam nebija spējis neviens cits pilsētas vadītājs. Tieši Armitsteda laikā Rīga ieņēma savu vietu starp citām vadošajām Krievijas un Eiropas pilsētām.

Džordžs Armitsteds (foto no arhīva).
Foto: no autora kolekcijas

Piecas Rīgas Armitstedu paaudzes

Vēsturē nav atrodami dati par to, cik daudz angļu dzīvojuši Rīgā 19. gadsimtā. Taču skaidri zināms, ka Armitstedu ģimene šeit bija pārstāvēta piecās paaudzēs. Bijušā mēra vectēvs, kuru arī sauca par Džordžu, Rīgā bija ieradies 1812. gadā ar angļu kuģi no Jorkšīras.

Veiksmīgās laulības

Džordžam senioram Rīga iepatikās vairāk nekā dzimtā Jorkšīra. Viņš nolēma te palikt – atvēra savu uzņēmumu un sāka nodarboties ar koku eksportu. Jau 1815. gadā viņu uzņēma Melngalvju namā, kas liecina par to, ka uzņēmējdarbība bijusi veiksmīga. Taču vēl nozīmīgāku lomu sabiedrībā viņam piešķīra veiksmīgās laulības. Armitsteds salaulājās ar vienu no bagātākajām līgavām pilsētā – Emmu fon Jakobu. Viņu kopdzīve bija laimīga, un ievērojamais angļu-vācu pāris tika svētīts ar astoņiem bērniem.

Kam Vāgners pasniedza mūzikas stundas

Interesanti, ka Mārstaļu ielas 19. namā, kur dzīvoja Armitstedi, nereti iegriezās tolaik vēl mazpazīstamais komponists un Rīgas pilsētas teātra diriģents Rihards Vāgners. Viņš Armitstedu ģimenes meitām pasniedza mūzikas stundas.

Mārstaļu iela, kurā dzīvoja Armitsteds.
Foto: no autora kolekcijas

Tēvi un vectēvi

Nākamā galvaspilsētas mēra tēvs sekoja sava vectēva pēdās. Viņš kļuva par veiksmīgu uzņēmēju, vairojot tēva kapitālu un kļūstot par zāģētavas un parketa fabrikas īpašnieku. Ar viņa līdzdalību tika atvērta Rīgas papīrfabrika, uzbūvēta dzelzceļa līnija Dinaburga (Daugavpils) –Vitebska. Viņš ziedoja arī pamatsummu Anglikāņu baznīcas būvniecībai Rīgā, kuru pabeidza 1859. gadā.

Dieva dots saimnieks

Nākamais pilsētas galva piedzima 1847. gada 27. oktobrī. Līdz kļūšanai par mēru, viņš nebija piedalījies nekādās politiskajās aktivitātēs, taču ļoti aktīvi darbojās saimnieciskajā sfērā. Pēc Rīgas politehnikuma beigšanas Armitsteds turpināja studijas Cīrihes un Oksfordas universitātēs. Vēlāk viņš piedalījās Smoļenskas–Brjanskas dzelzceļa līnijas izbūvē kā inženieris, un vadīja ķieģeļu rūpnīcu Volgundē, kā arī Slokas celulozes fabriku. Pēdējais civilais amats, kuru Armitsteds ieņēma pirms ievēlēšanas par pilsētas mēru, bija direktors Dinaburgas–Vitebskas dzelzceļa līnijā.

Krievu teātris (tagad Nacionālais teātris).
Foto: no autora kolekcijas

Baltās un melnās bumbiņas

Džordžu Armitstedu par pilsētas mēru ievēlēja 1901. gada 7. maijā. Interesanti, ka tolaik domnieki balsoja, izmantojot bumbiņas. „Par” – baltas bumbiņas, „pret” – melnas. Par angli tika saskaitītas 67 baltās bumbiņas, pret – tikai 3.

Rīgas pilsētas slimnīca (tagad Rīgas 1. slimnīca).
Foto: no autora kolekcijas

Un pirmais elektriskais tramvajs

Armitsteda 11 gadu laikā Rīgā paveikto uzskaitīt nemaz nav iespējams. Minēšu tikai galvenos viņa darbības veikumus: sāka kursēt pirmais elektriskais tramvajs, kas nomainīja zirgu tramvaju, tika uzbūvēta Rīgas 1. pilsētas slimnīca, Krievu teātris (tagadējais Nacionālais teātris), Mākslas muzejs, atklāts Zooloģiskais dārzs, tika modernizēta ūdensapgāde un kanalizācija, rekonstruēts Strēlnieku dārzs (tagad Kronvalda parks) un Pils laukums, tika sākta Ķeizarmeža (Mežaparka) apbūve...

Pirmie elektriskie tramvaji Aleksandra bulvārī.
Foto: no autora kolekcijas

Uz darbu – ar sabiedrisko transportu

Armitsteds pilsētas vajadzībām naudu nežēloja, taču pret ierēdniecības interesēm gan izturējās ar lielu taupību. Viņa laikā tā arī netika uzcelta jauna Rīgas domes ēka, ko ierēdņi neatlaidīgi centās panākt, un Rīgas kungiem nācās darboties pagalam pieticīgā namā Vāgnera ielā 5. Turklāt, pilsētas galvam pat nebija pašam savas zirgu ekipāžas – uz darbu viņš brauca ar tramvaju.

Ko teica Nikolajs II

Kad Nikolajs II 1910. gadā apmeklēja Rīgu, viņš Armitstedam norādīja, ka pilsēta ieekonomējusi daudz naudas un to var minēt par piemēru citām impērijas pilsētām. Uz to anglis esot atbildējis: „Pie viena kā piemēru miniet arī rīdzinieku garu.”

Strēlnieku dārzs (tagad Kronvalda parks).
Foto: no autora kolekcijas

Sanktpēterburga – labi, bet Rīga – labāk

Monarhu pārsteidza Rīgas panākumi, un pēc diviem gadiem viņš Armitstedam piedāvāja valsts galvaspilsētas Sanktpēterburgas mēra krēslu. Anglis atteicās. Tolaik viņš jau cieta no smagas slimības. Atlabt nelīdzēja arī ārstēšanās ārzemēs, un 1912. gada 21. novembrī Armitsteds mira.

Piemiņas plāksne un piemineklis

Par nopelniem pilsētas labā Armitstedam vēl viņa dzīves laikā tika piešķirts Rīgas goda pilsoņa nosaukums, bet pēc nāves tika nolemts domē izvietot viņa portretu. Mūsdienās pie nama Mārstaļu ielā 19, kur dzīvojušas piecas Armitstedu paaudzes, ir atklāta memoriālā plāksne, bet skvērā pie kanāla – piemineklis Rīgas mēram un viņa dzīvesbiedrei.

Villa Ķeizarmežā (Mežaparkā).
Foto: no autora kolekcijas

…Mēra mantinieki Rīgu atstāja 1919. gadā. Tā gada pavasarī Rīgā bojā gāja Armitsteda vienīgais dēls Sesils. Viņu nošāva kā bijušā pilsētas galvas dēlu. Mēra sieva un vedekla ar bērniem paslēpās pie paziņām. Pēc tam viņām izdevās aizbēgt no valsts, ko daudzus gadu desmitus bija uzskatījušas par savu dzimteni.

Iļja Dimenšteins

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm

Šīs mājaslapas pārzinis ir nodibinājums “Riga.lv”. Lietojot šo mājaslapu, Jums ir iespēja pieņemt mājaslapas sīkdatņu izveidošanu un iespēja attiekties no mājaslapas sīkdatņu izveidošanas (ja vien Jūsu pārlūkprogramma nav iestatīta nepieņemt sīkdatnes). Jums jāņem vērā, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija par mājaslapas veidotajām sīkdatnēm apskatāma šeit.

Sīkdatnes šajā mājaslapā var viegli akceptēt vai noraidīt, izvēloties vienu no šīm saitēm.

Uzzināt vairāk