Nezināmā Rīga: no Kārļa ielas par 13. janvāra ielu

16. Decembris, 2019

Lai arī 13. janvāra iela nav gluži iecienītākā vieta tūristu eksursijām, tomēr šeit varētu uzzināt gana daudz interesantu stāstu. Šo ielu izveidoja virs aizbērtās Rīdzenes upes gultnes – saskaņā ar pētnieku pieņēmumiem, tieši no upes ir cēlies Rīgas pilsētas nosaukums. Vēl šajā ielā ir mitinājies Rīgas melnā balzama „tēvs” aptiekārs Ābrahams Kunce.


Par godu Kārļa vārtiem

Ielu virs aizbērtās upes gultnes izveidoja 17. un 18. gadsimta mijā, un tās pirmais nosaukums bija Kārļa iela. Tas bija saistīts ar Kārļa vārtiem, kas atradās iepretim tagadējai Alksnāja ielai. Vārti veidoja daļu no Rīgas aizsardzības sistēmas, un pa tiem pilsētā varēja iekļūt no Maskavas forštates puses. Turpat stiepās arī aizsargvaļņi – kad 19. gadsimta 60. gados tos nojauca, līdz ar vaļņiem no pilsētas ainavas pazuda arī Kārļa vārti. 

Rīgas Tukuma stacija

19. gadsimta beigu atklātnes liecina, ka tolaik Kārļa ielā valdīja rosīga pajūgu un gājēju kustība. Šeit atradās pilsētas otrā nozīmīgākā dzelzceļa stacija – Rīga 2 jeb Tukuma stacija. To atklāja 1873. gadā ar vilcienu līniju uz Bolderāju. Četrus gadus vēlāk no šejienes jau varēja aizbraukt arī uz Rīgas jūrmalu un Tukumu, bet pēc tam – pat uz Berlīni.

Rīgas Tukuma stacija
Foto: no autora kolekcijas

Paciņas – tieši no stacijas

Kolekcijā ir kāda interesanta atklātne, kurā attēlota šī stacija. Tās priekšā nebija stacijas laukuma, tādēļ pasažieri nokāpa trepēm no uzbēruma un uzreiz nokļuva stāvvietā, kur pulcējās tālaika vieglie un smagie „taksometri” − važoņi un smagie ormaņi. Vienkāršākie ļaudis tikmēr devās tālāk uz tramvaja pieturu. Senā dzelzceļa uzziņu grāmatā par šo staciju ir rakstīts: „Tā ir gara mūra ēka. Tajā ir zāle pirmās klases pasažieriem, glabāšanas kameras, telegrāfs un bufete”. No stacijas noliktavas varēja arī nosūtīt paciņas. Tukuma stacijas mūžs nebija ilgs. To slēdza pirms Pirmā pasaules kara, kad visu pasažieru satiksmi pārvirzīja uz pilsētas galveno dzelzceļa artēriju – Rīga 1 jeb Dinaburgas staciju.

Tramvajs Kārļa ielā 1910. gadā
Foto: no autora kolekcijas

Demonstrantu piemiņai

Ielas tagadējais nosaukums – 13. janvāra iela – tika piešķirts 1930. gadā. Sociāldemokrāti, kas tolaik pilsētas un valsts dzīvē ieņēma visnotaļ svarīgu lomu, nolēma iemūžināt 1905. gada 13. janvārī nošauto demonstrantu piemiņu. Toreiz demonstrantu pūlis mēģināja pa Kārļa ielu un krastmalu nokļūt gubernatora pilī, taču ielas galā pie Daugavas viņus sagaidīja kareivji ar šāvieniem. Šajā traģiskajā apšaudē dzīvības zaudēja 70 cilvēku, un vēl 200 tika ievainoti. 1930. gadā, kad ielai piešķīra nosaukumu, tika pieminēta asiņaino notikumu 25. gadskārta.

Neuzceltais piemineklis Ulmanim

Prezidents Kārlis Ulmanis, kurš valsts vadībā stājās četrus gadus vēlāk, neatjaunoja ielas agrāko nosaukumu, kaut arī daži glaimotāji bija ierosinājuši ielu pārdēvēt par Kārļa prospektu, izbūvējot  pie Daugavas pat veselu Kārļa laukumu. Saskaņā ar šo ieceri ielas galā būtu atradies Ulmaņa piemineklis – lai Rīgas viesi uzreiz pamanītu valsts prezidenta statuju!

Kārļa iela 1910. gadā
Foto: no autora kolekcijas

Ak, šis sērūdeņradis!

Plāns paredzēja arī ielas abās pusēs uzbūvēt varenas desmitstāvu ēkas. Būvniecība tika sākta Vaļņu ielas pusē, izrokot būvbedri, kurā vajadzēja likt pamatus jaunā projekta pirmajai ēkai – Pasta krājbankai. Taču radās neparedzēti sarežģījumi. Kad būvbedre bija izrakta, no zemes izšāvās ūdens strūklaka, kas izplatīja nelabu smaku. Pārbaudītais ūdens paraugs apliecināja, ka pazemē atrodas sērūdeņraža avots – līdzīgs tiem, kādi ir Baldonē. Darbi tika apturēti, nolemjot kādreiz šajā vietā būvēt balneoloģijas iestādi. Taču šie plāni nekad nerealizējās, un vēlāk te iekārtoja skvēru.

Kur uz otru pusi griezās autobusi

Savu tagadējo veidolu iela ieguva pagājušā gadsimta 60. gados, kad pēc vērienīgas rekonstrukcijas kanālmalā tika uzbūvēta autoosta. Līdz tam – visu pēckara laiku – autobusi riņķi meta apmēram tur, kur tagad ir pazemes gājēju tuneļi. Ļoti iespējams, ka šo apkaimi atkal gaida jaunas pārmaiņas – šoreiz saistītas ar dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvniecību un autoostas modernizācijas plāniem.

Skats uz 13. janvāra ielu 20. gadsimta 60. gados, kad blakus tika sākta autoostas būvniecība
Foto: no autora kolekcijas

Laborants Ābrahams Kunce

Varbūt kādreiz blakus 13. janvāra ielai parādīsies arī piemineklis Rīgas melnā balzama radītājam Ābrahamam Kuncem. Alberta laukums ielas galā būtu vispiemērotākā vieta šādam projektam.

1752. gadā laikraksts „Rigische Anzeigen” dažādos veidos reklamēja jauno dzērienu, ziņojot, ka „to var iegādāties pie laboranta Ābrahama Kunces, kurš dzīvo Rīgā, pie Kārļa vārtiem...”.

Starp citu, par Rīgas melnā balzama „tēva” dzimšanas vietu informācijas nav. Iespējams, ka viņš bijis rīdzinieks, taču varētu būt arī ieceļotājs no Vācijas. Skaidru ziņu nav arī par šī vīra tautību. Tiek pieņemts, ka viņš varēja būt vai nu vācietis, vai ebrejs. Tolaik ebrejiem bija aizliegts mitināties pilsētas teritorijā, tādēļ apķērīgais vīrs dzīvoja pie aizsargmūra vārtiem, bet tirgojās vārtu otrā pusē. Mūsdienās to varētu saukt par ofšoru – par tirdzniecību ārpus pilsētas robežām nebija jāmaksā nodokļi…

Iļja Dimenšteins