Nepārkāpt likumu: kas jāzina ikvienam rīdziniekam, kuram ir suns

25. Novembris

Krāsainais rudens jau beidzies, diennakts gaišais laiks kļūst arvien īsāks. Vēl nedaudz dienu, līdz iestāsies kalendārā ziema, un būs arvien mazāk iespēju pastaigām ar savu mājas mīluli dienas gaišajā laikā. Patlaban Rīgā ir pieci oficiāli suņu laukumi, kuros ieeja ir atvērta visu diennakti. Bet pastaigas ir tikai viens no suņa īpašnieka pienākumiem. Portāls “Rīga.lv” rīdziniekiem atgādina par svarīgākajiem suņu turēšanas noteikumiem galvaspilsētā.


Dzīvnieka reģistrācija, suņa turēšanas nodeva un žetons

Tiklīdz ģimenē parādās suns, tas jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra (LDC) vienotajā datubāzē. Bet pirms tam ir jāimplantē sunim mikroshēma ar unikālu numuru. Graudu lieluma ierīci, izmantojot īpašu šļirci, veterinārārsts implantē zem ādas pie dzīvnieka kakla. Procedūra ir ātra, nav traumatiska, praktiski nesāpīga un tiek izmantota visā pasaulē. Aptuvenās mikročipēšanas izmaksas ir 15‒20 eiro.

Foto: Riga.lv

Kopā ar dzīvnieku mikročipēšanu parasti tiek veiktas arī vakcinācijas un tiek izsniegta Eiropas parauga mājas dzīvnieka (vakcinācijas) pase.

Suņiem obligātā vakcinācija ir tikai pret trakumsērgu. Visu pārējo vakcināciju nepieciešamību īpašnieks pārrunā ar veterinārārstu.

Pēc tam LDC sistēmā tiek ievadīts mikroshēmas numurs un dati par dzīvnieka īpašnieku. To var izdarīt katrs pats (suņa reģistrācijas izmaksas ir 3,50 eiro), izmantojot šo saiti ar detalizētiem norādījumiem, vai arī lūgt to izdarīt veterinārārstam.

Mikroshēma dzīvniekam ir kā personas kods. Pēc veiksmīgas reģistrēšanās sistēmā mikroshēmas numuram tiks piesaistīta visa kontaktinformācija par mājdzīvnieka īpašnieku (vārds, uzvārds, tālruņa numurs un adrese). Ja dzīvnieks pazūd un nonāk klīnikā vai patversmē vai ar to ir noticis kāds nelaimes gadījums, īpašnieks par to ātri uzzina. Tas ir noderīgi arī klaiņojošu dzīvnieku gadījumā: nav mikroshēmas – tātad nav saimnieka.

Kopš 2017. gada 1. janvāra visiem suņiem Latvijā, kuri ir vecāki par sešiem mēnešiem, ir jābūt mikroshēmai!

Par to, kā pareizi reģistrēt suni, skatīt Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība.

Rīgā par katru suni, kurš sasniedzis sešu mēnešu vecumu, neatkarīgi no tā lieluma ir jāmaksā suņa turēšanas nodeva 10 eiro gadā (samaksā jāveic līdz 1. martam). Nodeva jāmaksā katru gadu visa suņa mūža garumā. Par suni, kurš sešu mēnešu vecumu sasniedz kalendārā gada otrajā pusē un par kuru nav samaksāta suņa turēšanas nodeva par kārtējo gadu, attiecīgajā gadā ir jāmaksā 50% no suņa turēšanas nodevas.

No suņa turēšanas nodevas ir atbrīvoti 1. un 2. grupas invalīdi, personas ar 3. grupas redzes vai dzirdes invaliditāti, valsts vai pašvaldības iestādes, kurās tiek audzēti dienesta suņi. Savukārt 50% atlaide tiek piešķirta sterilizēto dzīvnieku īpašniekiem un suņiem, kuru reģistrētais īpašnieks ir pensionārs.

Samaksājot nodevu (vai uzrādot dokumentu, kas apliecina, ka persona ir atbrīvota no nodokļiem vai tai ir atvieglojumi) un uzrādot suņa vakcinācijas apliecību (suņa pasi), kurā ir atzīme par suņa vakcināciju pret trakumsērgu, suņa īpašnieks no sertificēta veterinārārsta saņem bezmaksas ikgadējo suņa turēšanas žetonu.

Foto: Riga.lv

Šo metāla žetonu var piestiprināt pie suņa kaklasiksnas/pavadas vai, piemēram, pie mājas atslēgu saišķa. Lai nepieciešamības gadījumā var to nekavējoties uzrādīt atbildīgajām amatpersonām (Rīgas pašvaldības policijas vai Administratīvās inspekcijas darbiniekiem).

Piezīme: suņa turēšanas žetons nav obligāts. Pēc nodevas samaksas suņu īpašnieks var izvēlēties – doties pie veterinārārsta un saņemt žetonu vai būt gatavam pastaigu laikā uzrādīt dokumentus, kas apliecina, ka nodeva ir samaksāta un suns ir vakcinēts.

Daudzus interesē jautājums: kur tiek iztērēti līdzekļi, kas tiek saņemti kā nodevas maksājums par suni. Par šo naudu tiek ķerti un sterilizēti klaiņojošie suņi, tiek izveidoti, uzturēti un laboti suņu pastaigas laukumi un to inventārs, tiek nodrošināta tīrība dzīvnieku pastaigu vietās, tiek iepirkti mikroshēmu skeneri un izgatavoti žetoni.

Normatīvais akts, kas galvaspilsētā regulē nodevas apmēru un suņa reģistrācijas procedūras uzraudzību.

Tīrs ūdens, pārtika un... silts apģērbs (ja nepieciešams)

Suņu turēšanu regulē Dzīvnieku aizsardzības likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 266 (2006. gada 4. aprīlis) “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”.

Suņa īpašniekam ir pienākums rūpēties par pareizu dzīvnieka turēšanu, tā barošanu atbilstoši šķirnei un fizioloģiskajām īpašībām, kā arī nodrošināt tam vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni.

Īpašniekam ir jārūpējas par dzīvnieku, tā veselību, jāsargā no traumām, nedrīkst pieļaut sliktu izturēšanos pret suni un antisanitārus apstākļus. Dažreiz cilvēki domā, ka ir pietiekami, ja tikai pabaro dzīvnieku. Bet mājas mīlulim ir nepieciešams arī kontakts ar cilvēkiem. Ja suns nepārtraukti rej vai kauc, tad nebrīnieties, ja kaimiņi ziņos atbildīgajām iestādēm. Suņu turēšanas noteikumu ievērošanu uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Tuvojas aukstais laiks. Neaizmirstiet, ka gludspalvaino (bez siltās pavilnas), kā arī mazo un dekoratīvo šķirņu suņiem aukstā laikā patiešām salst. Gādājiet par siltumu dzīvniekam atbilstoši laikapstākļiem!

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Vismaz pusstundas pastaiga un savākt fekālijas!

Sunim, tāpat kā cilvēkam, normālai dzīvei ir nepieciešamas kustības. Tāpēc īpašniekam ir pienākums nodrošināt saviem mājdzīvniekiem arī fiziskās aktivitātes.

Foto: Riga.lv

Ja pastaigu iespējas ir ierobežotas, dzīvniekam vajadzētu būt pietiekami daudz vietas ikdienā. Ir bezatbildīgi īpašnieki, kuri sava slinkuma dēļ izlaiž suņus nokārtot dabiskās vajadzības tieši uz balkona vai lodžijas. To ir aizliegts darīt, arī izmitināt istabas dzīvnieku uz mājas balkona vai lodžijas nedrīkst. Visi šie pienākumi attiecas arī uz tiem, kuriem īpašnieks ir uzticējis dzīvnieku uz kādu laiku.

Suņi – gan tie, kas tiek turēti mājās, gan tie, kas ir piesieti pavadā vai ķēdē ārā, – jāved pastaigā katru dienu vismaz 30 minūtes. Istabas suņi – divas reizes dienā, āra suņi – vienreiz. Dzīvnieku pastaigā drīkst vest tikai tā persona, kas spēj nodrošināt, ka mājdzīvnieks neapdraud citus cilvēkus un dzīvniekus.

Likums skaidri nosaka – mājdzīvnieka īpašniekiem ir jāsavāc pastaigu laikā atstātie ekskrementi!

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Tiem, kas piesien suņus sabiedriskā vietā (pie ieejas veikalā, aptiekā utt.), jāzina, ka tas ir atļauts tikai uz īsu laiku. Turklāt suns šajā laikā nedrīkst traucēt gājējiem un transporta līdzekļiem, apdraudēt cilvēku un citu dzīvnieku drošību. Pavadas garums nedrīkst būt garāks par metru. Suņu pārvadāšana pārtikas preču groziņos vai ratiņos veikalos nav regulēta ar likumu. Tomēr, ja veikala apsargi aizrāda suņa īpašniekam, tas nozīmē, ka saskaņā ar iestādes iekšējo kārtību to nedrīkst darīt.

Pastaigu vietā ar pavadu un bez tās

Rīgā laikā no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00 ir AIZLIEGTS vest pastaigā suni bez pavadas publiskajos apstādījumos un zaļajā zonā (ieskaitot pilsētas parkus), izņemot speciāli šim nolūkam ierīkotas un norobežotas teritorijas un oficiālos mežaparkus.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Rīgas mežaparku saraksts, kur ir ATĻAUTS vest pastaigā dzīvnieku bez pavadas (sunim jābūt īpašnieka uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, lai īpašnieks spētu kontrolēt dzīvnieka rīcību):

  • Bolderājas mežaparks
  • Kleistu mežaparks
  • Imantas mežaparks
  • Anniņmuižas mežaparks
  • Mežaparks
  • Biķernieku mežaparks
  • Šmerļa mežaparks
  • Ulbrokas mežaparks
  • Juglas mežaparks
  • Bābelītes mežaparks

Foto: Riga.lv

Izņēmums ir aprīkotas atpūtas vietas cilvēkiem un oficiālās pludmales meža zonā.   

SVARĪGI! Jebkurā diennakts laikā ir aizliegts staigāt ar suni vietās, kas paredzētas bērniem un sporta aktivitātēm (rotaļu laukumi un sporta laukumi, izklaides vietas, skolu stadioni un nožogotas vietas pie bērnudārziem).

Foto: Riga.lv

Aizliegts arī vest dzīvniekus uz oficiālām vietām, kas paredzētas peldēšanai un marķētas ar atbilstošu zīmi “Pludmale”. Pat, ja suns ietilpst jūsu kabatā vai jūs to nēsājat azotē, – ieeja oficiālajā pludmalē ar mājdzīvnieku ir liegta.

Šīs prasības ir noteiktas Rīgas domes noteikumos Nr. 80 “Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” (2007. gada 19. jūnijs). To ievērošanu uzrauga Rīgas pašvaldības policija (telefons policijas izsaukšanai – 110).

Par uzpurni

Latvijā uzpurņa lietošana sunim ir īpašnieka brīva izvēle, nevis obligāts noteikums.

Foto: Riga.lv

Saskaņā ar likumu uzpurnis ir nepieciešams tikai trīs gadījumos:

  • suns ir oficiāli atzīts par bīstamu, tas ir, jau ir noticis kāds precedents un suns ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra Bīstamo suņu reģistrā (to regulē īpaši Ministru kabineta noteikumi Nr. 428);
  • suni pārvadā ar sabiedrisko transportu. Uzpurni var neizmantot, ja dzīvnieks atrodas īpašā somā, būrī vai konteinerā;
  • suns atrodas dabas parkā “Piejūra”, kas ietver Rīgas, Carnikavas un Saulkrastu piekrastes teritorijas.

Bīstamiem suņiem jābūt īpašai sarkanai lentei

Eksperti apgalvo, ka nav bīstamu šķirņu. Agresīva izturēšanās ir individuāla iezīme, tā ir atkarīga no iedzimtības, audzināšanas, dzīves un citiem apstākļiem. Ja suns apdraud cilvēku vai citus dzīvniekus, Pārtikas un veterinārais dienests to var atzīt par bīstamu. Bīstamo suņu reģistru veido un uztur Lauksaimniecības datu centrs. Ņemot vērā to, ka bīstami suņi var pazust vai nomirt, par ko PVD netiek informēts, visi dati par šādu suņu skaitu jāprecizē, tieši sazinoties ar reģistru.

Incidenta gadījumā pēc cietušā vai policijas pieprasījuma PVD izveido komisiju, kuras sastāvā iekļauj divus speciālistus kinologus un veterinārārstu. Komisijas locekļi izvērtē suņa uzvedību. Katru gadu vidēji tiek izskatīta pāris desmitu suņu uzvedība, bet tikai daži no tiem tiek atzīti par bīstamiem (parasti ne vairāk kā pieci suņi gadā).

Bīstama suņa īpašniekam ir pienākums to turēt īpašā veidā. Proti, turēt nožogotās vietās, vest pastaigā ar pavadu, kas nepārsniedz 1,5 metrus, un uzpurnī ar slēgtu purna daļu. Dzīvniekam jābūt izturīgai kaklasiksnai un sarkanai atstarojoša materiāla lentei ar uzdrukātu suņa identitātes numuru un Lauksaimniecības datu centra tālruņa numuru.

Pastaigā suni var vest persona, kas sasniegusi vismaz 18 gadu vecumu un ir spējīga pārvaldīt suni.

Ja ir bažas, ka jūsu pagalmā dzīvo bīstams suns, bet tas tiek vests pastaigās neatbilstoši noteikumiem, noskaidrojiet informāciju Lauksaimniecības datu centrā (Rīga, Republikas laukums 2, tālr. 67027240) vai rakstiet e-pastu: ldc@ldc.gov.lv.

Suņu pastaigu laukumi Rīgā

Galvaspilsētā ir pieci oficiāli suņu pastaigu laukumi, kur var vest suni pastaigā bez pavadas: četri slēgti (iežogoti, ar sporta aprīkojumu) un viena liela teritorija Lucavsalā bez noteikta iežogojuma.

Vecākais (atklāts 2005. gadā) un lielākais slēgtais laukums atrodas Eksporta ielā gar Rīgas brīvostas žogu no Hanzas līdz Katrīnas ielai:

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Divi citi laukumi atrodas pilsētas centrā parkos. Tie gan ir mazāki, toties jaunāki, jo abi atklāti pēdējos gados.

Laukums Ziedoņdārzā:

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Laukums Grīziņkalna parkā:

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Teritorija Lucavsalā patlaban nav ierobežota, tur nav arī treniņu aprīkojuma suņu apmācībai, toties ir dīķis, pieeja upei (no Bieķengrāvja puses) un ir lielas atkritumu urnas.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Vēl viens pastaigu laukums atrodas Pļavnieku mikrorajonā Bērzu birzī, A. Saharova ielā 28:

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Par pārkāpumu – brīdinājums vai naudas sods

Atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. pantam par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 700 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 15 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 1400 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Ja ir cietuši cilvēki vai dzīvnieki, lieta tiek nodota Valsts policijai.

Par bīstama suņa turēšanas prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām — no 110 līdz 1400 eiro, konfiscējot dzīvnieku vai bez tā konfiskācijas.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Krimināllikuma 230. pantu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Ir svarīgi atcerēties! Suņu īpašniekiem pēc pašvaldības policijas lūguma ir jāļauj pārbaudīt suņa mikroshēma, neradot traucēkļus. Lai suns nevarētu iekost policistam vai inspektoram, īpašniekam ir jānofiksē dzīvnieks un jāļauj amatpersonām nolasīt suņa datus no mikroshēmas, izmantojot skeneri, kā arī pārbaudīt žetonu.

Par šo prasību neievērošanu fiziskām personām var uzlikt naudas sodu no 30 līdz 250 eiro, bet juridiskām personām – no 50 līdz 300 eiro.