Neds no ASV par Rīgu: "Tā ir pilsēta, kurā sastopas daudz kultūru"

29. Maijs

Neds ir dzimis un audzis ASV, tur ieguvis bakalaura grādu un tad devies uz austrumiem: vairākus gadus dzīvojis Sanktpēterburgā, bet tagad ir apmeties Rīgā. Portālam Riga.lv Neds pastāstīja par latviešu un amerikāņu mentalitātes īpatnībām, paskaidroja atšķirību starp Latvijas, ASV un Krievijas izglītības sistēmām un padalījās ar savu pieredzi par dzīvi Latvijas galvaspilsētā.


Amerikā es studēju Krievijas un Austrumeiropas vēsturi un politiku, un, kad pabeidzu studijas, pārcēlos uz Sanktpēterburgu, kur dzīvoju vairākus gadus. Es zināju, ka vēlos pēc kāda laika uzsākt maģistrantūras studijas. Vēlāk es nolēmu, ka vēlos dzīvot kaut kur šajā pasaules daļā, domāju par Baltijas valstīm vai Somiju, un beigu beigās nolēmu palikt Latvijā.

Vispār viss notika samērā nejauši – es nekā neesmu saistīts ar Austrumeiropu vai Krieviju, man šeit nav radinieku un arī mani senči šeit nav dzimuši. Skolā es mācījos latīņu valodu 8 gadus, bet es sapratu, ka latviešu valoda ir samērā nelietderīga, latīniski īpaši ne ar vienu nerunāsi. Tāpēc, kad universitātē bija jāizvēlas valoda, kuru vēlētos mācīties, gribējās kaut ko jaunu, un es izvēlējos krievu valodu. Valoda man šķita interesanta un es papildus izvēlējos vairākus kursus par krievu literatūru un Krievijas vēsturi, sapratu, ka tas ir kaut kas, par ko vēlos mācīties. Pabeidzu trešo studiju gadu un man radās iespēja doties mācīties uz Krieviju, tāpēc es pārcēlos uz Sanktpēterburgu.

Foto: No personīgā arhīva

Protams, lēmums pārcelties uz Krieviju maniem vecākiem šķita ļoti dīvains. Un, kad es pārcēlos uz Latviju, viņi vairs nebrīnījās. Es vienmēr esmu zinājis par Latvijas eksistenci, bet tikai to, ka tā ir valsts Eiropā, bet neko vairāk. Kad es mācījos universitātē, es apguvu Krievijas – Baltijas starptautiskās attiecības. Godīgi sakot, par Baltijas valstīm Amerikā neviens īpaši nezina. Tas ir, zina, ka šādas valstis pastāv, bet, es domāju, ja palūgtu saviem draugiem nosaukt visas Baltijas valstis, to varētu izdarīt vien nedaudzi. 

Pirms tam es pabiju Tallinā un Rīga man šķita tai līdzīga. Bija lieliski nonākt šeit pēc samērā ilga laika Sanktpēterburgā, kas ir patiesām liela pilsēta, tajā ir tik daudz cilvēki un visiem acīmredzami nepietiek vietas. Turklāt Sanktpēterburgā ir daudz vecu ēku, pilsēta vispār nelīdzinās Rīgai, tur nav tādu mazu un jauku ieliņu, tur viss ir plašs, liels un daudz trakāks. Šeit viss ir citādi. Rīgā ir mājīgi, silti un tā izraisa pavisam citādas sajūtas.

Uz Rīgu es pārcēlos pagājušajā augustā, uzreiz pēc lēmuma šeit mācīties. Tā bija pavisam cita pieredze, kas nav salīdzināma ar dzīvi Sanktpēterburgā. Krievvalodīgi runājošie Latvijā nepavisam nelīdzinās Krievijā dzīvojošajiem. Viņi daudz vairāk līdzinās latviešiem, viņi ir klusāki un ieturētāki, ļoti nošķirti no Krievijas: skatās uz to pa savam, jo nedzīvo tajā realitātē, bet var to tikai iztēloties.

Vispār esmu dzīvojis dažādās Amerikas vietās, bet Grīnsboro, Ziemeļkarolīnas štatā, esmu dzīvojis gandrīz 12 gadus, droši vien, ka es šo pilsētu sauktu par savām mājām.  Vai arī Bērlingtonu Vērmontas štatā, tur es dzīvoju četrus savas dzīves gadus un tur es jutos kā mājā vairāk, nekā jebkur. Visvienkāršākā atbilde uz jautājumu par to, kāda ir atšķirība starp Ameriku un Latviju, ir šāda: kad tu izej uz ielas Amerikā, pilsētnieki smaida un izskatās laimīgi. Turklāt tas, ka amerikāņi ir daudz runīgāki, nenozīmē, ka viņi ir atvērtāki. Amerikāņi ļoti labi prot it kā sarunāties, bet pēc savas būtības neko nepateikt – ļoti bieži tie ir vispārīgi sarunu temati ar mērķi aizpildīt klusumu.

Foto: No personīgā arhīva

Tāpat es teiktu, ka Vērmontas štats ir viens no politiski aktīvākajām vietām, kurā esmu bijis. Katru dienu pilsētas ielās var vērot visdažādākās demonstrācijas – visur! Tāpat cilvēki tur ļoti koncentrējas uz vietējo kultūru, vietējo ražotāju produktu patērēšanu – mums ir ļoti daudz zemnieku tirgu un tamlīdzīgu lietu. Vēl liela uzmanība tiek piešķirta vietējo biedrību sadarbībai, cilvēku apvienošanai. Lielākā daļa ir ļoti ieinteresēta, lai radītu kopības sajūtu. Un tajā pašā laikā varam redzēt: mēs pašlaik sēžam Vecrīgā, bet nevienam ASV štatam vai pilsētai nekā tāda nav, jo līdz 18. gadsimtam nepastāvēja valsts kā tāda.

Es Rīgā nedzīvoju tik ilgi, lai izteiktu kādus secinājumus par tās sabiedrību. Šeit es mācos, bet strādāt pagaidām es nevaru, mana uzturēšanās atļauja pašlaik tiek izvērtēta. Tikko es to iegūšu, es ceru, ka varēšu strādāt. Es mācos angļu valodā, bet lielākā daļa manu grupas biedru ir no Latvijas. Tāpat man ir arī jauktie kursi ar vācu studentiem, bet man šķiet, ka esmu vienīgais ārzemju students Baltijas politikas kursa dienas grupā.  

Tā kā bakalaura grādu es saņēmu Vermontā, bet maģistra grādu iegūstu Rīgā, Latvijas Universitātē, es redzu un varu padalīties ar saviem novērojumiem par līdzībām un atšķirībām izglītības jomā starp Latviju un ASV. Un viss notiek pilnīgi dažādi.

Amerikas universitātēs lielākā daļa mācību priekšmetu norit aktīvu diskusiju formā. Tu lasi visus materiālus pats, bet universitātē diskutē ar kursabiedriem un pasniedzējiem: visi ļoti iesaistās un ir ieinteresēti tajā, lai izteiktu savas domas. Šeit, pēc manas pieredzes, tā dara daži profesori, bet pamatā cilvēki ir noslēgtāki un necenšas atklāti izteikt savu viedokli, ja vien to nelūdz darīt. Šeit visiem kolektīvā ir jājūtas ērti, lai varētu noritēt līdzīga diskusija.

Protams, ka es ilgojos pēc šāda veida mācībām, bet galvenais iemesls, kāpēc esmu šeit, ir nevis lekcijas universitātē, bet gan dzīves pieredze šeit. Pieredze dod vairāk, nekā jebkura universitāte: dzīvot citā kultūrā un redzēt to no iekšienes ir daudz vērtīgāk, nekā lasīt par to mācību grāmatā. Par to izlasīt es varu vienmēr, bet būt par liecinieku valstī notiekošajam, komunicēt ar vietējiem – tas ir pats svarīgākais.

Ļoti svarīga pozitīvā iezīme Latvijas izglītībā – tik nelielā valstī studentiem pietiek profesoru, kuri patiešām ir savas nozares virsotnēs, tie ir savas jomas eksperti un ir ļoti labi orientējas Latvijas sabiedrības dzīvē. Tas ir lieliski, ja ir iespēja mācīties pie cilvēkiem, kuriem ir pieredze īstu problēmu risināšanā, nevis pārvalda tēmu tikai teorētiski un abstrakti.

Manas mīļākās vietas Rīgā: man patīk Nacionālā bibliotēka, Kaņepes Kultūras centrs un daži bāri. Tāpat man ļoti patīk Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un vienkārši pastaigāties pa pilsētu, šī ir patiešām ļoti, ļoti skaista pilsēta ar brīnišķīgu arhitektūru.

Mani priecē, ka Rīgā filmas tiek rādītas oriģinālvalodā ar subtitriem, nevis dublētās versijās, kaut gan uz kino neeju ļoti bieži. Gāju, piemēram, kad šeit bija Rīgas starptautiskais kinofestivāls, tad skatījos dažādas filmas un bija lieliski redzēt tās angļu valodā.

Foto: No personīgā arhīva

Runājot par ikdienas dzīvi kopumā, man nav, par ko sūdzēties. Viss strādā tā, kā tam vajadzētu, šeit ir lielisks sabiedriskais transports, veikali, tirgus. Esmu veģetārietis, tāpēc pamatā gatavoju visu sev pats, zinu, ka šeit ir veģetāriešu restorāni, bet gatavot pašam ir lētāk un daudzveidīgāk. 

ASV, kur esmu uzaudzis, mums vienmēr bija dārzs un mēs audzējām augļus un dārzeņus. Skolā es piedalījos dārzniecības klubā, kur mēs paši audzējām produktus. Vērmontā tā ir ierasta lieta, tāpat mums ir svarīga ābolu ražas novākšanas tradīcija. Tāpēc tas viss man ir pazīstams. Domāju, ka arī šeit lielākā daļa cilvēku ir ļoti saistīti ar dabu, iespējams, ka Latvijā ir grūti nebūt ar to saistītam – daba šeit ir sastopama visur. Un tā, godīgi sakot, ir viena no tām lietām, kas man Latvijā ir vismīļākā – kaut te nav kalnu, mēs vienmēr esam tuvu dabai.

Rīgu es sauktu par ļoti starptautisku pilsētu, kurā sastopas liels lērums dažādu kultūru un valodu. Tāpat šeit ir ļoti daudz ārvalstu studentu, jo īpaši vecpilsētas apkārtnē, var dzirdēt visdažādākās valodas un satikt cilvēkus no visām Eiropas valstīm un citām pasaules malām.

Nākotnē es gribētu strādāt vietā, kas ir saistīta ar Baltijas valstīm. Nedomāju, ka kādreiz atkal gribētu dzīvot Krievijā, es ar prieku strādātu Latvijā vai kaut kur Baltijas jūras reģionā.

Mana dzīves pieredze Rīgā līdz šim ir bijusi patiešām pozitīva. Rīgu piecos vārdos varētu aprakstīt šādi: idilliska, īpatnēja, starptautiska, mainīga un interesanta.