Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” pieminēs kordiriģentu Ernestu Vīgneru 170 gadu jubilejā

28. Janvāris

Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” 31. janvārī plkst. 17.00 aicina atzīmēt kordiriģenta un mūzikas pedagoga Ernesta Vīgnera 170. jubileju. Ievērojamajai latviešu mūzikas kultūras personībai veltītajā sarīkojumā skanēs kora mūzikas dziesmas Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas meiteņu kora “VIVACE” dziedātāju priekšnesumā diriģentes Andras Fenhanes vadībā. Būs iespēja aplūkot muzejam dāvinātās Vīgneru ģimenes bibliotēkas grāmatas un tikties ar dzimtas pārstāvjiem.


Šī gada janvāra jubilāram – Ernestam Vīgneram veltītajā sarīkojumā muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” ļaus iepazīties ar krājumā nonākušajām jūgendstila laika izdotajām grāmatām. Piepildot Leonīda Vīgnera (10.11.1906.-23.12.2001.) vēlmi nodrošināt pieejamu sabiedrībai laika gaitā izveidoto ģimenes grāmatu kolekciju, bagātīgais mantojums nonācis muzejos un bibliotēkās. Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” ar pateicību pieņēmis dāvinājumu: 22 grāmatas par mūziku, mūzikas teoriju, komponistiem izteiksmīgos jūgendstila iesējumos ar 20. gs. sākumam raksturīgajām ilustrācijām. Dāvināto grāmatu klāstā aktrises Sāras Bernāras memuāri, komponista Riharda Vāgnera vēstules Matildei Vasendonkai, Ludvika van Bēthovena klavierskaņdarbu pētījumi un citas kultūrvēsturiski vērtīgas grāmatas. Tās lielākoties ir vācu valodā, izdotas ārpus Latvijas. Sarīkojuma laikā sarunās par dzimtas vēsturi laiku lokos un Ernestu Vīgneru aicināti dalīties Vīgneru ģimenes pārstāvji.

Ar Ernesta Vīgnera (19.01.1850.-25.05.1933.) vārdu saistās nozīmīgu latviešu kultūras tradīciju sākotne un pilnveide: vairāku Dziesmu svētku diriģenta un organizatora, komponista, muzikālās folkloristikas, mūzikas pedagoga, fonoloģijas – absolūtās dzirdes attīstīšanas metodikas – izveidotāja darbs.

Foto:

Ernests Vīgners dzimis Kuldīgas apriņķa Kalna muižas “Lielmaņos” (tagad Rendas pagastā) namdara Indriķa un vācu izcelsmes amatnieka meitas Jozefīnes ģimenē. Izglītību ieguvis Graudupes pagasta skolā, Irlavas skolotāju seminārā, bet Nikolaja Rubinšteina dibinātajā mūzikas augstskolā Maskavā, studējis klavierspēli, oboju, ērģeles un kompozīciju, būdams tā laika pirmais students no Latvijas. Pēteris Šostakovičs, ņemot vērā acīmredzamo Vīgnera diriģenta talantu, aicinājis būt par savu palīgu Mūzikas mīļotāju biedrībā darbam ar kori un orķestri. Nozīmīgs darbs paveikts tautas, īpaši apdziedināšanās dziesmu vākšanā. Sagatavotas kora dziesmu “Latvija” divas burtnīcas (1873., 1874.), izstrādāta pirmā mācību grāmata mūzikā “Sagatavošanas kurss kora dziedāšanā”. Ernests Vīgners bijis iniciators Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas Komisijas dibināšanai (1889.), bijis Rīgas Fonoloģijas Institūta dibinātājs un vadītājs (1920.-1933). Ir Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiras kavalieris.

E. Vīgnera aktīvā darbība 19. gs. beigās 20. gs. sākumā veidoja stūrakmeni latviskās pašapziņas un valstiskās neatkarības idejas pilnveidošanā. Viņš ir ciltstēvs ievērojamai mūziķu saimei, no kuriem dēls – diriģents Leonīds Vīgners, mazdēls – komponists Ivars Vīgners, kļuvuši par latviešu mūzikas vēstures leģendām.

E. Vīgners apbedīts Rīgā, Meža kapos. Godinot novadnieka piemiņu, Ernesta Vīgnera vārdā nosaukta Kuldīgas mūzikas skola, kura 2020. gadā svinēs 75 gadus kopš tās dibināšanas.