Mums - 85 gadi!

15. Marts, 2016

2015. gadā Rīgas lielākajam tirgum – Rīgas Centrāltirgum apritēja astoņdesmit piecu gadu jubileja. Šeit ir viens no Eiropas lielākajiem tirgus laukumiem pilsētas centrā – kopējā tirgus platība 2002. gadā bija 72 300 m2. 


Tā kā Daugavmalas tirgū, kas pilsētā pastāvēja jau no viduslaikiem, nebija atbilstoši sanitārie apstākļi, tā teritorija bija pārāk maza un neapmierināja pieaugošo pircēju pieprasījumu, kā arī pie tirgus nevarēja piekļūt pa dzelzceļu, tad 20. gadsimta sākumā Rīgas pilsētas valdē radās ideja par jaunu tirgu. To paredzēja pārcelt no Daugavmalas uz laukumu starp Sarkanajiem spīķeriem un pilsētas kanālu. Diemžēl Pirmais Pasaules karš apturēja ieceru realizāciju.

1922. gada decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par centrālā pilsētas pārtikas tirgus ierīkošanu un celtniecību. Tā izveidi ietekmēja un atviegloja Pirmā Pasaules kara laikā Ķeizariskās Vācijas Vaiņodē uzcelto piecu gaisakuģu – dirižabļu (cepelīnu) angāru pirkums. Tagad tie kļuvuši par Rīgas Centrāltirgus atpazīstamības simbolu. Tirgus ēku jumtu karkasiem paredzēja izmantot tikai angāru konstrukciju augšējās un noslēdzošās daļas, bet pašas celtnes nolēma būvēt no mūra un dzelzsbetona.

1923. gadā vasarā izsludināja jaunceļamā Centrāltirgus projektu konkursu, tomēr neviens no iesniegtajiem un godalgotajiem projektiem pilnībā neapmierināja pilsētas prasības. Galīgo tirgus celtniecības projektu izveidoja, izmantojot konkursā izteiktās idejas. To paveica arhitekta Pāvila Dreimaņa vadībā speciāli šim nolūkam izveidotajā Tirgus jaunbūves birojā. Projekta izstrādē piedalījās arī inženieris Vasilijs Isajevs, arhitekts Pāvils Pavlovs un būvinženieris Georgs Tolstojs. Celtniecības uzraudzībai nodibināja īpašu tirgus būves komisiju, kuras priekšsēdētājs bija inženieris Jānis Jagars.

Tirgus celtniecību uzsāka 1924. gada jūnijā, nojaucot divas Sarkano spīķeru rindas, bet 1925. gada 25. septembrī ielika pamatakmeni. 1926. gadā būvdarbus pārtrauca nepietiekamo finanšu dēļ, un tos atsāka tikai 1928. gada pavasarī.

Rīgas Centrāltirgu svinīgi atklāja 1930. gada 2. novembrī, jau iepriekš slēdzot Daugavmalas tirgu. Tirdzniecība jaunuzceltajā tirgū sākās tikai 10. novembrī.

Uzbūvētā tirgus kopējā platība aizņēma 57 000 m2 lielu laukumu. Paviljonu augstums sasniedza 20,5 m, bet platums – 35 m. Lielākais no tiem bija paredzēts vairumtirdzniecībai un gaļas apstrādei, bet četri mazākie – sīktirdzniecībai (pirmais – gaļai, otrais – piena un gaļas produktiem, trešais – maizei, augļiem, dažādiem pārtikas produktiem un kautiem putniem, ceturtais – zivīm). Ēku apsildīšanai izmantoja zemspiediena tvaika apkures sistēmu, kura darbojās līdz pat 1986. gadam, kad Centrāltirgu pieslēdza pilsētas centrālai apkures sistēmai.

Jaunajam tirgum preces paredzēja piegādāt pa Daugavas ūdensceļu un dzelzceļu. Zem tirgus tika izbūvēta 2 ha plaša apakšzemes pilsētiņa. Te atradās ejas ar tuneļiem, kas izgāja uz piestātņu platformām kanālmalā, no kurienes preces varēja ērti nogādāt uz tirgus noliktavām un saldētavām pagrabos. Pie vairumtirdzniecības paviljona pretī kanālam uzsāka celt dzelzceļa estakādi, bet to nepabeidza. Lai tirgum varētu brīvi piekļūt pircēji, gar jaunceltnēm un tālāk pa 13. janvāra ielu izveidoja tramvaju maršrutu apli un pār kanālu uzbūvēja divus tiltus.

Centrāltirgus būve Rīgas pilsētai izmaksāja vairāk kā 5 000 000 latu. Tirgu cēla funkcionālisma stilā ar Art Deco iezīmēm. Jaunais tirgus tolaik bija lielākais Ziemeļeiropā, un tika atzīts par labāko un modernāko Eiropā.

1940. un 1941. gadā padomju okupācijas laiks Centrāltirgu būtiski skart nepaspēja. Savukārt vācu okupācijas režīmā tirgus teritoriju iekārtoja atbilstoši kara laikam: divus Daugavai tuvāk stāvošos paviljonus pārveidoja par armijas automašīnu dzinēju remontdarbnīcām. Padomju okupācijas laikā no 1944. gada Centrāltirgus pakāpeniski atguva tirdzniecības vietas statusu. 1949. gadā to pārdēvēja par Centrālo kolhozu tirgu ar gaļas, piena produkcijas, sakņu un dārzeņu, kā arī zivju paviljoniem. Padomju laikā tirgū produkciju realizēja valsts un kooperatīvu organizācijas. 1983. gada 18. oktobrī ar Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Ministru Padomes lēmumu Centrālā kolhozu tirgus paviljonu kompleksu pasludināja par valsts nozīmes kultūras pieminekli.

1998. gadā iesākās tirgus pārbūve pēc arhitekta Ulda Šēnberga projekta. Vairākos paviljonos iekārtoja divus stāvus, vienu – tirgotavām, otru – kafejnīcām un izstāžu telpām. Tika aizvākti neglītie kioski un treileri, to vietā uzceltas modernas tirgotavas. 1997. gadā Rīgas vēsturisko centru ar Rīgas Centrāltirgus teritoriju iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Vēsturniece Zita Pētersone

Rīgas Centrāltirgus 85. jubilejas dālderis

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm