Mežaparka Lielā estrāde tiks pārbūvēta līdz 2020. gada 18. jūnijam

19. Oktobris

Mežaparka Lielā estrāde tādā izskatā, kādā tā pirmo reizi uzņēmusi XII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dalībniekus 1955. gadā, vada savas pēdējās dienas. Pēc diviem mēnešiem konstrukcija tiks nojaukta, lai līdz 2020. gada 18. jūnijam tā varētu dalībniekus uzņemt jaunās tribīnēs – būvniecības laikā tās plānots paplašināt līdz 100 metriem un tajās varētu ietilpt 12 874 koristi. 


Pateicoties palielinātajai ietilpībai un jauniem akustiskajiem parametriem, šeit varēs rīkot pasaules līmeņa koncertus. 

Uz nostalģiskajām atvadām no vēstures kopā ar Rīgas domes pārstāvjiem un būvniekiem devās arī Rīga.lv žurnālisti.

Foto: publicitātes

18.oktobrī, piedaloties Kultūras ministrei, Rīgas domes un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvjiem, kā arī būvniekiem un dažādu ar projektu saistīto institūciju pārstāvjiem, Mežaparka Lielajā estrādē informēja par uzsāktajiem un plānotajiem pārbūves darbiem (būvniecības otrās kārtas pirmo posmu), kuri turpināsies līdz 2020.gada 18. jūnijam jeb  XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Kopš estrādes teritorijas slēgšanas septembra pirmajā pusē jau ir demontētas estrādes sānu tribīnes. Turpmāko divu mēnešu laikā plānots veikt pašreizējās estrādes demontāžu, saglabājot kultūrvēsturiskās vērtības - vitrāžas, dzegas fragmentus un ornamentus, kas pēc pārbūves otrās kārtas abām daļām tiks eksponētas atjaunotās estrādes iekštelpās. Pilnā apjomā tehnika ieradīsies nākamnedēļ.

Foto: RD Īpašuma departaments

Kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm Mežaparka Lielās estrādes pamatos paredzēts iebetonēt nākamā gada sākumā, tas ir, ziemā. To atzīmējis pilnsabiedrības "LNK, RERE" projekta direktors Valdis Koks.

Tālāk būvnieki veiks pāļu izveides, kā arī rievsienu un atbalsta sienu uzstādīšanas darbus. Tad arī tiks sākti betonēšanas darbi.  Tāpat tuvākajā laikā estrādes teritorijā plānots pie komunikāciju tīkliem pieslēgt jau atjaunoto pergolu, lai ziemā estrādes skatītāju daļu varētu izmantot kā ziemas parku. Estrādes skatītāju daļa no būvdarbu zonas ir atdalīta ar nožogojumu.

Foto: Riga.lv

Kultūras ministre, uzstājoties klātesošajiem, paziņoja, ka atvadas no vecās estrādes viņai esot ļoti satraucošs notikums. Kā  norādīja Melbārde Mežaparka Lielajai estrādei ir ļoti īpaša nozīme, jo kopš 1955. gada šī ir Dziesmu svētku mājvieta. Pirms 30 gadiem te notika tautas manifestācija, kas bija būtisks priekšnosacījums Latvijas valsts atdzimšanai. “Ikkatram no mums šī vieta ir saistīta ar saviem atmiņu stāstiem un tie paliks ar mums. Ir pienācis laiks spert soli uz priekšu un veidot celtni, kas atbilstu 21. gadsimta drošības prasībām, būtiski uzlabotu akustiskos rādītājus, un gādātu par svētku dalībnieku un viesu ērtībām. Mēs aizskaram ne tikai konstrukciju, kultūras mantojumu, bet arī nacionālo simbolu. Iepriekšējie svētki ir parādījuši, ka dziesmu gars aug. Esmu pārliecināta, ka estrāde savu laiku jau ir nokalpojusi, sasniegusi cienījamu vecumu. Un mēs tai varam dot jaunu dzīvi, pārveidojot to, tādējādi arī ļaujot rasties jaunam 21. gadsimta simbolam,” sacīja ministre, tajā pašā laikā pasakoties Rīgas domei par darbu, kas paveikts Mežaparkā.

 

Foto: Riga.lv

 “Tas ir ļoti liels izaicinājums, jo tiks radīta unikāla celtne, kas tuvākajā nākotnē būs gan Dziesmu svētku mājvieta, gan arī Latvijas valsts vizītkarte, kurā norisināsies dažāda mēroga pasākumi,” atzīmēja Rīgas vicemērs, kā arī pateicās visai komandai – gan būvniekiem, gan Īpašumu departamentam par to, ka pirmās kārtas darbi pabeigti laikā.

 

Foto: Riga.lv

Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs norādīja, ka estrādes pārbūves otrās kārtas pirmais posms (B1), ko nepieciešams pabeigt līdz 2020. gada vasarā gaidāmajiem Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, ir ļoti sarežģīts uzdevums, taču, izpildot to, būvnieki gūs unikālu pieredzi. "Mēs ar Vācijas partneriem konsultējamies par metāla un betona konstrukcijām, un šobrīd būvnieki meklē, kas būs to ražotājs. Pašlaik izskatās, ka tas varētu būt kāds ražotājs no Eiropas. Diametrs caurulēm būs no 40 līdz 160 centimetriem, un garumā šīs konstrukcijas sasniegs 23 metrus. Turklāt tās vēl būs šeit jānogādā," piebilda komitejas priekšsēdētājs.

Viņš atzīmēja, ka projekta plānotais sadārdzinājums ir vērtējams kā niecīgs - 0,7% no kopējām 41 miljona eiro izmaksām jeb aptuveni 200 000 eiro. Tāpat komitejas vadītājs pastāstīja, ka pēc Dziesmu svētkiem un Prāta vētras koncerta komitejas pārstāvji tikušies ar pasākumu rīkotājiem, lai pārrunātu iespējamos uzlabojumus jau pabeigtajā skatītāju zonā. Paralēli otrās kārtas pirmajam posmam nenozīmīgi papildus darbi skars kanalizācijas, ventilācijas un apgaismojuma sistēmas. “Esam nonākuši pie secinājuma, ka apgaismojums ir nedaudz garlaicīgs. Var paspēlēties krāsām. Tāpat nodrošināsim papildus vietas, kur pieslēgties elektrībai,” paziņoja komitejas vadītājs, atzīmējot, ka izmaiņas skars arī dekoratīvo režģi, kas uzstādīts uz nogāzes pie kāpnēm – tas tiks padarīts vēl drošāks.

Foto: Riga.lv

“Topošās Mežaparka Lielās estrādes vēstījumu kapsulu nākamajām paaudzēm plānojam iebetonēt nākamā gada sākumā, kad tiks uzsākti ēkas pamatu izbūves darbi. Turpmāko divu mēnešu laikā noritēs demontāžas darbi, saglabājot estrādes kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības – vitrāžas, dzegu fragmentus un ornamentus, kurus ir plānots publiski pēc tam izstādīt jaunajās estrādes telpās.” informēja pilnsabiedrības “LNK, RERE” projektu direktors Valdis Koks.

Foto: Riga.lv

Atzīmēja, ka otrajam posmam (B2) termiņi nebūs tiks saspringti, kā līdz šim, jo līdz Dziesmu un deju svētku 150. gadu jubilejas svinībām pēdējos darbus būs iespējams īstenot trīs gadu laikā, uzreiz pēc svētku noslēguma. Izdevumi var sastādīt aptuveni 20 miljonus eiro.

Par 1955.gadā celtās estrādes arhitektoniskā mantojuma saglabāšanu informēja Kultūras ministrijas eksperts un arhitekts Jānis Dripe. Pasākuma laikā Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoram Andrim Vilkam un Latvijas Nacionālā arhīva direktorei Mārai Sprūdžai tika nodoti estrādes 3D skanējuma faili un saglabāto artefaktu rasējumi.

 

Foto: publicitātes

Aktuālo informāciju par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem sniedza arī Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta vadītāja Agra Bērziņa un Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols, kuri informēja, ka lielā jauniešu saime cītīgi gatavojas un plāno ar dziesmu iekarot jauno estrādi.

Pasākumā piedalījās arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča. 

Fakti: 

  • Darbs pie Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas tika uzsākts pēc tam, kad 2016. gada 11. martā Rīgas dome un Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.
  • Mežaparka Lielās estrādes pirmais atjaunošanas posms – jauna skatītāju lauka izbūve -  ekspluatācijā tika nodots šogad, 7. jūnijā.
  • Mežaparka Lielās estrādes turpmākā pārbūve ir plānota divās daļās - līdz 2020. gada 18. jūnijam, pirms XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem; un  līdz 2023. gadam, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150. gadadienu.
  • Estrādes pārbūves darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma īstenos pilnsabiedrība “LNK, RERE”.

Lasiet arī: 

Mežaparka Lielā estrāde: kāds būs “dziesmu kalns”