Medicīnas students no Somijas: "Rīgā par sabiedrisko transportu maksāju 16 eiro mēnesī, kamēr manā dzimtenē tas izmaksātu vairāk kā 100 eiro".

21. Maijs

Pavisam drīz tūkstošiem jauniešu sniegs dokumentus, lai iestātos Rīgas universitātēs. Starp viņiem ir ne tikai jaunieši no visas Latvijas – augstāko izglītību mūsu valstī pašlaik iegūst 5 tūkstoši ārvalstu studentu. Mēs aprunājāmies ar Markusu, kurš ārsta izglītību nolēmis iegūt Latvijā: somu students mums pastāsta par savu lēmumu kļūt par ārstu un paskaidro, kā starp neskaitāmiem variantiem izvēlējies Latviju, kā arī dalās stāstos no somu studentu dzīves Rīgā.


Lielāko daļu manas dzīves man bija trīs karjeras varianti: armijas pilots, bet tas atkrita astmas dēļ. Advokāts, bet es sapratu, ka šādā darbā ne vienmēr varēšu būt “labais puisis” un nāksies aizstāvēt arī tos cilvēkus, kuriem nav taisnība, kas nesakrīt ar manu filozofiju. Un trešais variants bija ārsts. Cilvēka ķermenis mani ļoti intriģē, tajā ir tik daudz nezināmā, ko var bezgalīgi pētīt un vienmēr atrast kaut ko jaunu. Turklāt mūsdienu pasaulē karjeras izvēle jāizsver racionāli, bet ārsti būs nepieciešami vienmēr. Bet pats galvenais – ārsti palīdz tiem, kuriem nepieciešama palīdzība.

Somijā iekļūt medicīnas universitātē ir ļoti grūti, daudzi studenti dokumentus sniedz pat piecas vai sešas reizes pēc kārtas! Pirmo reizi es dokumentus medicīnas universitātē iesniedzu uzreiz pēc skolas beigšanas un biju ļoti tuvu, lai iekļūtu, bet man pietrūka 2-3 punkti. Tas bija sāpīgi, sākumā biju ļoti apbēdināts.

Somijā ir obligātais armijas dienests – 6, 9 vai 12 mēneši, tāpēc pēc skolas es devos dienēt. Sākumā vēlējos dienēt sešus mēnešus, lai varētu pagūt iestāties nākamajā gadā, taču armijā jutu, ka sešos mēnešos neesmu guvis to pieredzi, ko vēlos iegūt. Sešu mēnešu laikā bija iespējams pagūt tikai pamata sagatavošanos un iegūt pašu zemāko rangu. Tā nu es nolēmu dienēt visus 12 mēnešus, iegūstot lielisku pieredzi un ļoti daudz draugu.

Foto: Riga.lv

Pēc armijas ar tēti sākām meklēt variantus mācībām ārzemēs. Atradām vairākus: Tartu, Rīgā un Krakovā. Bet Rīgā mums bija ģimenes draudzene, viņa ļoti ieteica šo pilsētu, kā arī šeit ir visvairāk somu studentu, aptuveni 250 cilvēki. Viņa pastāstīja, cik ļoti viņai patīk pilsēta un universitāte, izrādījās, ka šeit iestāties universitātē ir vieglāk un izglītība tiek uzskatīta par cienīgu citās valstīs. Par Tartu vai Krakovu es nezināju tik daudz, tāpēc manu izvēli ievērojami ietekmēja pieredze, ar kuru dalījās paziņa.

Arī Rīgā bija divi varianti – Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte. Mana paziņa macījās RSU, turklāt Stradiņa universitātē mācās vairāk ārvalstu studentu, viņu portālā viss bija vienkāršāk un saprotamāk. Rīgā ir somu medicīnas studentu organizācija, no viņiem varēja iegūt padomus par dokumentu iesniegšanu, bet arī universitātes interneta portālā viss bija labi saprotams. Tā nu es iesniedzu visus dokumentus, drīz vien saņēmu rezultātus un uzzināju, ka esmu ieguvis vietu.

Ar budžeta vietām ārvalstu studentiem te ir grūti – es zinu, ka pirmais cilvēks, kurš iesniedzis dokumentus, iegūst atlaidi, tāpat var maksāt nedaudz mazāk, ja šeit jau mācās tavi brāļi vai māsas. Esmu no Somijas un mans ekonomiskais statuss ir samērā augsts – studenti no ekonomiski mazāk attīstītām valstīm var iesniegt dokumentus, lai saņemtu stipendiju. Mācību maksa bez atlaides ir 6 tūkstoši eiro par semestri, 12 tūkstoši par gadu.

Foto: Riga.lv

Kā somu studenti, mēs saņemam ļoti labu atbalstu no Somijas valdības. Pirmkārt, mums tiek piedāvāts aizdevums – 8 tūkstoši eiro gadā, 40% no kuriem tiek dzēsti, ja mācības tiek pabeigtas noteiktajā termiņā. Šī kredīta procenti ir pavisam nelieli, aptuveni 0.3%. Pēc mācībām universitātē darbu var iegūt praktiski uzreiz un naudu var sākt atdot uzreiz. Otrkārt, studentiem tiek piešķirta nauda dzīvošanai – 435 eiro mēnesī, ja universitātē ir apmeklēts noteikts nodarbību skaits.

Tas, ka mēs saņemam finansiālu atbalstu no valsts, nenozīmē, ka mums jāatgriežas Somijā – mēs varam palikt Latvijā vai braukt strādāt uz jebkuru citu valsti. Somijai nauda, kas tiek piešķirta ārvalstīs studējošo somu medicīnas studentu atbalstam, nav papildus izdevumi: augstākā izglītība Somijā ir bez maksas visiem, bet tā kā ārsta izglītība valstij izmaksā samērā dārgi, Somijai tas ir izdevīgs darījums.

Ja es nolemšu, ka vēlos strādāt Somijā, visticamāk, man būs jāiegūst ārsta specializācija tur. Starp citu, tā kā Somijā visi vēlas pārcelties no laukiem uz lielajām pilsētām, pēc mediķu algām var redzēt, ka valsts šo problēmu risina: Lapzemē, piemēram, vidējā ārsta alga ir divas-trīs reizes lielāka, nekā Helsinkos, tā cilvēki tiek pamudināti palikt strādāt reģionos, lai arī tur būtu labi ārsti. Bet, ja nolemju turpināt savu karjeru Latvijā, tad turpināšu studijas RSU.

Foto: Riga.lv

Ja nolemšu palikt Latvijā, būs latviešu valodas zināšanas būs jāuzlabo līdz pietiekamam līmenim. Pašlaik es zinu dažas frāzes un varu sarunāties, piemēram, ar kasieri, bet angļu valodā visu noskaidrot man tomēr ir vieglāk. Es mēģinu runāt latviski, bet, tikko cilvēki saprot, ka neesmu vietējais, uzreiz sāk runāt angliski! Ar savu dzīvokļa kaimiņu, kurš arī ir no Somijas, reizēm mēģinām sarunāties latviski, tāpat universitātē mums ir divas latviešu valodas nodarbības nedēļā. Bet 15 cilvēku grupā katram neizdodas izmantot valodu praksē pietiekamā daudzumā.

“Es mazliet runāju latviski. Es saprotu dažus vārdus”. Es varu uzturēt nelielu sarunu un nedaudz saprotu, bet runāt ir grūtāk. Kopumā es domāju, ka somiem ar latviešu valodas izrunu īpašu problēmu nav, arī latviešu gramatika man nešķiet sarežģīta. Somijā mēs mācāmies zviedru valodu, kas ir otrā valsts valoda, sākumskolā mācījos vācu valodu un protu angļu valodu, tāpēc esmu pieradis mācīties valodas. Ja katrā nodarbībā rūpīgi izpilda visus uzdevumus, klausās un iegaumē visum, ko stāsta pasniedzēja, tad valodu var iemācīties samērā labi. Es ļoti cenšos iemācīties latviešu valodu, prakses laikā būs noderīgi patstāvīgi saprast, ko saka pacients.

Man patīk dzīvot Rīgā. Pamatā es laiku pavadu kopā ar draugiem – ārvalstu studentiem, man tā ir lieliska pieredze starptautiskā vidē. Vecpilsēta ir ļoti skaista, vēl man patīk Klusais centrs. Man patīk parki – arī Somijas pilsētās ir daudz zaļo zonu, bet daba man ir ļoti svarīga. Lielajās pilsētās, piemēram, Londonā un Parīzē es nevarētu uzturēties ilgstoši.

Foto: Riga.lv

Uz Rīgu dodos ar lidmašīnu – tas ir mazāk kā stundu garš lidojums, kas izmaksā aptuveni 90 eiro. Reiz ar draugiem – somu studentiem devāmies uz Somiju ar kuģi, sākumā ar mašīnu nokļuvām līdz Tallinai, bet pēc tam ar prāmi vēl 2 stundas devāmies uz Helsinkiem. Kopumā līdz Somijai nokļūt neizmaksā daudz. Izklausās dīvaini, bet saka, ka mēs esam pieraduši maksāt vairāk: pat rezervējot kaut ko no somu portāliem, cenas būs daudz augstākas.

Sabiedriskais transports Rīgā ir ērts un lēts: kā students, es maksāju tikai 16 eiro mēnesī, kamēr Somijā mēneša biļete maksātu vairāk nekā 100 eiro. Es dzīvoju Stabu ielā un līdz universitātei ar autobusu nokļūstu tikai 20 minūšu laikā. Domāju, ka tad, kad būs labāks laiks, es biežāk sākšu pārvietoties ar velosipēdu.

Par laika apstākļiem – ziema Latvijā man nebija pārāk barga. Kad es ziemas brīvdienās devos uz Somiju, tur divas nedēļas pēc kārtas bija -20 grādi, esmu pieradis pie aukstuma. Protams, jauniešiem no Itālijas vai Indijas ziema bija smagāka, kaut gan arī viņi tika galā. Daudzi sniegu redzēja pirmo reizi!

Foto: Riga.lv

Man negaršo kāposti. Bet tas it kā būtu vienīgais. Kopumā ēdiens Latvijā līdzinās ēdienam Somijā, arī mums ir daudz rudzu maizes, kas mani priecē. Man patīk gatavot pašam un visu, kas man nepieciešams, es varu atrast jūsu lielveikalos – pamatā tā ir vista, makaroni, rīsi. Protams, produktu cenu atšķirība ir jūtama – Somijā viss ir divas reizes dārgāks, bet paēst ārpus mājas – trīs reizes. Vista Latvijā maksā no 3,50 eiro līdz 5 eiro par kilogramu, bet Somijā – gandrīz 10 eiro. Bet cenas par maizi, pienu un vienkāršākiem produktiem praktiski neatšķiras.

Esmu apmierināts ar dzīvi Rīgā, manā universitātē viss strādā tā, kā tam vajadzētu. Tā kā viss šeit ir ļoti pieejams, ārvalstu studenti var atļauties izklaidēties samērā bieži. Turklāt somu studentu organizācija bieži rīko ballītes, kas vienmēr ir jautras.  Mūsu organizācijā ir īpaši baltie kombinezoni, kurus mēs velkam, kad dodamies izklaidēties – tāpēc, ja pamanāt jauniešu baru baltos kombinezonos ar gaiši ziliem uzrakstiem, tie ir somi.