Masalas tuvojas. Pieci padomi, kā nesaslimt

29. Aprīlis

Mūsu kaimiņos – Lietuvā – turpina augt saslimstība ar masalām. Pēc Sabiedrības veselības fonda datiem, šogad Lietuvā jau fiksēti 538 saslimšanas ar masalām gadījumi (130 bērni un 408 pieaugušie), kaut gan vēl tikai pirms gada fiksēti vien 30 saslimšanas ar masalām gadījumi. 


Kas notiek visapkārt?

Latvijā šogad apstiprināts tikai viens šāds gadījums. Saslimušais nav Latvijas iedzīvotājs un inficējies ārvalstīs. Bet ņemot vērā mūsdienu sabiedrības migrācijas tempus, nav grūti iedomāties, ka masalas ļoti drīz varētu būt sastopamas arī Latvijā.  Ko darīt, lai ar tām nesaslimtu? Potēties. Kā to darīt pareizi, pastāsta Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) 2019. gada aprīļa epidemioloģiskās uzraudzības pārskatā ziņoja par 11967 masalu gadījumiem, kas tika reģistrēti 12 mēnešu laikā no 2018. gada 1. marta līdz 2019. gada 28. februārim.   

Par masalu gadījumiem pēdējā gada laikā ziņojušas 30 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas (ES/EEZ) dalībvalstis.

Par masalu saslimšanas gadījumiem pēdējo 12 mēnešu laikā ziņots 30 ES/EEZ valstīs. Visvairāk gadījumu ziņojusi Itālija (2498), Francija (2474), Grieķija (1412) un Rumānija (1307) attiecīgi 21%, 21%.12% un 11,0%  no visiem reģistrētajiem gadījumiem. Šajā laika periodā dalībvalstīs reģistrēti 29 nāves gadījumi, kas saistīti ar masalām. 

2019.gadā februārī 24 ES/EEZ valstis ziņoja par 1082 saslimšanas gadījumiem un 5 valstīs nebija neviena saslimšanas gadījuma. Vislielākais gadījumu skaits 2019.gada februārī bija Francijā, Polijā, Itālijā, Čehijas Republikā un Beļģijā, attiecīgi 188,178,160, 115 un 90 gadījumi.

2018.gadā SPKC tika ziņots par 70 saslimšanas gadījumiem ar aizdomām par masalām, bet diagnoze “masalas” ir apstiprināta 25 gadījumos, t. sk. septiņiem bērniem.  Neviens no saslimušajiem bērniem nebija vakcinēts pret masalām, pieci no tiem nebija sasnieguši vakcinācijas vecumu. Trīs gadījumos bērni inficējušies ar masalām ceļojumā. Kopā 9 pacientiem inficēšanās, visticamāk, notikusi ārpus Latvijas, t. sk. diviem ārvalstu iedzīvotājiem.

Nepieciešams vakcinēties!

Masalu uzliesmojumi ir saistīti ar vakcinācijas aptveres samazināšanos. Zinātne un prakse pierada, ka, lai izvairītos no masalu uzliesmojumiem, vismaz 95% iedzīvotāju jābūt vakcinētiem ar divām vakcīnas devām. SPKC imunizācijas datu analīze liecina, ka 2018.gadā imunizācijas līmenis pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (MPR) salīdzinājumā ar 2017. gadu ir pieaudzis. Kopumā Latvijā 2018. gadā 1. MPR poti saņēmuši 97,8% bērnu, bet 2. poti saņēmuši 93,7% bērnu. SPKC epidemiologi vakcinācijas pret masalām aptveri bērniem vērtē kā salīdzinoši labu un tas ir iemesls tam, kāpēc Latvijā bijuši gadi, kad nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar masalām. 

Portāls Rīga.lv vērsās pie speciālistiem ar pieciem jautājumiem saistībā ar masalu saslimtības gadījumu pieaugumu. Publicējam atbildes uz šiem jautājumiem:

1. Labākais veids, kā nesaslimt, ir potēties. Ja bērni nav potēti, tad vai to var izdarīt jebkurā vecumā?

 Vakcinācija ir vienīgais efektīvais profilakses pasākums, lai novērstu saslimšanu ar masalām. Masalu vakcīna ir paredzēta bērniem no 12 mēnešu vecuma un vecāku indivīdu vakcinācijai. Latvijā pirmo poti bērns saņem 12-15 mēnešu vecumā, un revakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā. Pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.330 3. punkta, ja bērns nav saņēmis vakcīnu pret masalām, viņam ir tiesības to saņemt līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja to pieļauj vakcīnas lietošanas instrukcija par Valsts līdzekļiem. 

2. Vai obligāti ir jāveic divas potes? Vai imunitāte veidojas jau pēc pirmās vakcinācijas?

Dzīva novājināta vakcīna rada imūno atbildi pret masalām, kas ir līdzīga dabiski iegūtai imunitātei. Masalu vakcīnas efektivitāte ir ne zemāka, kā 93 % (viena pote) un vismaz 97 %, ja persona saņēmusi divas potes. Līdz ar to otrās devas ievadīšanas mērķis ir izveidot imunitāti personām, kurām neizstrādājas imunitāte pēc pirmās potes. Lai sasniegtu kolektīvo (populācijas) imunitāti un līdz ar to pārtrauktu vietējo vīrusa transmisiju, ir nepieciešamas divas masalu vakcīnas devas.

3. Cik ilgi pēc vakcinācijas veidojas imunitāte pret masalām?

Imūnās atbildes reakcija sākas tūlīt pēc antigēna ievadīšanas, bet to var noteikt tikai pēc noteikta latenta perioda. Asinīs antivielas parādās pēc 7-10 dienām.

Personu vakcinācija, kuras tiek pakļautas populācijā esoša masalu vīrusa iedarbībai, var nodrošināt protekciju, ja vakcīna tiek ievadīta 72 stundu laikā pēc vīrusa iedarbības. Tomēr, ja vakcīna ir ievadīta dažas dienas pirms vīrusa iedarbības, var nodrošināt būtisku aizsardzību.

4. Ko darīt pieaugušajiem? Kā viņi var pārbaudīt, vai bērnībā ir potēti pret masalām?

Pieaugušie pie sava ģimenes ārsta vai potēšanas pasē var pārbaudīt savu imunizācijas statusu – dokumentāru apliecinājumu par vakcināciju pret masalām un devu skaitu. Kā arī persona pie sava ģimenes ārsta var pārbaudīt, vai anamnēzē ir bijusi saslimšana ar masalām. Jā kādu iemeslu dēļ personai nav pieejami dati par iespējamo saslimšanu pagātnē vai vakcināciju, ir iespējams veikt laboratorisko pārbaudi, lai noskaidrotu antivielu līmeni asinīs. Un jāatceras, ka personas, kuras dzimušas pirms 1958. gada (ņemot vērā pēdējos gados reģistrēto masalu slimnieku vecumu, kā arī imunizācijas pret masalām uzsākšanu Latvijā, kas notika1968. gadā, var pieņemt, ka šīs personas masalas ir pārslimojušas) var tikt uzskatītas par imūnām.

5. Kur pieaugušie var potēties pret masalām?

Ja to pieļauj vakcīnas lietošanas instrukcija, pieaugušie var vakcinēties pret masalām pie sava ģimenes ārsta vai jebkurā vakcinācijas iestādē, kur ir pieejama vakcīna par maksu.

Ja cilvēks pret masalām potēts ir bērnībā, tad veikt atkārtotu vakcināciju kā pieaugušajam nav nepieciešams


Kas ir masalas?

Masalas ir ārkārtīgi lipīga infekcijas slimība. Masalu vīruss viegli izplatās starp uzņēmīgiem indivīdiem gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā.

SPKC atgādina, ka vienīgā efektīvā aizsardzība pret masalām ir vakcinācija, kas ir droša un efektīva. Vakcinācijai izmanto kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (MPR). Maksimālai aizsardzībai nepieciešamas divas vakcīnas devas. 

Pastāvot īpašiem inficēšanās riskiem, piem., plānojot ceļojumu ar mazuli uz masalu skarto valsti, kā arī pēc kontakta ar masalu slimnieku, pirmo poti ieteicams veikt pirms vakcinācijas kalendārā norādītā vecuma sasniegšanas, proti, no 6 mēnešu vecuma. Tomēr 12-15 mēnešu vecumā poti nepieciešams atkārtot, un revakcināciju veikt arī atbilstoši vakcinācijas kalendāram – 7 gadu vecumā.

Masalas var būt ļoti nopietna slimība, jo tā norit ar smagām komplikācijām, sevišķi bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, pieaugušajiem virs 20 gadiem, personām ar imūndeficītu un grūtniecēm.

Tomēr Slimību profilakses un kontroles centrs aicina bērnu vecākus vēlreiz pārliecināties par bērna vakcinācijas statusu, it sevišķi, dodoties starptautiskos ceļojumos.