Mākslinieks, kurš slēpj savu personību: grafiti ir māksla, nevis vandālisms

18. Maijs

Grafiti mākslinieks KIWIE ir slavens ar saviem darbiem - viņa zvēriņi ir redzami uz galvaspilsētas sienām un žogiem. Viņš ceļo pa visu pasauli, kur atstāj savas pēdas. Kāpēc mākslinieks slēpj savu personību, kāpēc viņš ir izvēlējies tieši šo mākslas veidu, un cik grafiti kultūra ir attīstīta Rīgā? Par to intervijā ar portālu riga.lv pastāstīja pats KIWIE.


Kāpēc jūs slēpjat savu personību, saglabājat anonimitāti?

Tas viss ir izveidojies organiski. Lielākoties tas ir saistīts ar manu personīgo dzīves ideoloģiju un vispārējo uztveri par lietām un notikumiem man apkārt. Sākotnēji identitāti slēpu, jo grafiti nav īsti legāls pasākums, un, ja sākotnēji atklātu savu identitāti, noteikti būtu problēmas ar likumsargiem. Varbūt nebūtu, bet tobrīd tas likās svarīgi. Gadiem ejot, identitātes slēpšana izveidojās kā daļa no KIWIE identitātes. Tam visam saplūstot, izkristalizējās veids, kādā vēlos sevi pasniegt kā mākslinieku, proti, liekot uzsvaru uz saviem darbiem, nevis uz savu seju. No psiholoģiskā aspekta skatoties - cilvēki, kuri man seko, seko manis izveidotajam briesmonim - KIWIE, nevis man kā cilvēkam. Man patīk būt ēnā, jeb neredzamajā daļā.

Vai jūsu draugi zina, ka tieši jūs esat Kiwie?

Tuvākie draugi zina, tālākie draugi arī zina. Ir cilvēki, ar kuriem komunicēju ikdienā, un viņi īsti nezina, ar ko patiesībā nodarbojos. Pārsvarā aizbildinos, ka esmu dizaineris un daru muļķības.

Grafiti Rīgā. Cik ļoti šī kultūra pie mums ir attīstīta? Kā ir citās valstīs? Vai esat pamanījis, ka vienkāršo iedzīvotāju attieksme pret to mainās? Bieži grafiti tiek uzskatīts kā vandālisms...

Latvija / Rīga ir ļoti maza izmēros, salīdzinot ar citām valstīm un pilsētām. Protams, mums ir aktīvisti, bet pašreiz tas viss ir un ir bijis tādā “hobija“ līmenī. Zemā kvalitāte, iespējams, meklējama tajā, ka bieži vien tie, kuri ar to sāk nodarboties, dara to sev nesaprotamu iemeslu dēļ. Bieži vien, jo seko kāda sava drauga pēdās, jo ir pārliecināts, ka draugs zina labāk, kad patiesībā arī draugam nav ne jausmas, ko viņš īsti dara vai ko grib darīt. Visi spēlē spēli - "seko sekotājam!" Un tad rodas “bezsakars”. Tas nav tikai grafiti scēnā. Tas ir visur - ikdienā un jebkurā citā sfērā. Diemžēl. Lai rastos jauns un jaudīgs saturs, mums trūkst indivīdu, kuri ir ar savu spēcīgu vīziju un nepakļaujas jebkādiem ārējiem faktoriem. Šeit daļēji nostrādā mūsu platuma grādu mentalitāte un vispārējais klimats, kas kopā mijiedarbojoties rada sava veida stagnāciju. Nedēļas nogalēs iedzert, skatīties TV un darīt citas laiku dedzinošas lietas ir norma, jo, redz, “ visi tā dara”.

Vai bieži nākas bēgt no policijas, apsardzes vai vienkārši neapmierinātiem cilvēkiem?

Varbūt bērnībā. Pašreiz šādas lietas tiek neitralizētas jau saknē ar loģisku spriestspēju un intelektu. Jebkurai darbībai būs pretreakcija. Katru reizi, kad mēs kaut ko izdarām, labu vai sliktu, mēs izmetam bumerangu. Nekad nav skaidrs, cik ilgi tas lidos, bet skaidrs ir tas, ka tas 100% lidos atpakaļ. Ja darīsi lietas pozitīvu motīvu vadīts, bumerangs atlidos ar kūkām. Ja darīsi lietas negatīvu motīvu vadīts, skaidrs, ka attapsies mēslu bedrē. Es pieturos pie kūkām.

Zināms, ka jūsu darbi ir redzami arī citās valstīs vai to varētu saukt par grafiti tūrismu? Kāpēc tieši šie zvēriņi?

KIWIE ideoloģija balstās uz robežu nojaukšanu starp valstīm, rasēm un jebkā cita mākslīgi radītā, kas ierobežo cilvēka darbību vai domāšanu. Tāpēc ceļošana un krāsošana citās valstīs ir tikai loģisks manas darbības iznākums. Mērķis ir apceļot savas dzīves laikā visas valstis, tādā veidā atstājot savu nospiedumu pasaulē. Bet šajos ceļojumos es nedodos kā tūrists. Man nepatīk doties kaut kur vienkārši tāpat - “atpūsties”. Visur, kur dodos, es satiekos ar sev līdzīgiem cilvēkiem, jo vienmēr atrodu vietējos ielu māksliniekus. Šādi braucieni ir daudz bagātīgāki ar informāciju, kas man nepieciešama, lai sevi pilnveidotu, smeltos jaunas zināšanas, gūtu jaunus iespaidus un ģenerētu jaunas idejas. Paralēli prātā ir tikai viena doma - atrast jaunas sienas, kur uzkrāsot KIWIE. Kopumā tas ir kā nepārtraukts, traks ceļojums. Un vispār, visai dzīvei būtu jābūt kā trakam ceļojumam. Skaidrs ir tas, ka mēs nākam no kaut kurienes, un mēs dodamies uz kaut kurieni. Izbaudiet šo ceļojumu. Kāpēc tieši šie zvēriņi? Tā ir mana internacionālā komunikācija ar cilvēkiem. Šis tēls ir kā simbols. Kad sāku pievērsties ielu mākslai, gribēju izveidot simbolu, kas būtu pietiekoši atpazīstams, lai nebūtu jāparakstās zem darba. Pats šis simbols/zvēriņš ir mans paraksts. Simbols, kas būtu saprotams jebkurai reliģijai, tautībai un valodai. Es cenšos komunicēt ar emocijām - pasaulē visvecākais komunikācijas veids. Valoda un rakstība, kā mēs zinām, radās salīdzinoši nesen.

Kā jūs nonācāt pie šī mākslas izpausmes veida?

Bērnībā es bieži pieķēru sevi pie domas - kā lai atstāju savu nospiedumu šeit? Dažādiem notikumiem attīstoties, acīmredzot, smadzenes pašas meklēja veidus, kā es varētu izpausties, attīstīt sevi un atstāt kaut ko pēc sevis. Mākslas skolā mani fascinēja, ka mums ir jāmācās par jau mirušiem māksliniekiem. Viņi sen jau ir aizsaulē, bet viņu darbi, šķiet, dzīvo mūžam, un dzīvos vēl 3000 gadus. Domāju, ka tad arī bija tas laiks, kad man pakausī iedēstījās sēkla ar domu, ka jāveido mākslas darbi, kas dzīvos pēc manis. Grafiti mani piesaistīja ar savu emocionālo agresivitāti, efektivitāti uz cilvēkiem un bezizmēra apjomu. Likās kaut kas neizsmeļams.

Mīļākais darba formāts?

Man patīk vienkāršība. Arī procesā, es ticu, ka tam ir jābūt nomierinošam. Man krāsošana ir meditācija. Es to izbaudu no sākuma līdz galam. Process ir svarīgākā daļa. Bieži vien es pat nepublicēju darba rezultātu, jo tajā brīdī tas nešķiet svarīgi. Mans mīļākais formāts ir veca siena, kura ir nedaudz apdrupusi un jau ar veciem skribelējumiem.

Kur jūs uzzīmējāt savu pirmo grafiti?

Mazā ciematiņā, kur uzaugu.

Ko jūs vēlaties sasniegt dzīvē kā mākslinieks, kā cilvēks?

Mans mērķis ir nodzīvot šo dzīvi tā, kā es to vēlos. Pats sev esmu noteicējs tam, kāpēc es to daru, cik daudz es daru, ko es daru un kur es to daru. Caur saviem darbiem es pilnveidoju sevi, gūstu jaunas zināšanas, jaunas pieredzes, satieku jaunus cilvēkus visapkārt pasaulei un vispārēji kļūstu labāka sevis versija. Es neticu cilvēku izveidotiem likumiem, bet ticu kosmiskam spēkam - ko sēsi, to pļausi. Un šis likums nav maināms un strādā vienmēr. Nākotnē es vēlos izveidot fondu, ar kuru atbalstīšu jaunus māksliniekus. Kā arī vēlos izveidot alternatīva veida mākslas skolu, kur skolēnus ne tikai apveltītu ar tehniskām zināšanām un zināšanām par mākslas vēsturi, bet arī fokusēti mācītu, ko ar to visu iesākt pēc skolas un kā būt veiksmīgam visu savu turpmāko dzīvi.

Vai nodarbojaties ar grafiti komerciāliem mērķiem?

Jā, protams! KIWIE ir mana sirdslieta un mana būtība. Paralēli es veidoju un piedalos diezgan daudz dažādos projektos, kur varu pilnveidot savas iemaņas gan krāsošanā, gan konceptu domāšanā. Es nešķiroju - komerciāls, vai nekomerciāls projekts. Ir vai nu foršs projekts, vai stulbs projekts. Esmu krāsojis ļoti daudz un dažādus jocīgus pasūtījumus, sākot ar iesaistīšanos meteorīta kampaņā un nesankcionētu reklāmu izveidi pilsētvidē, beidzot ar privātiem lielizmēra krāsojumiem dekorāciju nolūkiem. Man patīk izaicinājumi, un, ja man piedāvā projektu, kur zinu, ka iemācīšos ko jaunu, es gandrīz vienmēr piekrītu. Tas padara šo ceļojumu vēl nedaudz interesantāku. Nauda šeit nav būtisks faktors. Visus līdzekļus es tāpat novirzu savā attīstībā. Būtiskais faktors ir piedzīvojums.

Jūsu mīļākā krāsa?

Melna. Punkts.

Kā jūs attiecaties pret Banksy darbiem?

Banksy ir mūsdienu fenomens. Kā jau visos laikmetos tas ir bijis, viņš ir viens no māksliniekiem, kura darbi būs dzīvi arī pēc 3000 gadiem.

Vai esat apmierināts ar savu personālizstādi, kas noritēja salīdzinoši nesen, un vai plānojat atkārtot šo pieredzi?

 Jā. Savus darbus es mīlu. Kā arī visu, kas ar to ir saistīts. MIMIK Izstāde izvērtās daudz labāk, nekā sākumā tika plānots. Tā tas parasti notiek, kad pie projekta tiek strādāts ar 110% procentu atdevi. Un pašreiz jau sākam darbu pie jaunās izstādes izveides augustā. Būs kas neierasts Latvijas auditorijai.

P.S. Riga.lv atgādina, ka izmaiņas ēkas fasādē, t.sk. krāsojumā, ir jāsaskaņo pašvaldības būvvaldē. Par nesaskaņotu fasādes pārkrāsošanu paredzēta administratīvā atbildība.