Līdzfinansēšanas programma renovācijas veikšanai ar 50% atlaidi: atskaite par padarīto un iespējamie jaunievedumi

8. Oktobris

3. oktobrī Rīgas domes sēžu zālē sapulcējās 100 Rīgas namu pārstāvji, kuri piedalījušies vai tikai gatavojas piedalīties Rīgas domes atbalsta programmā, kuras mērķis ar remontdarbu un renovāciju līdzfinansēšanas palīdzību ir uzlabot galvaspilsētas daudzdzīvokļu māju tehnisko stāvokli. Pirmos “remontus par puscenu” jau veiksmīgi pabeigušas astoņas mājas, un to pārstāvji pastāstījuši par savu pieredzi, savukārt Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) un Rīgas domes pārstāvji pasākumā snieguši atbildes uz aktuāliem jautājumiem un dalījušies ar normatīvo aktu jaunumiem.


Pieredzes apmaiņa

Rīgas domes sēžu zāle pasākuma laikā bija pārpildīta. Visas “mājas” nosacīti sadalītas pa apkaimēm un katra apkaime ieņēma savu zāles spārnu. Uzreiz bija pamanāms, ka renovācijas darbi ar Rīgas domes līdzfinansējumu aktīvi norit visās pilsētas daļās. Pasākumā piedalījās apmēram 50 dzīvokļu īpašnieku biedrības, kuras jau veikušas dokumentu iesniegšanas procedūru līdzfinansējuma saņemšanai vai darbus jau ir pabeigušas, kā arī pārstāvji no 50 mājām, kuras programmā tikai plāno piedalīties. 

Kā sacīja REA māju remontu līdzfinansēšanas projekta koordinatore Marijas Kruglova, pasākums ir sava veida atskaite par fiskālā gada noslēgumu. “Esam apkopojuši rezultātus, noslēguši līgumus ar mājām, kuras izturējušas pēdējās ekspertu komisijas pārbaudi, esam uzklausījuši iedzīvotāju jautājumus, kā arī devuši iespēju māju pārstāvjiem parunāt savā starpā un apmainīties ar pieredzi,” viņa pastāstīja.

Savukārt jautājumu Rīgas iedzīvotājiem nav bijis maz. Galvenokārt tie attiekušies uz atļauju saņemšanu no Rīgas būvvaldes, tāmju sastādīšanu, un to, kur meklēt labus darbu izpildītājus, kā garantēt kvalitāti, kā pareizi sastādīt dokumentus un kā piesaistīt otru finansējuma pusi.

Foto: Riga.lv

Astoņi programmas “pirmdzimtie” finansējumu jau saņēmuši

Pašlaik darbi Rīgas domes līdzfinansējuma programmas ietvaros noslēgušies un goda plāksnīte uzstādīta astoņās mājās:

  • deviņstāvu četru kāpņu telpu mājā Ozolciema ielā 10/5 saremontēts jumts un pašlaik ēkas pārstāvji plāno uz finansējumu pretendēt vēlreiz, lai izremontētu kāpņu telpas un saremontētu liftu.
  • Daudzstāvu ēkā Vesetas ielā 10 programmas ietvaros pagrabā nomainīti logi.
  • Mājā Jūrmalas gatvē 59 veikta iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes tehniskā projekta izstrāde, gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmas atjaunošana, stāvvadu nomaiņa ar skaņas izolācijas montāžu.
  • Lemešu ielā 17, Bolderājā, veikta starppaneļu šuvju hermetizācija,
  • savukārt mājā Skolas ielā 25 – segtas ēkas apkures sistēmas atjaunošanas būvprojekta izmaksas.
  • Vēl vienā 12 stāvu ēkā, Brantkalna ielā 9 izremontēta kāpņu telpa, nomainīti logi un durvis.
  • Mājā Bauskas ielā 63 veikta ēkas iekšējo inženierkomunikāciju un karstā ūdensapgādes sistēmas atjaunošana, savukārt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība (DzīKs) “Inženieris”, Maskavas 252/2 savā ēkā nomainījusi jumtu.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Pēc programmas nolikuma, pretendēt uz līdzfinansējumu var dzīvokļu īpašnieku kooperatīvi vai dzīvokļu īpašnieku biedrības. Rudens sasaukumā pieteikušās arī mājas, kurās nav izveidotas dzīvokļu īpašnieku biedrības, bet tās ir deleģējušas savas tiesības uz līdzfinansēšanas jautājuma risināšanu apsaimniekošanas uzņēmumam. Starp šādām mājām ir divas, kuras apkalpo “Rīgas namu pārvaldnieks”.

Marija Kruglova atzīmēja, ka pašlaik pēc konsultācijām un līdzfinansējuma vērsušās 250 dzīvokļu īpašnieku biedrības. Pēc pakalpojuma ir ļoti liels pieprasījums, tāpēc pēc pieraksta uz speciālista konsultāciju ir jāgaida 2-3 nedēļas.

Foto: Riga.lv

Kas mainīsies nākamgad?

REA pārstāve pastāstīja, ka no nākamā gada plānots ieviest vairākas izmaiņas programmas darbībā: tās neattiecas uz iedzīvotājiem, bet gan dokumentu pieņemšanas kārtību un to apstrādāšanas uzlabošanu.

Tiek plānots, ka pretendentu pieteikumu izvērtēšanas komisija netiksies katru mēnesi, bet gan reizi trīs mēnešos. “Dokumentu pārbaude noritēs ilgāk. Mēs redzam, ka pašlaik cilvēkiem nepietiek laika, lai sagatavotu visus dokumentus. Bet katram pieteikumam gribētos pieiet sīkumaināk. Pašlaik daudzi pretendenti iesniedz dokumentus komisijā, tie netiek pieņemti, pēc tam tie tiek laboti un sniegti komisijā atkal. Pēc izmaiņām mēs plānojam, ka visas izmaiņas dokumentos būs jāveic pirms dokumentu iesniegšanas komisijā, nevis pēc,” atzīmēja Kruglova.

Iespējams, ka no REA puses tiks nodrošināta mājās veicamo darbu tehniskā uzraudzība, lai samazinātu iespējamos riskus. “Iedzīvotāji, izvēloties uzņēmumu, kas veiks kādus noteiktus celtniecības darbus, visbiežāk orientējas pēc cenas vai izvēlas tos uzņēmumus, kurus ieteikuši kaimiņi vai paziņas. Reizēm ar to nav pietiekami, lai projekts tiktu īstenots kvalitatīvi. Šī iemesla dēļ mēs arī vēlamies ieviest tehnisko uzraudzību,” sacīja Kruglova.

Tāpat REA plāno pārbaudīt dokumentus, kas sagatavoti remontdarbu un renovācijas darbu pieņemšanai-nodošanai, sekot, lai darbu izpildītāji nodrošinātu garantiju ne tikai saviem darbiem, bet arī materiāliem (izņemot gadījumus, kad projekta izpildi uzrauga Rīgas būvvalde).

Iesniedzot pieteikumus, mājas iedzīvotāji ne vienmēr pārliecinoši zina, kur ņemt otru finansējuma pusi remonta vai renovācijas projekta īstenošanai, tāpēc vispirms tiek plānots aptaujāt mājas, vai tās var garantēt otru finansējuma pusi. “Tā, piemēram, viena māja mums kā līdzfinansējumu lūdz lielu naudas summu, rezervējot to uz diviem gadiem. Ja droši nav zināms, kur māja ņems otru finansējuma pusi, rezervēt naudu uz vairākiem gadiem nav iespējams, jo, visticamāk, māja finansējumu neatradīs, bet citām biedrībām naudas nepietiks. Šādos gadījumos mēs, iespējams, pieprasīsim norādīt līdzekļu izcelsmes avotu,” paskaidroja Kruglova.