Latvijas simtgade: kā Rīga gatavojas svētkiem

23. Februāris

Savu simt gadu jubileju Latvijas valsts atzīmēs 2018. gadā, bet 2017. gads ir šo vēsturiski svarīgo svētku slieksnis. Rīgā jau notikuši pirmie pasākumi, kuri veltīti valsts simtgadei, taču galvaspilsētā visa gada garumā ir paredzēta daudzveidīga pasākumu programma. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes vadītāja Baiba Šmite pastāstīja, kā jubilejai gatavojas Rīga un kā svētku programmas tapšanā var piedalīties nevalstiskās organizācijas un ikviens interesents.


Atrodamies īpašu un vēsturisku svētku priekšvakarā, kā Rīgā norit gatavošanās Latvijas simtgades svētkiem? Vai svētku programma jau gatava?

Rīgas pasākumu programma ir gatava, taču nianses, papildinājumi, korekcijas notiek ik pa brīdim. Protams, pats pamats ir izveidots. Tas bija pagājušā gada darbs. Svētku programmas izveidē iesaistījās visas Rīgas domes struktūrvienības, katra no tām redzēja savu vietu programmā, nāca klajā ar priekšlikumiem. Mēs vairākās darba grupās tos apkopojām.  Arī  nevalstiskās organizācijas (NVO) un aktīvie rīdzinieki pauda savas ierosmes. Mūsu – Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta uzdevums biju visus priekšlikumus sistematizēt, apkopot un izvērtēt. Tālāk Rīgas domes darba grupa vērtēja, kuri projekti ir iekļaujami simtgades svētku programmā, kuras iestāžu iniciatīvas ir īstenojamas, kurām nest simtgades zīmolu.

Lūdzu iepazīstiniet plašāk, kādi ir galvenie akcenti Rīgas svētku programmā?

Programma ir sadalīta vairākās sadaļās un kopumā tajā ir iekļauti vairāk nekā 90 projekti.

Šajā sarunā ieskicēšu būtiskākos 2018. gadā iecerētos pasākumus. Viena no plašākajām ir kultūras joma, kas sevī ietver ne tikai pasākumus pilsētvidē, bet arī daudzas kultūrvēsturiskās norises, grāmatu izdošanu, vēsturisko pieminekļu vides sakopšanu, labiekārtošanu. Liela sadaļa ir veltīta izglītībai, arī jaunatnei, jo tieši jauniešiem ir svarīgi apzināties mūsu vēsturi. Vēl ir sporta, būvniecības, pilsētvides, tūrisma un informācijas jomas.  

Rīgas programma veidota, balstoties uz Latvijas Republikas Kultūras ministrijas izstrādātajiem Latvijas valsts simtgades atzīmēšanas uzstādījumiem, kur Rīgai vēsturiski nozīmīgs ir 1918. gads, kad Latvijas Nacionālajā teātrī tiek dibināta Latvijas valsts. Tādēļ arī mūsu programmā galvenie akcenti iezīmēti tieši 2018. gadā.  

Pirmie simtgades ieskaņas pasākumi – Ziemassvētku kauju atcere un koncerts “Laikiem pāri” jau noritējuši, kādi vēl notikumi gaidāmi 2017. gadā?

Tuvākais notikums gaidāms jau aprīļa beigās - Rīgas skolu dejotāju lielkoncerts “Trejdeviņi gaismas tilti”. Tas būs vērienīgs koncerts Arēnā “Rīga”, kurā piedalīsies aptuveni 4500 dejotāju. Īpašu programmu šogad veidosim arī 4. maijā -  kopīgi ar Rīgas sadraudzības pilsētām - Pori, Tallinu, Viļņu un Varšavu. Svētkos piedalīsies mākslinieki  no kaimiņvalstīm, kas tāpat kā Latvija atzīmēs valstiskuma simtgadi. Šo valstu mākslinieki arī piedalīsies vienā no svētku koncertiem. Jūlijā notiks Eiropas koru olimpiāde, kad galvaspilsētā pulcēsies vairāk nekā 10 000 dziedātāju no visas pasaules. Novembrī pēc rekonstrukcijas ar skaistiem koncertiem un svinīgiem pasākumiem tiks atvērta VEF Kultūras pils. Strādājam, lai izveidotu “Laika arku”– vides objektu Elizabetes un Brīvības bulvāra krustojumā.

Manuprāt, viens no interesantākajiem projektiem ir “Radošie stropi Rīgai – Latvijai”, kur apkaimēs tiks uzstādītas mobilas, pārvietojamas kultūrtelpas – izstāžu zāles.

Pirmās izvietos Mežaparkā un Latgales priekšpilsētā - apkaimēs, kurās nav savu kultūras centru. Paredzētas arī tikšanās ar iedzīvotājiem un māksliniekiem, notiks mākslas plenēri. Šo projektu plānots atklāt Latgales priekšpilsētā 20. maijā, reizē ar Daugavas promenādes jubilejas svētkiem.

Svarīgi ir pieminēt arī jauniešu iniciatīvu projektus. Tie ietver īpašas “Jauniešu Rīgas kartes” izveidošanu, atzīmējot tajā jauniešiem nozīmīgas vietas, iestādes un organizācijas pilsētā. Arī šajā projektā Rīgas NVO var aktīvi piedalīties - kāpēc gan lai NVO regulāri rīkoto aktivitāšu vietas netiktu atzīmētas kā vērtīgas? Tāpat jaunieši plānojuši izdot grāmatu drukātā un digitālā formātā, kurā apkopos intervijas ar saviem piederīgajiem, kaimiņiem kā pagājušā gadsimta lieciniekiem, ieskatīsies ģimeņu vēsturiskajās liecībās. Jaunieši veidos savu skatījumu. Arī te NVO var nākt palīgā un iesaistīties, iesakot, kurus cilvēkus ir vērts uzklausīt, kuru īpašumā atrodas svarīgas dokumentālas liecības.

Ja kāda nevalstiskā organizācija šobrīd izauklējusi savu ideju simtgades svinībām, var paspēt iesaistīties? Vēl paredzēti projektu konkursi? 

Programma tiks aktualizēta divas reizes gadā, iekļaujot tajā arī Rīgas domes finansēšanas konkursos atbalstītos projektus. Piemēram, konkurss “Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai” ir veids kā iesaistīties.

Aicinu sekot līdzi projektu konkursu uzsaukumiem. Turklāt vienmēr ir iespēja idejas paust, rakstot arī uz e-pastu projekti.lv100@riga.lv.

Nupat saņēmu vēstuli no kundzes Raunā, kas rosina svētku pasākumos iekļaut dzejnieces Skaidrītes Kaldupes pasakas. Esmu priecīga par šiem ierosinājumiem! Mēs tiešām izskatīsim visus iesniegtos priekšlikumus, apkoposim tos, darba grupā diskutēsim, ko varam īstenot vai iekļaut jau esošā programmā.   

Kādas ir Jūsu personīgās izjūtas, sagaidot Latvijas simtgadi un gādājot par svētku programmu?

Gan atbildība, gan prieks. Esmu cilvēks, kam allaž emocionāls mirklis ir atgriešanās Latvijā no komandējuma vai ceļojuma ārzemēs. Lidmašīnas riteņiem pieskaroties mūsu zemei, jūtos laimīga, esmu mājās. Tāpēc man ir svarīgi veidot šo svētku programmu par mūsu mājām, par Latviju. Man patiešām ir prieks par daudzajām idejām.