Latvijas Nacionālais mākslas muzejs februārī piedāvās divas izstādes

22. Janvāris

Februārī Latvijas Nacionālajā muzejā būs aplūkojamas divas interesantas izstādes – Ērika Apaļā personālizstāde „Ģimene” un izstāde „Džemma Skulme. Viņas glezniecība.”


No 8. februāra līdz 5. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs un Kupola zālē (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma izstāde „Džemma Skulme. Viņas glezniecība”. Šī izstāde tika iecerēta 2018. gada nogalē, pašai māksliniecei aktīvi piedaloties. Diemžēl laiks licis šo darbu pabeigt, Džemmai mūžībā esot.

Izstāde veltīta Džemmas Skulmes glezniecībai kā mākslinieces lielajai kaislībai, mīlestībai, darbam, jēgai un spēlei, kā telpai, kurā notiek gan saruna ar sevi, gan uzrunas sabiedrībai. Tā akcentē Džemmas Skulmes mākslas aspektus, ar kuriem rakstīta ne vien viņas biogrāfija, bet arī Latvijas mākslas vēsture.

Izstāde sniedz unikālu iespēju redzēt Džemmas Skulmes abstrakcijas, kas gleznotas 2019. gada vasarā, kā arī fragmentus no pierakstiem, kas mākslinieces radošajā procesā bija svarīgi. Līdz pat pēdējam katra iecere gleznotājai nozīmēja uzdevuma risināšanu, un jaunie darbi veltīti krāsas vieliskumam un patstāvībai.

Foto:

Ekspozīcijā ir iekļautas gleznas no autorei ļoti svarīgās kolāžu grupas, kas runā par laikmetu griežiem – „Kariatīdes” jeb „Vēstures piezīmes”. Gleznas un dokumenti ļauj ielūkoties, cik apjomīgs informācijas lauks iesaistīts 20.–21. gadsimtu mijā tapušo darbu satura un formas veidošanā. Izstāde piedāvā arī izcilākos piemērus no Džemmas Skulmes monumentālā figurālisma, kas devis nozīmīgu ieguldījumu modernās glezniecības attīstībā padomju periodā un vēlāk.

Projekta publiskā programma ietver filmu seansus, muzikālus darbus, literārus lasījumus un tikšanās.

Džemma Skulme (1925–2019) ir dzimusi Latvijas modernisma klasiķu gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes ģimenē. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1949) un Iļjas Repina Valsts akadēmiskā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta aspirantūru Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga; 1955).

Regulāri piedalījusies izstādēs un veidojusi personālizstādes. Vadījusi Latvijas Mākslinieku savienību no 1977. līdz 1992. gadam, mērķtiecīgi atbalstot moderno mākslu un veicinot Mākslas dienu uzplaukumu. Devusi ieguldījumu Atmodas virzībā Latvijā un kā PSRS Augstākās padomes un Tautas deputāte aktīvi piedalījusies Mihaila Gorbačova pārbūves un atklātības demokrātiskajos procesos. 1995. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2019. gadā – ar Purvīša balvu par mūža ieguldījumu.

Džemmas Skulmes darbi ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Ratgersa universitātes Zimmerlijas Mākslas muzejā (ASV) un privātkolekcijās – Zuzānu kolekcijā (Latvija) un ārvalstīs.

No 7. februāra līdz 29. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēka (Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga) Lielajā izstāžu zāle (2. stāvā) būs skatāma Ērika Apaļā personālizstāde „Ģimene”.

Foto:

Ēriks Apaļais ir viens no oriģinālākajiem un izdomas bagātākajiem jaunās paaudzes gleznotājiem, kas pēdējo gadu laikā nākuši no Latvijas. Izstāde piedāvā mākslinieka līdzšinējās darbības pārskatu piecās sadaļās. Pirmajā sadaļā „Prelūdijā” pārstāvētas autora reti redzētās agrīnās gleznas, kas tapušas šī gadsimta pirmās desmitgades pēdējos gados. To veido galvenokārt mazu, krāsainu, rotaļīgi mīļu, taču vienlaikus biedējošu un tumšu, brīvi izpildītu figuratīvu kompozīciju kopums ar atsaucēm uz bērnības atmiņām un traumām.

Otrajā ekspozīcijas sadaļā ietverta virkne Ērika Apaļā noslēpumaino burtu gleznu. Tās sasaucas ar mākslinieka izlasīto – sākot ar Lakānu un beidzot ar Malarmē. Lasīšana dziļi ietekmējusi viņa praksi un arī atspoguļo filoloģijas studijas. Burti slīd pelēkā gammā, tukšā gleznas telpā, atgādinot par savstarpēji saistītiem elementiem lasīšanā un rakstīšanā, jēgā un nozīmē, literatūrā un lingvistikā.

Vēlāk Ēriks Apaļais kļuva pazīstams ar sev raksturīgajiem neaizpildītajiem, monhromajiem krāsu laukumiem, kuros figūras un priekšmeti peld telpā.

Visbeidzot autors piedāvā jaunu darbu ciklu „Tukums–Tomska” (2019–2020), kurā ierokas vēl dziļāk pagātnē – gan ģimenes, gan kolektīvajā vēsturē. Gleznas reflektē par bēdīgi slaveno padomju okupācijas laika latviešu deportāciju uz Sibīriju Otrā pasaules kara laikā, kurā cieta arī Ērika vecmamma.

Ar šo darbu izlasi, kas pirmo reizi eksponēta kopā, Ēriks Apaļais atklāj, cik smalki viņš virzās cauri slidenajai atmiņu un pagātnes teritorijai. Var teikt, ka autoram izdodas panākt glezniecisku ekvivalentu tam, ko Leo Štrauss nosaucis par „ezotērisko rakstību”.

Izstāde beidzas ar sapņainu, krāsu piesātinātu vidi, ko veido video un gleznas instalācija, kas noslēdz šo loku. Tāpat ekspozīcijā ietverta virkne zemsvītras piezīmju, atsauces uz būtisko mākslinieka radošajā procesā, ieskaitot Andreja Tarkovska (Андрей Тарковский) un Orsona Velsa (Orson Welles) filmu fragmentus, Marsela Brodhaera (Marcel Broodthaers) video darbu un Vijas Celmiņas grafiku.

Izstādes kuratore ir Katerina Gregosa (Katerina Gregos). Izstāde tiek organizēta sadarbībā ar galeriju „ALMA”, kas vairāk nekā desmit gadus pārstāvējusi Ēriku Apaļo.