Latvijas Jūras Akadēmijas studente: meitenes arī mācās ķuģu vadības programmā, un dara to ļoti veiksmīgi

19. Jūlijs

Kamēr topošie Latvijas augstskolu studenti sniedz iestāšanās dokumentus un gaida rezultātus, mēs portālā riga.lv iepazināmies ar trim jau savu izvēli izdarījušiem jauniešiem. Šoreiz mēs parunājām ar Kristu Elzu Putniņu, kura mācās Ostu un kuģošanas vadību. Neskatoties uz plaši izplatīto viedokli, ka ar jūras lietām nodarbojas tikai stiprā dzimuma pārstāvji, Latvijas Jūras akadēmijā mācās arī pietiekami daudz meiteņu, par ko sīkāk pastāstīja mūsu materiāla varone.


Par akadēmiju es uzzināju ļoti sen, kad mācījos devītajā klasē. Jūnija sākumā ar draugiem braucu uz Bolderājas pludmali sauļoties un autobusā pamanīju cilvēkus formās, kas nebija ne policistu, ne ugunsdzēsēju formas. Pēc emblēmas uz rokām es sapratu, kas tās ir, un vēlāk atradu Jūras Akadēmiju internetā – apskatīju, kādas programmas tiek piedāvātas un mani uzrunāja “Ostu un kuģošanas vadība”. Tā nu man šī ideja palika prātā līdz pat 12. klases beigām, un, kad pienāca laiks, es šajā skolā arī iestājos.

Mani vecāki mani ļoti atbalstīji, uzskatīja, ka tā ir ļoti laba doma, bet programma – ļoti atšķirīga no tām, ko studēt izvēlas citi. Šķita, ka mācību process varētu būt interesants un citādāks. Galu galā tas ir par jūrniecību un kuģniecību – par to, par ko lielākajai daļai cilvēku vispār nav nekādu priekšstatu. Tāpat arī nākotnes perspektīvas ir diezgan labas, par to nebūtu jāuztraucas.

Par iestāšanos

Iestāšanās process bija ļoti vienkāršs, iestājoties bija jāiesniedz vidusskolas atestāts, tika ņemtas vērā atzīmes latviešu valodā un matemātikā. Tiem studentiem, kuriem skolās nepasniedza fiziku, bija jākārto arī fizikas eksāmens, bet man fizika ir bijusi, tāpēc nebija papildus galvassāpju.

Par akadēmijas studentiem

Kopumā akadēmijā var mācīties par kuģa kapteini, kuģa mehāniķi, elektroautomātiķi un studēt ostu un kuģošanas vadību. Protams, mums puiši ir vairākumā, bet arī meiteņu ir ļoti daudz, viņas mācās kuģu vadības programmā, turklāt ļoti veiksmīgi. Vairāk meiteņu tomēr ir manā programmā – “Ostu un kuģošanas vadība”, pārsvarā esam tie, kuri izvēlas palikt krastā.

Par studijām

Studiju ilgums ir 4,5 gadi. Sākumā, pirmajā gadā, ir vairāk vienkāršo priekšmetu – matemātika, fizika, ķīmija – tādi, kā citiem. Pēc tam jāizvēlas specializācijas priekšmeti: konkrēti manā programmā mēs mācāmies grāmatvedību, jūras transporta ekonomiku, ostu likumdošanu, multimodālos pārvadājumus un kuģu aģentēšanu, kā arī kuģu menedžmentu. Pirmajā kursā mēs apguvām arī kuģu uzbūves principus.

Kuģu vadītājiem ir mazliet interesantāk, viņi mācās navigāciju, starptautiskās konvencijas, pat karogus! Izvēloties es tomēr par programmu nedomāju: jūrnieki daļu dzīves pavada krastā un daļu – jūrā, taču būšana prom no mājām nav man. Tomēr jāatzīst, ka, sniedzot dokumentus, bija jāatzīmē prioritārās programmas, un sāku svārstīties – varbūt tomēr pie vadītājiem? Bet rezultātā paliku pie ostiniekiem.

Budžeta vietas Latvijas Jūras akadēmijā ir topošajiem kapteiņiem, mehāniķiem un elektroautomātiķiem, turklāt samērā daudz. Vienīgā programma, kurā nav budžeta vietu, ir Ostu un kuģošanas vadība.

Par darba iespējām

Pēc studiju beigšanas var strādāt gan Latvijā, gan arī citur pasaulē. Eiropā noteikti. Mūsu akadēmijas izglītība galvenokārt balstās uz starptautiskām konvencijām, kas visur ir vienādas, tāpēc mēs mācāmies to pašu, ko mācās arī citās valstīs. Mums ir vairāki ostu vadības absolventi, kuri strādā ārzemēs.

Varētu teikt, ka manis izvēlētajā programmā mēs mācāmies vadību un administrēšanu, tikai bonusā nāk arī tas, ka mēs pārzinām jūrniecības jomu un mums tiek trenēta arī loģiskā domāšana. Pēc absolvēšanas ir visas iespējas doties strādāt arī biznesa vadībā vai jebkur citur ekonomikā, šķēršļu nav.

Par grūtībām

Es pat nezinu, vai mums ir kādas īpašas grūtības, jo mācību process tomēr ir tāds pats, kā citās augstskolās. Varētu teikt, ka pirmās grūtības, ar kurām saskārāmies, bija augstākā matemātika un fizika, kas lielākajai daļai studentu varētu īsti nepadoties un nepatikt: šajos priekšmetos nepieciešamas nedaudz lielākas pūles. Bet principā, kad tiekam tam visam pāri un pirmais kurss ir izturēts, tad ir vienkāršāk, rodas vairāk sapratnes par ostām kā tādām un specialitātes priekšmetiem, un nekas vairs nešķiet tik neiespējami.  

Par dreskodu un formām

Jo īpaši forši ir tas, ka mēs valkājam formas, un tas noteikti ikdienai piešķir “odziņu”. Tu uzreiz jūties īpašāks un vairāk emocionāli saisti sevi ar akadēmiju, forma tomēr aicina piederības sajūtu. Cilvēki pilsētā to pamana – tam bija grūti pierast pirmajā gadā, jo visur, kur gājām pēc lekcijām, uz mums skatījās. Cilvēki parasti nelasa emblēmas, uz kurām ir rakstīts “Latvijas Jūras akadēmija”, viņi tikai pamana uzplečus un strīpiņas, bieži vien mūs notur par policistiem. Reiz veikalā maza meitene mammai teica: “Re, pilote staigā!”. Arī cilvēki izturas citādi, piemēram, mašīnā braucot formā, mainot joslas cilvēki dažkārt mani palaiž pa priekšu, visticamāk, uztverot, ka esmu policiste.

Foto: No personīgā arhīva

Par Erasmus+

Tieši manā programmā Erasmus ir iekļauts obligāti: mums visiem ir jādodas studēt uz ārzemēm. Mana gada kurss būs pēdējais, kas dosies apmaiņā uz visu gadu, bet jau kopš nākamā gada studenti brauks uz pusgadu. Tas ļoti palīdz pārbaudīt, vai esi gatavs kādreiz strādāt ārzemēs, vai arī tas tomēr nav tev. Es septembrī došos uz Horvātiju.

Par studentu dzīvi

Mums ir Studentu Padome, kurā ļoti aicinām iesaistīties visus jaunos studentus. Vislabākais laiks, kad nākt, ir tieši pirmais kurss, jo tad ar visiem iepazīties var ātrāk. Kamēr mācības akadēmijā ir samērā noslogotas, ikdienas dzīvi cenšamies padarīt raibāku tieši ar padomes organizēto pasākumu palīdzību brīžos, kad studentiem ir jo īpaši svarīgi atvilkt elpu.