Labie darbi: seši rīdzinieku stāsti par palīdzēšanu citiem

11. Janvāris

Pastāv uzskats, ka par labajiem darbiem nav pieņemts runāt skaļi. Bet, lai cilvēki iedvesmotos un saprastu, ka reizēm labais slēpjas sīkumos, seši rīdzinieki portālam riga.lv pastāstīja, kā viņu rīcība ir padarījusi šo pasauli labāku.


  • Reiz uz ielas pie manis pienāca sieviete un jautāja, vai runāju angliski. Viņa bija ieradusies Rīgā no Argentīnas un uz ielas bija pamanījusi sievieti bezpajumtnieci bez apaviem – viņa jautāja, vai būs pieņemami, ja viņai nopirks jaunus.
  • Kopā mēs devāmies uz tuvāko lietoto apģērbu veikalu un izvēlējāmies ērtus zābakus un sporta kurpes. Pats interesantākais ir tas, ka, pēc veikala pārdevēju vārdiem, šādas situācijas gadās bieži – rīdzinieki pie viņiem ierodas ar cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība, pērk viņiem apģērbu un apavus.
  • Ziemā, darba pārtraukuma laikā, es devos iedzert kafiju. Paņēmu sev kapučīno un kūkas gabaliņu un pie pretī esošā galdiņa pamanīju padzīvojušu sievieti. Viņa sēdēja viena, ar mazu tasīti melnās kafijas. Uzmanīgi viņai pavaicāju, vai viņai nekas nebūs pretī, ja pacienāšu viņu ar kūku. Sieviete ļoti nopriecājās! Izvēlējāmies viņai šokolādes kūku, dzērām kafiju kopā.
  • Esmu pārliecināta, ka no katra no mums ir atkarīgs, ko par Rīgu domās iebraucēji. Un, ja viņu ceļojums sākas ar labsirdīgu un smaidīgu rīdzinieku sastapšanu, tad tas arī turpināsies brīnišķīgi un pilsēta viņiem noteikti patiks. Tāpēc, ja pamanu tūristus, kuri pēta Rīgas karti, es vienmēr piedāvāju palīdzību, bet reizēm saku ceļotājiem, ka mums ir pa ceļam un pavadu viņus līdz vajadzīgajai vietai.
  • Pats labākais, ka patīkami ir visiem – es izrādu savu mīļo pilsētu un tajā pašā laikā klausos ceļotāju stāstos, uzzinu par attālām pilsētām un valstīm. Darīsim tā visi!
  • Pirms pāris gadiem gar mūsu māju bieži staigāja gados vecs vīrietis. Viņš izskatījās pēc bezpajumtnieka, bet nedaudz parunājām un noskaidrojās, ka viņu no mājas izdzinis kāds no radiniekiem. Reiz, no rīta, ejot garām, es viņam iedevu vienu eiro: viņš to īpaši nevēlējās pieņemt, bet, aizejot izskatījās samērā apmierināts. Pavisam vienkāršs stāsts – bet vakarā, pastaigājoties ar suni, pilnīgā tumšā es sniegā pamanīju vienu eiro! Labas lietas vienmēr atrod veidu, kā pie tevis atgriezties.

Reiz pie mums Rīgā saistībā ar kādu projektu viesojās francūži. Viņi ir no Francijas dienvidu daļas, bet ieradās pie mums novembrī, ļoti sala un tinās visās savās drēbēs. Viena no grupas sievietēm Latvijā aizmirsa savu mīļāko šallīte: viņa piezvanīja, lai par to paziņotu jau no Bordo. Mēs bijām gatavi to viņai nosūtīt pa pastu, bet viņa ļoti lūdza to nodot vīrietim – bezpajumtniekam ar suni, kuru viņa bija pamanījusi pilsētas centrā.

  • Reiz mēs lielā kompānijā iepirkām ēdienu lielveikalā: mums bija jauniešu brauciens, bija vajadzīgs liels daudzums ēdiena. Bet pēc tam piezvanīja mūsu draugs un palūdza viņam atsevišķi nopirkt noteiktus produktus: maizi, šķīstošo kafiju, sieru un kūpinātu desu. Maisiņš bija jānodod sievietei violetā mētelī, kura mūs gaidīja vietā X. Izstāvot visās rindās, beidzot izdevās nonākt, kur bijām norunājuši: mūs sagaidīja gados veca sieviete, kura izskatījās priecīga un nedaudz pārsteigta – teica, ka esot domājusi, ka mēs tā arī neieradīsimies. Viņa paņēma maisiņu, pateicās mums, bet pēc tam sāka stāstīt par savu jaunību, par to, kā spēlējusi ērģeles un kā nācies to pārstāt darīt slimības dēļ. Pateica, ka dodas uz baznīcu, bet vakarā viņai būs, ar ko padzert kafiju. Reizēm, bez vienkāršas palīdzības – produktiem vai apģērba, vientuļiem cilvēkiem ir svarīgi, lai kāds paklausītos, kas viņiem sakāms.

Kur ziedot apģērbus, apavus un rotaļlietas

Vēlos doties pastaigā ar patversmes dzīvnieku: kā to izdarīt?

Iedzīvotājus lūdz pastāstīt bezpajumtniekiem, kur paēst un pārnakšņot

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm