Labās rokās: septiņi patversmes “Ulubele” suņi – “seniori”

22. Novembris

“Ulubelē” mitinās visdažādākā vecuma dzīvnieki. Lai gan par jaunām mājām sapņo ikviens patversmes iemītnieks, kucēnus un kaķēnus cilvēki adoptē biežāk, nekā padzīvojušus dzīvniekus. Taču suņu – “senioru” mīlestība un pateicība ir neizmērojama. Jaunajiem saimniekiem patversme izsniedz “zelta polisi”, kas nodrošina bezmaksas ārstniecību mīlulim. Pastāstām par septiņiem patversmes “Ulubele” iemītniekiem, kurus iespējams uzņemt savās mājās. Varbūt atradīsim viņiem ģimeni līdz jaunajam gadam?


Reksis, 8 gadi

Foto: publicitātes

Foto: publicitātes

Reksis ir nopietns suns, kuru dzīve ir iemācījusi sargāt savu ēdiena bļodiņu. Neskatoties uz šādu rakstura iezīmi, savus draugus Reksis atpazīst uzreiz un ar prieku metas patversmes pastāvīgo apmeklētāju rokās. Reksim ir svarīgi būt vienīgajam mīlulim ģimenē, tāpat viņam nāktu par labu kopā ar jaunajiem saimniekiem doties uz suņu skolu.

Ļiza, 10 gadi

Foto: publicitātes

Foto: publicitātes

Patversmē Ļiza dzīvo kopā ar Fredo un šķiet, ka viņa ir pieradusi, ka abi vienmēr ir kopā. Patversmē meitene dzīvo jau vairāk nekā 10 gadus – viņa ir kautrīga, taču ļoti jauka un ar labu sirdi. Ļiza ir bailīga, bet, ja viņa nolemj pieiet pie cilvēka, lai saņemtu kārumu vai lai tiktu noglaudīta, pati par to priecājas. Viņa ar prieku satiks cilvēku, kurš spēs ar pacietību iegūt viņas uzticību.

Spančbobs, 10 gadi

Foto: publicitātes

Viņš patversmē ir pavadījis sešus no savas dzīves gadiem. 2013. gadā Spančbobu atrada, nekustīgi guļam uz ielas: ārsti konstatēja, ka tā ir automašīnas trauma ar neparedzamu iznākumu, un bija jāgaida vairāki mēneši. Par laimi, suns nostājās uz kājām un skrien ar prieku – tiesa, tikai pa patversmes voljēru vai pastaigu laikā brīvdienās. Spančbobam nepatīk citi suņi un viņš sapņo pavadīt savu atlikušo dzīvi mierīgā vietā ar labu cilvēku sev blakus.

Kaštītis, 14 gadi

Foto: publicitātes

Kaštīša stāsts patversmei ir īpašs. 2017. gada maijā 12 gadus veco puiku uz “Ulubeli” atveda tādā stāvoklī, ka bez asarām acīs neviens uz viņu nespēja paskatīties. Kaštītis bija skelets, kuru klāja kreveles un audzēji, un viņš uz patversmes darbiniekiem skatījās ar vienu cerību – izbeigt mocības.

Uzsākta suņa ārstēšana. Sociālo tīklu lietotāji rakstīja – varbūt šis ir tas gadījums, kad dzīvniekam ir jāļauj izbeigt mocības? Patversmes atbilde bija viennozīmīga: ja suns ēd ar apetīti un demonstrē vēlmi dzīvot, tad mēs cīnīsimies. Ārstēšana nostrādāja, un tagad Kaštītis ir dzīvespriecīgs suns, kuram patīk pastaigas, cienasti un pavadīt laiku ar citiem suņiem. Viņš priecāsies iepazīties vai iegūt jaunas mājas.

Lucavsalas Reksis, 8 gadi

Foto: publicitātes

Foto: publicitātes

Rekša dzīve pirms patversmes bija drūma – varētu teikt, ka viņš dzīvojis uz izdzīvošanas robežas. Tie, kuri sevi saukuši par saimniekiem, suni ir traumējusi un iznīcinājuši viņa uzticību cilvēkiem. Neskatoties uz to, ka Reksis jo īpaši uzmanās no svešiniekiem, tiem, kuri ir gatavi viņu iepazīt pakāpeniski, suns var kļūt par labu draugu un uzticīgu sabiedroto. Reksis dzīvo patversmē jau vairāk kā četrus gadus un ļoti vēlas savas mājas!

Rembo, 8 gadi

Foto: publicitātes

Foto: publicitātes

Rembo sauc par nopietnu suni – svešiniekus sev klāt viņš nelaiž un viņš uzmanīgi sargā teritoriju. Tas tāpēc, ka tieši to viņš arī ir darījis pirms nonākšanas patversmē – sargājis teritoriju, esot pieslēgts pie ķēdes. Viņa “nopietnais” skatiens garāmgājējiem vienmēr liek ievērot distanci, bet tie, kuri vēlējušies paņemt suni uz mājām, šaubīgi palikuši otrpus žogam. Bet ja, sunim velta laika, tad no svešinieka cilvēks var kļūt par Rembo saimnieku un iegūt sev lielisku suni ar labu sirdi. “Savējie” neatradīs vēl paklausīgāku, uzticīgāku un jaukāku suni.

Oglīte, 8 gadi

Foto: publicitātes

Pēc būtības Oglīte ir liels suns. Viņā ir dzīvespriecīga, rotaļīga un jauka, vienmēr gatava doties pastaigā vai skrējienā. Oglītes stāsts ne ar ko nav labāks no citu patversmes biedru stāstiem – visu dzīvi Oglīte strādājusi kā teritorijas sargātāja, bet, kad saimnieki nomainījušies, suns kļuvis nevienam nevajadzīgs. Neskatoties uz apstākļiem, meitene nav zaudējusi uzticību cilvēkiem un ļoti vēlas iegūt jaunas mājas. Vislabāk viņai būs mājā bez maziem bērniem (viņai ļoti patīk spēlēties, bet ir pārāk aktīva mazuļiem) un bez citām suņu meitenēm. Bet ar suņu puikām viņa sadzīvo ļoti labi!