Labās rokās: 6 patversmes “Ulubele” suņi jaunu māju meklējumos

6. Aprīlis

Riga.lv turpina iepazīstināt rīdziniekus ar patversmes “Ulubele” iemītniekiem. Ieskatieties šo suņu acīs: katrs no tiem sapņo kļūt par jūsu jauno draugu un iegūt savas mājas. Atbalstīt patversmi un tās iemītniekus ir iespējams arī tad, ja nav iespējas adoptēt: “Ulubeles” durvis vienmēr ir atvērtas brīvprātīgajiem, kuri ir gatavi pūkainajiem mīluļiem atvēlēt savu laiku.


Rumbiņš

Foto: Žanna Žaka

Rumbiņš nonāca “Ulubelē” pirms pusotra gada un ieradās Maskavas forštates. Diez vai stīvo kājiņu dēļ viņš bija aizklīdis ļoti tālu no savām mājām, visticamāk viņš ir vietējā rajona puika. Bet atkal vecais stāsts – saimnieks viņu nemeklēja, Rumbiņš nemācēja nosaukt savu adresi un nu viņš viens dzīvo patversmē.

“Tas ir tāds vecs un aplams mīts, ka veci suņi aiziet nomirt un tāpēc nav vērts meklēt! Tāpat kā veciem cilvēkiem, arī suņiem ir vecuma īpatnības – aizmāršība, slikta atmiņa, maņu zudums, apjukums tajās vietās, kur visu mūžu esi staigājis. Viņš vairs nevar atrast atpakaļceļu uz mājām arī tad, ja mājas ir tepat ap stūri. Un gadās, ka saimnieki savā prātā jau apglabā pazudušo suņu opi, jo „nav atgriezies tāpēc, ka aizgājis nomirt”, bet nabaga vecais suņuks apjucis un sabijies nonāk patversmē.”

Rumbiņš ir gana dzīvespriecīgs un, kā jau būtnei, kam senčos, iespējams, bijis labradors, Rumbiņam ir laba ēstgriba un alkas pēc cilvēka uzmanības un kārumiem. Viņam ļoti patīk būt starp cilvēkiem, doties pastaigās un būt uzmanības centrā. Viņš nav zaudējis ne uzticību cilvēkam, ne arī humora izjūtu. Un arī patversmes darbiniekiem smaids ir līdz ausīm ikreiz, kad skatās uz mīļo, īpašo un priecīgo mājas dvēseli - opīti Rumbiņu.

Kašķītis

Foto: Žanna Žaka

Šīs suns ir “Ulubeles” īpašais stāsts, kas aizsākās pirms pusgada. 2017. gada maijā 12 gadus veco suņu puiku atveda uz “Ulubeli” tādā stāvoklī, ka neviens bez asarām un dusmām nespēja uz viņu skatīties. Asaras, jo Kašķītis bija ar kašķa krevelēm un vātīm noklāts mazs skeletiņš ar milzu audzēju sēkliniekos, kas izmisušu skatienu cerēja tikt atbrīvots no ciešanām, ko radīja slimības pārņemtais ķermenītis. Dusmas, jo neiespējami bija pieņemt, ka ir tik cietsirdīgi cilvēki, kuriem ir vienaldzīgas dzīvas būtnes ilgstošas ciešanas un bezpalīdzība. Un sākās Kašķīša atgūšanās un ārstēšanās kurss. Šis bija tas gadījums, kad “Ulubeles” sociālo tīklu sekotāji jautāja – vai tiešām šoreiz nevajadzētu dzīvnieku atbrīvot no ciešanām un iemidzināt? Un “Ulubeles” atbilde bija – ja suns ar apetīti ēd un izrāda vēlmi dzīvot, mēs cīnīsimies! Pacietība no kopēju un mazā pacienta puses, punktualitāte un ticība – šī terapija nostrādāja. Kašķītis tagad ir omulīgs un priecīgs, savā vecumā pamazām beidzot sāk skatīties uz pasauli no gaišās puses, uzticēties cilvēkiem. Viņam labprāt patīk iet pastaigās, klausīties cilvēkos, gaidīt kādu kārumiņu, draudzēties ar citiem suņiem. Būs lielisks draugs cilvēkiem ar rāmu ritmu un laimīgs kādam dāvāt to, ko pats nekad nav pieredzējis – māju siltumu, mīļumu un sajūtu, ka ir vajadzīgs.

Feja

Foto: Laima Ozola

Ulubelē Feja mīt jau 3 gadus. No biklas, tramīgas sunītes, kura dzīvē neko labu nebija redzējusi, viņa sāk kļūt par pašapzinīgu un raksturā līdzsvarotu suņu dāmu. Tikai tagad viņa sāk saprast, ko nozīmē bezrūpīgi skraidīt pa pļavu. Jā, viņa nekad nebūs tas suns, kas skries visiem pa priekšu un pagrūdīs malā pārējos, un tieši tāpēc viņai vienmēr būs vajadzīga īpaša uzmanība un attieksme. Bet pilnīgi noteikti Feja būs savu cilvēku mīlestības un mājas pavarda gariņš. Fejai ļoti vajadzīgi pacietīgi un mierīgi cilvēki, mierīga māja un tad arī viņa pati izstaros mieru un omulību.

Tedis

Foto: Inna Grinn

Mīļais, lielais Tedis palicis šajā pasaulē pavisam viens - pirms gada no dzīves pēkšņi aizgāja viņa saimniece. Sākumā sievietes piemiņas vārdā Tedi brauca apciemot viņas draugi un kolēģi, bet neviens nebija gatavs 14 gadus veco lielo suņu opi uzņemt savās mājās. Un tagad nu Tedis, kā paradis, guļ uz dīvāniņa un domā par dzīvi. Tikai dīvāniņš vairs nav siltajā saimnieces dzīvoklīti, bet zem patversmes nojumes. Un viņš vairs nav viens pats luteklis savam mīļajam cilvēkam, bet gan viens no vairākiem suņiem. Viņš ir bezgala mierīgs, līdzsvarots, saprotošs un uzticams, tikai viņam pietrūkst kāda, ar ko dalīties. Tedis vēl cer uz kādu siltu kaktiņu gaišā mājā pie gaišiem cilvēkiem.

Magnēts

Foto: Laima Ozola

Mazais Magnēts ir amizants puisis, tāds suns, par kuru saka – ar raksturu! Viņam ir sava attieksme pret dzīvi un sava mazā nīgruma deva īpašām dienām, bet patiesībā ar Magnētu ir jāiedraudzējas. Jā, viņš nekad nevienam neatdos savu ieņemto vietiņu dīvānā, viņam būs savs viedoklis par to, kā pārējiem jāuzvedas, bet tad, kad ar Magnētu esi iedraudzējies – skat, - maza, ruda saulīte lēkā par voljēru un smaidīgi piedāvā bumbiņu spēlei! Magnēts labprāt cienīgi dodas pastaigās un nopietni ved atpakaļ staidzinātājus uz savu vietiņu. Viņam kopā ar saimnieku noteikti vajadzētu iziet mazu skološanās kursu pie kinologa – lai nebūtu šaubu, kurš mājā galvenais un ka abi to saprot vienādi. Magnētam ir savs klusais noslēpums, ko viņš īsti nevienam negrib izrādīt – suns ir ļoti noilgojies pēc mājām un tāda cilvēka, kas viņu sapratīs un pieņems.

Ausma

Kas gan sunim nekait, ja tas tiek mīlēts un lolots? Turēts siltumā un gādībā. Ja rūpes un audzināšana ir pareiza. Bet kā nu kurš saprot vārdu “pareizs”. Vai pareizi ir paretam nākt pie sava suņa, vien lai to pabarotu? Ausma ir vidēja auguma, ļoti skaista, smalka suņu meitene. Dzīvo savu suņa dzīvi vien pusotru gadu, bet jau paspējusi pavadīt dzīvi dārziņos pie ķēdes, kur cilvēks, tā sauktais saimnieks, ļoti reti nācis. Tā rezultātā suni, cik spēja, baroja vietējie iedzīvotāji, līdz Ausma nonāca patversmē.

Pēc piedzīvotā skaistā suņu meitene ir nedaudz bailīga, taču pastaigās dodas labprāt. Tā kā dzīvojusi pie ķēdes, nav pieradusi kārtīgi uzvesties iekštelpās. Ja izlemsi kļūt par Ausmas jauno saimnieku un draugu, tad tev ir jārēķinās, ka būs nepieciešams vērst par labu to, ko cits cilvēks reiz ir sabojājis. Taču labi nodomi, laiks un pacietība vainagosies ar rezultātiem! Protams, nevar padarīt bijušo par nebijušu, toties var parādīt, kā ir, kad patiešām no sirds rūpējas! Brauc ciemos pie Ausmas, iepazīsties! Starp citu, Ausma draudzējas gan ar suņu puikām, gan ar meitenēm.