Labās rokās: 5 patversmes “Ulubele” suņi jaunu māju meklējumos

23. Marts

Patversmē “Ulubele” vienmēr kūsā dzīvība: katru dienu simtiem suņu un kaķu pieprasa uzmanību, mīlestību un rūpes. Labi, ka ikvienam no mums ir pa spēkam šiem dzīvniekiem palīdzēt: ierasties patversmē un izvest suņus pastaigās, ziedot vai pieņemt draugu no patversmes pie sevis! Pastāstām par 5 suņiem, kuri sapņo kļūt par kāda draugu.


Bitīte

Foto: Laima Ozola

Bitīte patversmē dzīvo jau divus gadus. Atrasta viena pati uz ielas gan ar kaklasiksnu, gan pavadiņu – tātad gājusi pastaigā kopā ar saimnieku, kas nav ne pieteicies, ne licies zinis, un jaukā Bitīte tā arī palikusi “Ulubelē”. Viņa ir sasniegusi seniora vecumu, tomēr ir ļoti aktīva un enerģiska. Viņas nopietnais „īsta sugas suņa” izskats svešiniekiem liek būt piesardzīgiem, bet savējie zina, ka viņa ir jauka un sirsnīga suņu meitene. Bitīte būs labs mājas sargs un pieskatīs gan saimniecību, gan ģimenes locekļus, viņa būs lielisks kompanjons gan aktīva, gan mierīga dzīvesveida cienītājiem.

Bitīte gluži labi satiek ar suņu puikām!


Marko

 

Foto: Laima Ozola

Kad 2011. gadā Marko nonāca “Ulubelē”, viņš bija jauns, dzīvespriecīgs un ziņkārīgs suņu puika. Vienīgi pēc rakstura Marko bija mazliet kautrīgs, mazliet bikls. Viņš neskrēja pretī cilvēkiem, kas nāca izvēlēties sev suni, nerādīja, cik skaists un īpašs ir, viņš bija jāiedrošina, jāuzmundrina, vārdu sakot – jāiepazīstas ar viņu ir kārtīgi. Bet ne katrs adoptētājs ir gatavs braukt uz patversmi vairakkārt, lai iedraudzētos. Un tā Marko jau 7 gadus dzīvo “Ulubelē”. No ziņkārīga puikas kļuvis par senioru, kurš tāpat kā jaunībā ir mazliet bikls un mazliet kautrīgs – ir īpašības, ko laiks un patversme nespēj izmainīt. Toties Marko lieliski saprotas ar visiem suņiem, ir mierīgs un paklausīgs. Viņš būtu laimīgs kādam kļūt par īsto un vienīgo uzticamo draugu. 


Spaiks

Foto: Laima Ozola

Spaiks ir Ziepniekkalna puika. Pirms 2,5 gadiem viņš tika atrasts uz ielas ar kakla siksnu, bet bez saimnieka. Un cilvēks tā arī nav meklējis savu pazudušo draugu. Spaiks ļoti mīl kompāniju – vairāk gan cilvēku kompāniju, jo savu sugas brāļu vidū viņam gribas būt svarīgākajam un noteicējam, bet ne visi ar to ir mierā. Ar cilvēkiem Spaiks ir ļoti sirsnīgs un labestīgs, paklausīgs un uzmanīgs. Šīs suns ir īpašs ar savu skaļo un neparasto balss tembru – ja viņš paceļ balsi, tad visa patversme klausās. Šobrīd gan suņu vīru mazliet sāk pievilt austiņas un dzirde kļuvusi vāja, mazliet arī stīvums iezadzies kaulos, tāpēc Spaiks dod priekšroku dzīvei siltās opīšmājas iekštelpās, un patversme nekad nevar būt mājas pa īstam.


Spančbobs

Foto: Laima Ozola

Spančs ir patversmē jau sen - gandrīz pieci gadi “Ulubelē” desmit gadus vecam senioram ar tādu dzīves pieredzi kā Spančbobam ir daudz. Suns atrasts, nekustīgi guļam uz ielas. Autotrauma ar neprognozējamu iznākumu – tā ārsti secināja un ilgus mēnešus visi gaidīja. Spančijs mēnešiem gulēja nekustīgi un sapņoja par dienām, kad atkal varēs piecelties un skriet. Šis sapnis piepildījās, un, kaut arī Spančijs joprojām skrien tikai pa patversmes voljēru un brīvdienu pastaigās, viņš savam vecumam ir ļoti dzīvespriecīgs un aktīvs. Suns ar prieku sagaida katru jaunu dienu un katru jaunu apmeklētāju, kas, iespējams, varētu kļūt par suņa jauno draugu.


Štokingers

Foto: Laima Ozola

Štokingera, jeb, kā viņu patversmē mīļi sauc – Štokija, dzīvesvieta bijusi kaut kur Rumbulas Dārziņu rajonā, kur viņš atrasts klaiņojam pirms diviem gadiem. Štokijam ir apmēram 10 gadi, rāms raksturs un liela bērna uzvedība un izskats. Var just, ka dzīve viņu nav lutinājusi - viņš novērtē un ir gatavs cīnīties par katru kumosiņu, ko saņem. Sena kājas trauma padara viņa gaitu vecišķāku, nekā viņš patiesībā jūtas, jo viņš ļoti labprāt iet pastaigās un rosās pa savu voljēru. Katru nedēļu Štokijs gaida savus mīļos pastāvīgos draugus, lai dotos kopīgā apgaitā pa mežu, tomēr viņā lielākais sapnis ir pavadīt vecumdienas pašam savās siltās mājās.